Brīdinājums! Personām ar vājiem nerviem, sliktu košo krāsu panesību, kā arī tiem, kas uzskata, ka valdībai paātrinātā kārtībā būtu jāpieņem likums, kas noteiktu, ka sabiedrības locekļiem uz ielas turpmāk atļauts parādīties vienīgi melnā, baltā un pelēkā apģērbā un sadzīvē drīkst izmantot tikai neitrālu krāsu priekšmetus, šo ierakstu tālāk nelasīt, lai izvairītos no potenciālas psiholoģiskas traumas.
Savukārt tie, kuri piekrīt, ka ikdienas mirkļus vērts svinēt pēc iespējas košāk, leciet kopā ar mani krāsainības dzelmē, jo tūdaļ gatavojos atrādīt jums abas pārējās pasen iesāktās bavāriešu segas.
Sāksim ar košāko segu, kura gan ir pati mazākā, jo līdz pašreizējam izmēram to tamborēju no mājās esošās vilnas dzijas, bet, kopš krājumi galīgi izsīkuši, neesmu darbu turpinājusi, taču krāsu ziņā man tā ir ļoti mīļa, lai gan segas sakarā esmu piedzīvojusi gan degunu raukšanu, gan nedaudz dzēlīgu piezīmju no "вырви-глаз" sērijas. Bet - kam netīk, lai neskatās, negatavojos jau tamdēļ ārdīt laukā!
Otrā sega (šobrīd 140 x 140 cm), kā zemāk redzams, ir kvadrāta formas. Atšķirībā no savām māsām tā veidota tikai no 5 krāsu dzijas, kuras sastāvā nav ne kripatiņas vilnas.
Darba līdz segu pabeigšanai atliku likām, bet esmu līdz zobiem bruņota ar pacietību un optimisma pilna, jo dzirkstošas krāsas lieliski uzlādē manas radošās enerģijas baterijas.
Un kādi ir jūsu radošuma dzinuļi šopavasar?
