Kur ir, tur rodas... Pērnā gada jūnijā, atrādot bavāriešu tehnikā darinātu iepirkumu somu, nozvērējos par bavāriešu tehniku savā blogā vairs nevāvuļot, tik vien kā atrādīt no trijstūriem darinātu džemperi (tas diemžēl joprojām mētājas ar pusdarinātām piedurknēm, jo saputrojos Pāces dzijas aprēķinos un neesmu vēl tikusi skaidrībā, kā šo jautājumu risināt), bet jūs jau zināt, kā daudzkārt ir ar apņemšanos: nenostrādā. Varu aizbildināties ar to, ka man ir pamatots attaisnojums vāvuļošanu turpināt - top lieldarbs.
Saniezējās rokas notamborēt vēl vienu milzīgu segu (ai, ko es te meloju, un divas citas arīdzan :D)! Laik- un dzijietilpīgais pasākums pagaidām vēl norisinās, divkārtīgās rudens toņu dzijas krājumi plok, bet gala rezultāts, visticamāk, sagaidāms ne tik drīz, jo pašlaik paralēli strādāju pie veseliem 5 tamborprojektiem. Iekams daba nav paguvusi ietērpties maigi zaļā rotā, atrādu, cik prāvu gabalu esmu paguvusi notamborēt.
Kā redzat, mans trešais bavārietis jau gana brangi saēdies dziju. Abu pārējo segu iedīgļus atrādīšu kādu citu reizi, kad pie tām atkal pieķeršos, jo tās top no jauniegādātas dzijas, ne no vecajiem krājumiem.
Lai jums līksmi un gaiši pavasara saulgrieži!
No comments:
Post a Comment