Pasteļkleita: neliels progress

Rokdarbos pa vasaru uz priekšu virzos skudras solīšiem, tādēļ arī blogā iestājies klusums...

Iepriekšējā ieraksta komentāros jau atklāju, ka man izdevies atrast piemērotu toni trūkstošās persikkrāsas vietā, tādēļ sīkāk nerakstīšu lai neatkārtotos. Kam interesē, paši var palasīt. Kam ne, priecējiet acis, skatoties fotogrāfijas, jo man pašai ļoti patīk, kā viss pavērsies! Kleitai gan tiks piešķirts cits raksturs, varbūt to nebūs īsti korekti turpmāk dēvēt par pasteļkleitu, taču manā skatījumā kanēļkrāsa lieliski iekļaujas botāniskajā kopainā, nepadarot to pārlieku saldu. Jūsu domas?

Kādā siltā jūnija dienā paveiktais. Motīvi salikti mirklīgā izkārtojumā.

Kopējā tonalitāte ar krietnu šķipsnu kanēļa

  

Apkakles daļa

Roku apdare

Apakšmalas mežģīne

Dekoratīvā aukliņa, kas vīsies cauri visām kleitas mežģīnēm

Pasteļkleita: atskaite Nr. 3

Pirmās divas atskaites varat lasīt šeit un šeit.

Pasteļkleitas sakarā man ir pavēstāmas divas ziņas - laba un slikta. Labā ir tāda, ka esmu atguvusi vēlmi turpināt mežģīņdarināšanu un nedēļas nogale pagāja, ļoti ražīgi darbojoties, bet sliktā - persiku krāsas diegus man neredzēt kā savas ausis, jo dziju veikals ir pārtraucis sadarbību ar konkrēto ražotāju. Pavisam! Ha, ha, es nemaz šeit nesākšu sīkāk iztirzāt to, ka pēdējās reizēs nav bijušas pieejamas arī citas dzijas, kuras man nepieciešamas, lai turpinātu dažus no pārējiem iesāktajiem projektiem. 

Ehhh, bet ko tur vairs... Tā kā diegu (ne)dabūšanas ziņā ieviesusies pilnīga skaidrība, saskatu vairākus turpmākas rīcības variantus:

1) paglabāt notamborētos persiku krāsas motīvus kādam citam projektam un turpmāk strādāt tikai ar atlikušajiem trīs toņiem, kas nozīmētu, ka kleita vairs glīti nesaderēs ar mammas dāvāto rotu komplektu;

2) šturmēt dziju veikalus Ventspilī un citviet Latvijā, lai atrastu vajadzīgā toņa persiku diegus no citu ražotāju piedāvājuma, kas nozīmētu daudz ieguldīta laika un līdzekļu;

3) mēģināt piemeklēt attiecīgo persiku toni starp izšūšanai paredzētajiem diegiem (cerīgs variants, bet dārgas izmaksas, jo diegu vajadzētu daudz);

4) ārdīt ārā gatavās persiku krāsas detaļas, Briges mežģīņu apakšmalu tamborēt no bēšās krāsas diegiem, savukārt iegūtos persiku toņa diegus pārstrādāt aukliņā vai sīkos motīviņos, ar ko vienmērīgi cauraust kleitu;

5) strādāt ar esošajiem toņiem, bet piemeklēt kleitai attiecīgā persiku toņa oderes audumu (maz ticams, ka izdotos uz vietas atrast);

6) aptaujāt bloga lasītājus, vai viņu krājumos nav paslēpušies Egitto "Giza 83" Perlato 5 diegi (Titolo 5, Colore 85, Partita 1) un, ja atrastos, pārpirkt, jo internetu jau esmu izmalusi cauri bez rezultātiem;

7) aizmirst par rotu pieskaņošanu un persiku toņa diegu vietā ieviest citu pieskaņotu pasteli.

Pagaidām pavairoju motīvu skaitu un nevienu no variantiem neesmu izvēlējusies. Ja nav slinkums iedziļināties, papētiet bildes un uzrakstiet, ko par minētajiem variantiem domājat jūs!

Pasteļkleita: atskaite Nr. 2

Kamēr pa brīvdienām pilsētā paguva uzkrist un nokust sniegs, mājas iekšienē valdīja omulība un pavasaris un mežģīņkleitas motīvu skaits palēnām vairojās.
Cenzdamies mēroties spēkos un skaistumā ar krāsainu tulpju buķeti guļamistabas kumodes vāzē, saplaukuši dzijas ziedi, kā arī sazaļojušas filigrānas lapiņas, pateicoties negaidītajai domai ieviest darbā vēl vienu - zaļo - krāsu, kas iešāvās dzijas veikala pēdējā apmeklējuma reizē.
Persiku krāsas diegus gan, par nožēlu, nedabūju, uz tiem nāksies kādu brīsniņu pagaidīt, jo veikala krājumi izbeigušies. Būs vien jāstrādā ar pārējiem manā rīcībā esošajiem toņiem!
Pēdējā fotogrāfijā redzams, ka pēc saulrieta, elektrisko spuldžu gaismā, motīvu krāsas ir palsākas nekā spožā dienasgaismā.

