Grāmatlasīšanas zeķes

Laikam jau, ja cilvēkam ir maz laika vaļaspriekiem, veiksmīgāk izdodas piepildīt savus mērķus. Turpinot ziemeļblāzmas toņu Pāces dzijas izlietošanu, nepilnās divās nedēļās izdevās noadīt garās zeķes, kuras plānoju vilkt vien tad, kad roka vakaros stiepsies pēc kārtējās grāmatas.


Zinu, ka būtu darbu paveikusi daudz ātrāk, ja vien, pirmo zeķi noadot 40 cm garumā un iesākot pirmos padsmit otrās zeķes centimetrus, nebūtu konstatējusi pirmās zeķes rakstā kļūdu, kuras dēļ lielu gabalu nācās ārdīt laukā un sākt adīšanu no jauna. Un uz to, protams, vajadzēja vairākas dienas saņemties.

Lai būtu kā būdams, arī nepilnas 2 nedēļas nav slikts termiņš tādai svētdienas adītājai ar pusgadu vecu zīdaini pie sāna kā man (kaut gan 2018. gadā adīšanas lauciņā, rādās, briest pamatīgas pārmaiņas, jo esmu saņēmusies tādiem projektiem, kurus gadu no gada iecerēju, bet tad atliku).

Zeķes noadītas, bet ziemeļblāzmas dzija kā nebeidzas, tā nebeidzas. Iesākts jau nākamais adījums, kuru, cerams, drīzumā še atrādīšu.

Raksts: Winter Fantasy by DROPS

Adatas: 2,5 mm

Dzija: pelēka divkārtīga Limbažu vilnas dzija, krāsaina vienkārtīga Pāces vilnas dzija + Gazzal Riva 100% viskozes dzija, kura viena pati man kā materiāls pēc nopirkšanas un izmēģināšanas nepavisam nepatika

Zeķes rūtiņrakstā / Argyle Socks

Lai arī Ventspils nevar lepoties ar tik lielu salu kā tā dēvētajā "platajā galā", arī stindzinošais nedaudz zem divdesmit grādu aukstums gluži vai ar varu dzen meklēt siltāku kaktiņu un čakli kustināt zeķu adatas :) Sēžot zem biezām, mīkstām segām tapa kārtējais pārītis (rakstiņu, kurā adīju taisno gabalu līdz papēdim, aizņēmos no šejienes). Gaiši zils ar dzeltenu, jo ziemas spelgonis par spīti visām no tā izrietošajām neērtībām ir atnesis arī divas labas, sen neredzētas lietas - debesu zilgmi un saulstaru spietus.

Man ticis vēl trešais labums - radošais pacēlums, ko izraisījis milzīgs enerģijas pieplūdums. Griežos kā vilciņš pa māju, naktī nevaru sagaidīt, kad ātrāk pienāks rīts, jo gribas darboties, darboties un vēlreiz darboties... Ai, cik sen tā nav bijis!

Vakar pieteicos dalībai starptautiskā koptamborēšanas projektā (par to, kā man šajā sakarā sokas, rakstīšu rīt), domās briestu arī Lindas organizētajai referenduma dienas koptamborēšanai. Un ko jūs darīsiet? Koptamborēsiet?

Dzeltenpelēks

Es dievinu visu toņu un notoņu pelēko kombinācijā ar košu krāsu akcentiem. Te redzami mani mēģinājumi iekonservēt sauli.

Šīgada pirmās adītās zeķes, kam noteikti sekos vēl daudzas citas. Patīk gan man, gan Kristianam, gan mūsu kaķītei (fotogrāfijā Šanti gan rāda pēdējā laikā diezgan biežo sejas izteiksmi no sērijas "Tik ļoti nāk miedziņš, bet divkājainie atkal ar to dīvaino verķi mācas virsū!").

Lai jums visiem saulaini skaista nedēļas nogale!

Pepijas zeķes

Pepijas tādēļ, ka katra citādi svītrota... Adītas atkal pēc karameļzeķu raksta, bet domāju, ka piekritīsiet, ka melanžētā dzija zeķu izskatu lielā mērā pārvērš - tā teikt, kādas tur vairs karameles.



Raksts tuvplānā:

Zeķu laiks / Time for socks

Tā kā zināmu apstākļu dēļ ēdiena gatavošanas ziņā ieviesušās izmaiņas, līdztekus mugurkaula savērpšanas mēģinājumiem jogā esmu pievērsusies arī pirkstu veiklības izkopšanai, respektīvi, zeķu adīšanai un tamborēšanai. Ir taču svarīgi, lai kājas būtu siltas :) Bildēs redzams divu nedēļu rezultāts.

Apart from cooking and spine-spinning yoga exercises, I am trying to increase my finger dexterity by knitting and crocheting colorful socks. It is extremely important to keep one's feet warm :) Here's a result of two weeks' work: