Sen iesākts, nu pabeigts

Viens no vecajiem projektiem, ko beidzot izdevies novest līdz galam.

Puncis tagad visur lien pa priekšu.

Skats no augšas

Kliedzoši košs pleds

Sen, sen atpakaļ kaut kādā šobrīd neizprotamā īslaicīga prāta aptumsuma brīdī veikala akcijas laikā tiku pie liela daudzuma aizsargkrāsu dzijas, kas man visus šos gadus nostāvēja teju neaiztikta, ja neskaita vienu uzadītu zeķu pāri. Saņēmos un tiku pāri ieilgušajai "fui, kā riebjas" stadijai un sāku ietamborēt neglīto dziju košā pledā, kas šobrīd personiskajā vērtējumā balansē uz robežas starp patīk/nepatīk.

Pleds vēl jāuzaudzē lielāks un jāievelk katras rindas galā esošie diegu gali, bet es atrādu veikumu jau tagad, jo mana jaunā, brīnišķīgā Tangkou Fairy modes lelle un aizraujošā Maksa Berija grāmata "Leksikons" mani šodien iedvesmoja uz pleda fotosesiju.

Joprojām vairāk blandos apkārt un urbjos grāmatās nekā tamborēju, taču ticu, ka drīzā rudens atnākšana mani piespiedīs pārnest uzmanību uz tamboradatas zibināšanu un kamolu ritināšanu. Bet, kamēr noņemos ar savām vasaras lietām, novēlu, lai jums sokas jūsējās!

Krāsu sprādziens

Brīdinājums! Personām ar vājiem nerviem, sliktu košo krāsu panesību, kā arī tiem, kas uzskata, ka valdībai paātrinātā kārtībā būtu jāpieņem likums, kas noteiktu, ka sabiedrības locekļiem uz ielas turpmāk atļauts parādīties vienīgi melnā, baltā un pelēkā apģērbā un sadzīvē drīkst izmantot tikai neitrālu krāsu priekšmetus, šo ierakstu tālāk nelasīt, lai izvairītos no potenciālas psiholoģiskas traumas.

Savukārt tie, kuri piekrīt, ka ikdienas mirkļus vērts svinēt pēc iespējas košāk, leciet kopā ar mani krāsainības dzelmē, jo tūdaļ gatavojos atrādīt jums abas pārējās pasen iesāktās bavāriešu segas.

Sāksim ar košāko segu, kura gan ir pati mazākā, jo līdz pašreizējam izmēram to tamborēju no mājās esošās vilnas dzijas, bet, kopš krājumi galīgi izsīkuši, neesmu darbu turpinājusi, taču krāsu ziņā man tā ir ļoti mīļa, lai gan segas sakarā esmu piedzīvojusi gan degunu raukšanu, gan nedaudz dzēlīgu piezīmju no "вырви-глаз" sērijas. Bet - kam netīk, lai neskatās, negatavojos jau tamdēļ ārdīt laukā!

   

Otrā sega (šobrīd 140 x 140 cm), kā zemāk redzams, ir kvadrāta formas. Atšķirībā no savām māsām tā veidota tikai no 5 krāsu dzijas, kuras sastāvā nav ne kripatiņas vilnas.

Darba līdz segu pabeigšanai atliku likām, bet esmu līdz zobiem bruņota ar pacietību un optimisma pilna, jo dzirkstošas krāsas lieliski uzlādē manas radošās enerģijas baterijas.

Un kādi ir jūsu radošuma dzinuļi šopavasar?