Ceturtais bavārietis - dāvana otrai māsai

Dāvana jaunākajai māsai tapa jau 2013. gadā. Šogad pienāca kārta apdāvināt otru māsu, jo citādi nezinātu, kur ceturto bavāriešu segu likt. No dzijas atlikumiem notamborēju arīdzan 3 dekoratīvo spilvenu pārvalkus, taču fotogrāfijās redzami tikai divi, jo trešo gluži vienkārši vēl neesmu paguvusi sašūt kopā. Viena puse visiem spilvenu pārvalkiem ir vienāda, bet otra pāris krāsu niansēs atšķiras. Ceru, ka māsai un viņas ģimenei dāvana patiks un izcili kalpos!

Trešais bavārietis pievārēts!

Kāds prieks, kāda laime, ka cīņa ir galā, jo pēdējās rindas sagādāja īstas mocības segas milzīgā izmēra dēļ! Par trešā bavārieša tapšanas procesu iepriekš rakstīju šeit. Ceturtā un piektā sega vēl pacietīgi gaida rindā uz pabeigšanu. Kaut kur nāksies izrakt megaiedvesmu darba turpināšanai.  

Krāsu sprādziens

Brīdinājums! Personām ar vājiem nerviem, sliktu košo krāsu panesību, kā arī tiem, kas uzskata, ka valdībai paātrinātā kārtībā būtu jāpieņem likums, kas noteiktu, ka sabiedrības locekļiem uz ielas turpmāk atļauts parādīties vienīgi melnā, baltā un pelēkā apģērbā un sadzīvē drīkst izmantot tikai neitrālu krāsu priekšmetus, šo ierakstu tālāk nelasīt, lai izvairītos no potenciālas psiholoģiskas traumas.

Savukārt tie, kuri piekrīt, ka ikdienas mirkļus vērts svinēt pēc iespējas košāk, leciet kopā ar mani krāsainības dzelmē, jo tūdaļ gatavojos atrādīt jums abas pārējās pasen iesāktās bavāriešu segas.

Sāksim ar košāko segu, kura gan ir pati mazākā, jo līdz pašreizējam izmēram to tamborēju no mājās esošās vilnas dzijas, bet, kopš krājumi galīgi izsīkuši, neesmu darbu turpinājusi, taču krāsu ziņā man tā ir ļoti mīļa, lai gan segas sakarā esmu piedzīvojusi gan degunu raukšanu, gan nedaudz dzēlīgu piezīmju no "вырви-глаз" sērijas. Bet - kam netīk, lai neskatās, negatavojos jau tamdēļ ārdīt laukā!

   

Otrā sega (šobrīd 140 x 140 cm), kā zemāk redzams, ir kvadrāta formas. Atšķirībā no savām māsām tā veidota tikai no 5 krāsu dzijas, kuras sastāvā nav ne kripatiņas vilnas.

Darba līdz segu pabeigšanai atliku likām, bet esmu līdz zobiem bruņota ar pacietību un optimisma pilna, jo dzirkstošas krāsas lieliski uzlādē manas radošās enerģijas baterijas.

Un kādi ir jūsu radošuma dzinuļi šopavasar?

Trešais bavārietis aug augumā

Kur ir, tur rodas... Pērnā gada jūnijā, atrādot bavāriešu tehnikā darinātu iepirkumu somu, nozvērējos par bavāriešu tehniku savā blogā vairs nevāvuļot, tik vien kā atrādīt no trijstūriem darinātu džemperi (tas diemžēl joprojām mētājas ar pusdarinātām piedurknēm, jo saputrojos Pāces dzijas aprēķinos un neesmu vēl tikusi skaidrībā, kā šo jautājumu risināt), bet jūs jau zināt, kā daudzkārt ir ar apņemšanos: nenostrādā. Varu aizbildināties ar to, ka man ir pamatots attaisnojums vāvuļošanu turpināt - top lieldarbs.

Saniezējās rokas notamborēt vēl vienu milzīgu segu (ai, ko es te meloju, un divas citas arīdzan :D)! Laik- un dzijietilpīgais pasākums pagaidām vēl norisinās, divkārtīgās rudens toņu dzijas krājumi plok, bet gala rezultāts, visticamāk, sagaidāms ne tik drīz, jo pašlaik paralēli strādāju pie veseliem 5 tamborprojektiem. Iekams daba nav paguvusi ietērpties maigi zaļā rotā, atrādu, cik prāvu gabalu esmu paguvusi notamborēt.

Kā redzat, mans trešais bavārietis jau gana brangi saēdies dziju. Abu pārējo segu iedīgļus atrādīšu kādu citu reizi, kad pie tām atkal pieķeršos, jo tās top no jauniegādātas dzijas, ne no vecajiem krājumiem.

Lai jums līksmi un gaiši pavasara saulgrieži!

  

Sedziņa māsasdēlam

Oktobra sākumā ieguvu tantes statusu, jo jaunākajai māsai piedzima dēliņš. Es būtu trakoti ļauna tante-rokdarbniece, ja par godu šim ārkārtīgi nozīmīgajam notikumam (Iveta ir pirmā no trejmāsiņām, kura saņēmusies radīt pēcnācēju un to paveikusi) neko pašrocīgi nepagatavotu, tādēļ tapa šī sedziņa 80 x 120 cm izmērā - lieluma ziņā pietiks ar uzviju vēl kādam laikam, jo pašlaik tā tiek klāta nevis statiski, bet līmeniski).

Tamborēšanas instrukcijas, kā arī tehniskie zīmējumi atrodami šeit, šeit, kā arī šeit. Nezinātājam no malas šis izskatās sarežģīts raksts, bet, sākot darboties, izrādās diezgan primitīvs, tādēļ radošais process ir viegli apvienojams ar kādu citu nodarbi, piemēram, audiogrāmatas klausīšanos vai kādu skatāmgabalu datorā vai TV.

Krāsu gamma ir kompromiss starp mazuļa vecāku vēlmēm un dziju veikala tābrīža piedāvājumu.

Dāvana jaunākajai māsai

Šis ir viens no "neveiksmīgajiem" projektiem, kas tika iesākts uzreiz pēc pirmās segas pabeigšanas 2012. gada pavasarī, taču aši vien pamests novārtā, jo manas šaudīgās, daudzpusīgās radošās intereses pārmetās citā virzienā. Pleda izmēra tamborgabals tā arī turpinātu čučēt plauktā, ja ne mana apņemšanās un gradiozie dzijas krājumi mājās. Projektu atsāku ar domu, ka rezultāts paliks manā īpašumā, bet vēlāk secināju: kam man otra sega, ja pirmā joprojām ideālā stāvoklī. Tad atminējos par savu jaunāko māsiņu Ivetu, kura kopā ar draugu Valteru pamazām iekārto savu dzīvesvietu, un piedāvāju, varbūt viņa vēlētos manis darinātu segu. Saņemot vajadzīgo akceptu, ar skubu ķēros klāt darbam. Pēc neskaitāmiem pacietības paisumiem un bēgumiem, īsākām un garākām radošanas rosīšanās pauzēm varu jums priecīgi atrādīt vakar uz astronomiskā rudens iestāšanās laiku pabeigto izstrādājumu.

Krāsas ir īsteni piemērotas rudenim, turklāt lieliski uzlabo garastāvokli, ja nezin cik dienas pēc kārtas līņā tā, ka negribas degunu no mājas laukā bāzt (šodien gan, par laimi, spīd saulīte!). 

Šoreiz vairāk tamborēju rindās, nekā no centra pa apli, tādēļ sega pēc sava dizaina ir neparastāka. Izmantoju smalkāku tamboradatu (3 mm), līdz ar to gatavais izstrādājums ir blīvāks, sildošāks un smagāks. Jā, un lielāks arīdzan, jo māsai gulta platāka (180 x 200 cm) nekā mūsmājās (160 x 200 cm).  

Pilns komplekts

Domās, bet vēlāk arī darbos, uzbūru savai lielajai, krāsainajai, mīļajai un siltajai Supersegai mazo māsiņu Sedziņu, kas nu grezno kumodi. Merserizētas kokvilnas tambordiegi, divas dienas gan čakla, gan ne pārāk rosīga darba, un jauns izstrādājums atkal dzimis.

Tagad guļamistabā dominē trijotne: vecākais brālis Soliņpārvalks, vidējā māsa Supersega un pastarīte Sedziņa. Tamborētājas sapnis par saskaņotiem guļamistabas aksesuāriem veiksmīgi piepildīts!

Sedziņu tamborējot, vadījos pēc tā paša raksta no Crochet with Raymond bloga, ko izmantoju par pamatu savai Saules mandalai.

P.S. Sedziņa vēl ir pavisam jauniņa un pagalam spītīga. Pirmajai nostiepšanai nepadevās, fotosesijā nemaz necentās slēpt savas krociņas. Būs jābrūk tai virsū ar adatiņām vēlreiz! :)

Bavāriešu segas grand finale / Wool-Eater Blanket - Grand Finale

Pavasara panīkuma dēļ profesionālajā, mājsaimniecības, rokdarbu un blogošanas jomā par koptamborēšanas pasākumā paveikto atskaitos tikai tagad, lai gan, dienu no dienas ar dziļu nopūtu atliekot tamborēšanu uz "rītdienu, kad būs vairāk enerģijas un spēka manipulēt ar to milzīgo, smago deķi", segu pabeidzu jau sestdien, 17. martā, jo laimīgā kārtā atgriezās darbaspars, apņēmība un mērķtiecība.