Atskaites beigas! Turpināšu čakli darboties. Lai jums ražīga un visās dzīves jomās izdevusies nākamā nedēļa!

Pasteļkleita: uz starta līnijas

Tā kā mana dzimšanas diena, 1. jūlijs, nav aiz kalniem, savas kleitas darināšanu sāku ar Ventspils Amatu mājā iegādātam rotu komplektam (autoru diemžēl nezinu!) pieskaņotu tambordiegu izvēli.

Sākums īru mežģīņu darbiem vienmēr apdomīgs un gauss, jo ideju motīviem daudz, bet lāgā nav skaidrības, kā tie kopā izskatīsies. Pagaidām gatava kleitas apakšmala, pārējais - taustīšanās un improvizācija sākumfāzē.

Persiku krāsas diedziņi brēc pēc atkārtota gājiena uz dzijas veikalu, bet tikmēr kārta nākamajam tonim.

Kleitas apakšmala tamborēta ar dubultpavedienu, tieši tāpat tiks veidota daļa motīvu, kā arī īspiedurkņu un kakla izgriezuma apdare.

Bet tikmēr zālītē savas galvas izbāzuši sīciņi krokusi. Un par tiem var priecāties, kafijojot al fresco. Kolosāli!

Uz mājas sienas sildās zirnekļi un citi sīki kukainīši, bet bites, nedaudz gurdeni zumot, pūlas nosēsties man uz pieres vai degungala un čakli vāc pavasara ziedu medu.

Un sniegpulksteņi arī jau vairāk nekā mēnesi nebeidz ziedēt...

Veci solījumi jāpilda...

Degot nepacietībā uzsākt dzimšanas dienas kleitas tamborēšanu, neviļus atcerējos, ka sen, sen dažiem cilvēkiem, labā omā būdama, sasolīju, ka ielikšu blogā savas pirmās, daļēji īru mežģīņu tehnikā darinātās kleitas fotogrāfijas, lai parādītu, kāda tā izskatās, man mugurā uzvilkta. Izraku no arhīva 2013. gada vasaras fotogrāfijas. Kleita ir izceļojusies ne tikai pa mūsu pašu mīļo Vidzemi, bet arī pa Vāciju, Slovēniju un Horvātiju, taču Latvijā uzņemtās fotogrāfijas man patīk labāk.

Cēsu Svētavots

Valmieras Sajūtu taka

Rakšu Zoo

Cēsu Svētavots

Liepupes muiža

Liepupes muiža

Bādene

Kas ilgi nāk, tas labi nāk

Vakar beidzot varēju atviegloti nopūsties, jo decembra blogizlozes uzvarētājai Madarai tieši rokās nodevu viņas ilggaidīto balviņu - īru mežģīņu apkakli. Viņa vēlējās izstrādājumu košās krāsās, savā vēstulē kā mīļākās izceļot dzelteno, oranžo un zaļo un piebilstot, ka būtu jauki, ja tiktu iepīta arī sarkanā, tā kā viņai patlaban ir sarkano matu periods. Sacīts - darīts! 

Ņemot vērā faktu, ka Madara ir lieliska augu pazinēja, darba procesā parotaļājos ar augļu un ogu motīviņiem. Tapa mūžam sulīgi sarkanas vīnogas, saldie ķirši, kurus neviens strazds nespēs noknābāt, un veselīgie ziemas kārumi - mandarīni. Dabas labumi rātni satupa zaļā tīkliņpļavā uz, cerams, ilgu palikšanu. Lai labi, silti un skaisti valkājas!

Madaras atsauksmi par balviņu lasiet šeit.

Adatu kažociņš

Uzminiet nu, kas tas ir? Adatu kažociņš duras mugurā.

Atbilde: iesākta īru mežģīņu jaciņa, kas ar simtiem adatiņu piesprausta pie dzīvojamās istabas dīvāna atzveltnes.

Mjā, tāda nu ir šībrīža situācija mūsmājās!

Īru mežģīņu kopā likšana ir garš process, kas emocionāli un bieži vien fiziski traumē itin visus manas ģimenes locekļus.

