Mans rokraksts

Baltā runča svaigi uzsāktās stafetes kociņu nolēmu pārņemt no msmarii, kura, cita starpā, to nodeva gan konkrētiem blogeriem, gan "katram, kurš vēlas pievienoties stafetei".

Rokraksts nav tā lieta, par kuru man pašreizējā dzīves brīdī būtu jākaunas, lai arī ar tā veidošanu savulaik klājās visnotaļ smagi.

Tā nu iegadījies, ka esmu kreile, tādēļ, uzsākot skolas gaitas, līdz asarām nokarojos ar dažu labu šaurpieri, kuram nagi niezēja mani iedresēt labrocības augstajā mākslā. Šie pūliņi gan palika bez diženākiem rezultātiem, jo skolotāju darbā laicīgi iejaucās mamma un turpmāk man vairs nenācās atpalikt no pārējiem klasesbiedriem latviešu valodas diktātu rakstīšanā un beidzot paspēju no tāfeles pārrakstīt visu informāciju, ne vien atsevišķas detaļas. Pārstāju justies kā muļļa un pievērsos kreiļiem raksturīgā atpakaļgāzeniskā rakstības veida likvidēšanai. Izdevās!

Zemāk varat skatīt, kāds izveidojās mans rokraksts līdz vidusskolas beigšanai (uzgāju plauktā veco dzejoļu kladi, ko sāku aizpildīt vasarā pēc 12. klases absolvēšanas):   

Diemžēl sekoja augstskolas gadi, rakstīšanas temps lekcijās piespiedu kārtā pieauga. Burtu samērīgumu, glītumu un noapaļotību absolūti sagrāva piezīmju veidošana konsekutīvās tulkošanas praktisko nodarbību laikā (šajā vietā tulku bariņš piekrītoši krata galvas). Vēlēdamies nodemonstrēt studiju gadu nodarītā kaitējuma sekas, pēdējā foto atrādu rokrakstu gadījumos, kad steidzos.

Stafetes kociņu ļauju pārņemt ikvienam interesentam, kurš gatavs izbrīvēt drusciņu brīvā laika, lai citiem ziņkārīgajiem atrādītu kādu jauku ar paša roku rakstīta teksta fragmentiņu.