Te nu manu darbīgo pirkstiņu lolojums ir: visā savā 17 toņu (jā, jā, uz aci nemaz neliekas!) krāsainībā, 2,00 x 2,33 cm apjomīgumā un 2,9 kg svarīgumā :D Šanti, protams, kā neatņemama piedeva un segas lietderības neatkarīgā vērtētāja...
 

Vissirsnīgākie pateicības vārdi visiem līdzjutējiem, psiholoģiskā atbalsta sniedzējiem, ikvienam, kurš piedalījās segas labās un kreisās puses skaistuma vērtēšanā, rakstīja vai izteica komentārus un virtuāli vai klātienē bija blakus manās koptamborēšanas dienās un nedienās!

Lai jums brīnišķīga un siltuma pielieta šī PIRMĀ PAVASARA DIENA!

P.S. Ja jums, tāpat kā man, ir iepatikusies koptamborēšanas ideja, ir iespēja pieteikties Endžijas (Angie) vakar izsludinātajā pončo koptamborēšanā. Vēl viens lielisks veids, kā panākt, lai dzijas krājumi jūs neapraktu. Es vēl neesmu izlēmusi, vai piedalīšos. Vakar ar klusām šausmām secināju, ka, lai gan segas tamborēšanā iztērēti teju 3 kg dzijas, atlikušie krājumi ne par mata tiesu nešķiet sarukuši. Kā jūs domājat, pieteikties? Lai gan pašai pēc pončo nav nekādas vajadzības, varbūt laika gaitā atrastu kādu, kas par šādu apģērba gabalu priecātos. Varētu kaut vai blogizlozi sarīkot, ja neviens rads vai draugs nepieteiktos :)

Atkal koptamborēju - 4. daļa / Hook a Wool-Eater Blanket - Part 4

Kopš pēdējās atskaites pagājušas vienpadsmit dienas, bet segas darināšanā esmu tikusi uz priekšu par nieka (lai arī garum garām) 7 joslām (14 rindiņām), jo nesenā Mēness dilšana bija pilnībā sakāvusi manu tamborēšanas sparu, turklāt vajadzēja uzcītīgi darboties vairākās citās jomās, svinēt Valentīna dienu un uzņemt ciemos mīļus radiniekus.

Lai vai kā - 21 dienas laikā, kopš esmu iesaistījusies segas koptamborēšanas projektā, tapušas 29 joslas (58 rindiņas), kas ir par 3 joslām vairāk nekā Sāra Londona paredzējusi, sastādot oficiālo koptamborēšanas grafiku laika posmam no 11. janvāra līdz 7. martam, kad projekts oficiāli noslēgsies.

Šobrīd vairs neesmu tik pārliecināta, ka līdz minētajam termiņam paspēšu notamborēt 2 x 2.20 m lielu gabalu, bet darīšu, ko varēšu, darbojoties mierīgā ritmā, neiespringstot uz rezultātu, bet

dziļi izbaudot šo krāsaino, silto, dinamisko un bezgalīgi meditatīvo procesu, ko pazīstam ar nosaukumu 'tamborēšana'.

Kā jau fotogrāfijās redzams, kopš 12. februāra dzīvoju zili zaļās noskaņās.

Manas segas krāsu kompozīcija ir gluži kā ļaužu dziesmiņā no Raiņa "Zelta zirga":

Zili stikli, zaļi ledi -
Vidū balti sniega svārki;
Zili stikli, zaļi ledi -
Vidū bāli mēness vaigi;
Zili stikli, zaļi ledi -
Vidū gari saules mati.

Es ceru, ka šis citāts nevienam neizrausīja šermuļus, atceroties nemīlētās latviešu valodas stundas vai kādu pagalam nejauku latviešu valodas skolotāju :)))

P.S. Pirmajā un pēdējā fotogrāfijā labi apskatāma segas kreisā puse. Interesanti, ka cilvēki, kuri līdz šim redzējuši, kā top sega, dalās divās pretējās nometnēs: vieniem (nospiedošajam vairākumam) patīk kreisā puse, bet otriem - labā.

Kā ir ar jums?

Atkal koptamborēju - 2. daļa / Hook a Wool-Eater Blanket 2012 - Part 2

Paldies, ka jūtat man līdzi un novēlat izdošanos! Man tas ļoti daudz nozīmē, un darīšu visu, kas manos spēkos, lai lielā sega taptu raiti un jūs laicīgi uzzinātu visus jaunumus :) Ar šo ierakstu svinīgi paziņoju, ka savas neizlēmības rezultātā trīs nedēļas iekavēto darbu esmu veiksmīgi paveikusi :)) Pirmie trīspadsmit krāsu apļi tapuši īsteni meditatīvā gaisotnē, un es par tiem esmu milzīgā sajūsmā. Kaķīte arī. Kad vakarā vilku galus, atnāca un izmēģināja, cik ērta uz krāsainā taisnstūra sēdēšana. Iepatikās. Vēlāk mēģināja iekārtoties uz čučēšanu, bet neļāvu, jo viņai šobrīd spalvošanās periods sācies.

Ceita komentāros rakstīja, ka būtu interesanti palasīt par dziju izlietojumu un pārējiem "tehniskajiem" datiem. Diemžēl jāatzīstas, ka pagaidām ar statistiku neaizraujos un nerēķinu līdzi dzijas izlietojumu. Šobrīd vienkārši baudu procesu. Nevaru jau arī īsti sarēķināt, jo pagaidām pilnībā izlietoti tikai divi piecdesmitgramīgi zaļo toņu kamoli, kā arī pirmo rindu tamborēšanā iztērēti visādi sen, sen iepirktu dziju pārpalikumi. No pārējiem kamoliem vēl nedaudz atlicis, lai pēc segas pabeigšanas notamborētu tai pieskaņotus dekoratīvo spilvenu pārvalkus.

Segā ietamborēju ļoti dažādu dziju (vilnu, pusvilnu, akrilu), jo, kā jau rakstīju, mans mērķis ir samazināt mājās esošos dzijas krājumus, lai tie lieki nekrātu putekļus un būtu vieglāk veikt ikdienas uzkopšanu.

Nosvērt segu pagaidām nevaru, jo man mājās ir tikai sīciņi virtuves svariņi. Meklēšu lielākus svarus pēc segas pabeigšanas! Izmērīt garumu un platumu arī nevaru, jo kaut kur noklīdusi mērlenta. Pagaidām, kamēr segas svars, garums un platums vēl miglā tīts, vienkārši baudiet fotogrāfijas ar mana darba augļiem! Un lai jums arīdzan sokas visi labie darbi, ko esat uzsākuši vai šodien plānojat uzsākt!

Uz tikšanos citudien!

Atkal koptamborēju - 1. daļa / Hook a Wool-Eater Blanket 2012 - Part 1

Nedēļas nogalē, secinot, ka vēlos skaistā un ģimenei noderīgā veidā atbrīvoties no milzīgajiem dzijas krājumiem, kas dzīvojamajā istabā aizņēmuši pūralādi un vairākus plauktus, ar gandrīz mēneša novēlošanos pieteicos uz Sāras Londonas organizēto Wool-Eater CAL 2012 koptamborēšanu.

Kā uzticamākajiem lasītājiem droši vien zināms, esmu diezgan liela bavāriešu tamborēšanas tehnikas fane, tādēļ šādā veidā radīta sega mani priecinās ne tikai tad, kad kaut kad gaišā nākotnē krāšņos divguļamo gultu, bet gan katru mīļu brīdi tamborēšanas laikā. Šoreiz tamborēju nevis kvadrātu, bet taisnstūri (abas tamborēšanas instrukcijas bez maksas var dabūt šeit).

Tagad tikai mazītiņš sīkumiņš atlicis - līdz 8. februārim jāpaspēj tikt līdzi pārējiem koptamborēšanas pasākuma dalībniekiem, kas darbu sāka laicīgi.

Ja kādam interesē, tika noteikts šāds koptamborēšanas grafiks (kurā es, protama lieta, pagaidām neiekļaujos, bet uz šo mērķi cītīgi eju):

11. - 18. janvāris 6 apļi (1 aplis = 2 rindas)

18. - 25. janvāris 4 apļi

25. janvāris - 1. februāris 3 apļi

1.-8. februāris 3 apļi

8.-15. februāris 3 apļi

15.-22. februāris 3 apļi

22.-29. februāris 2 apļi

29. februāris - 7. marts 2 apļi

Tālāk katrs var turpināt pēc saviem ieskatiem. Vai arī uzskatīt, ka darbs ir pabeigts. Es jau skaidri zinu, ka man ar 26 rindām nepietiks :)

Šīrīta ierakstā atrādu, cik paspēju notamborēt no piektdienas vakara līdz sestdienas pēcpusdienai. Pirmās nedēļas norma izpildīta. Urrā!

Uzcītīgi strādāju arī sestdienas vakarā un visu svētdienu, bet vēl neesmu paspējusi fotogrāfiski fiksēt progresu. Gaidiet bildītes šovakar vai rīt!

Lai jums brīnumskaista šī nedēļa!