Es dažkārt ciešu no tā, ka vēlos, lai tīkliņa veidošanas process beigtos ātrāk, nekā tas reāli ir iespējams, līdz ar to varu teikt, ka īru mežģīņu darināšana man māca būt ļoti, ļoti pacietīgai un baudīt pašu procesu, nevis koncentrēties uz drīzu rezultātu.

Kristianam, lai gan viņš neko nav pārmetis, droši vien neērtības sagādā fakts, ka adatiņas mēdz izkustēties no vietas brīžos, kad, laiski ieritinājušies dīvānā, pa vakariem skatāmies filmas, līdz ar to vai ik dienu mūs piespiežot izbaudīt savdabīgu adatu terapiju. Uzsēsties virsū izkritušai adatai gan, par laimi, nav līdz šim gadījies (un ļoti ceru, ka negadīsies!). Mācāmies būt modri!

Bet ko par to visu domā kaķīte? Šanti nav miera, jo ļoti gribas paraudzīt, cik daudz spēka jāpieliek, lai izjauktu mana darinājuma iestrādes (to viņa arī uzcītīgi dara pa naktīm un mirkļos, kad novēršam no viņas savus visuredzošos skatienus vai dodamies uz citām telpām).

Protams, es varētu ar saviem rokdarbiem izvērsties kādā citā vietā, bet šī pagaidām tikusi atzīta kā vislabākā. Tādēļ - neērtībām būs būt!

Nevīstošu ziedu jūklī

Jūlija beigās uzmeistarotas, mūžam ziedošas un zaļojošas puķītes un lapiņas, kas, ja apstākļi būs labvēlīgi, kaut kad pārtaps kārtējās īru mežģīnēs.

Niecīgu daudzumu smalko tambordiegu tomēr paturēju sev, nevis ziedoju Give & Get festivāla radošajām nodarbēm. Tā kā visas adāmadatas un tamboradatas, ceļojot no Krapes atpakaļ uz Ventspili, atstāju pie radiņiem, mežģīņot varēšu atsākt tikai pašās augusta beigās, kad būšu atgriezusies no Ventspils Jauniešu domes un Igaunijas partnerorganizācijas "Triigi Adventure Beach" rīkotās jauniešu apmaiņas Sāremā salā. Līdz tam - atā, atā, dzīvojiet koši!

Ziedu laiks / Dress in bloom

Zied ābeles, zied ķirši, prieka puķes plaukst cilvēku sirdīs. Arī mana jaunā kleitiņa greznojas rozā ziediem...

Cherries, apple trees and people's hearts are all in blossom in spring. Even my new dress is decorated with pink flowers...

Ja prātojāt, kur esmu pazudusi, teikšu tā: skaistais laiks ne tikai neiedvesmo sēdēt ar tamboradatu rokā, bet arī ir atnesis daudz darba. Līdz rudenim esmu apņēmusies iztulkot grāmatu, tādēļ blogu pasaulē tupmākajos mēnešos būšu reta viešņa.

In case you wonder what has happened to me, the beautiful weather outside has taken away all my crochet inspiration. Besides, I have undertaken a challenging task to translate a book until autumn, which means that I will be a rare guest in the blogland during next few months.

Mežģīņu simfonija pavasarim krāsu mažorā / Spring Lace Symphony in Colour major

Viskrāšņāk ikdienu iekrāso labi padarīti darbi, un tad tā pārvēršas svētkos. Šodien es svinu sava īru mežģīņu topiņa pabeigšanu, ēdot ķiršus šokolādē un tamborējot pavasarīgus ziediņus kādam no nākamajiem projektiem. Lai arī jums visiem skaista svētdiena!

A job well done can turn ordinary days into magic moments. Today I'm celebrating completion of my Irish lace top project, eating chocolate covered cherries and crocheting spring-ish flowers for one of my future projects.

Wishing you all a beautiful Sunday,
Ramona

Pusceļā uz pacietību

Īru mežģīņu darināšana ir viens ellīgs pacietības pārbaudījums: kad visi motīviņi satamborēti, sāk šķist, ka tūlīt, tūlīt darbs būs galā. Nekā nebija! Sarežģītākais process - tīklīņa veidošana - vēl tikai sākas... Tā gaitā simtreiz nākas cīnīties ne tikai ar visādiem prāta mošķīšiem, bet arī locīties dažādos neiedomājamos leņķos, noorganizējot pārsteiguma treniņu saviem muskuļiem. Un nav iespējams, ērti iekārtojoties dīvānā, paralēli skatīties kaut ko skaistu un gaišu (var vienīgi klausīties un tekstuāli emocionālākajos brīžos nomest tamboradatu un pievērsties datorekrānam). Kad beidzot izdotas izcīnīties līdz pabeigtībai, prātā iešaujas doma: "Nekad vairs negribēšu šo riebīgo tīkliņošanu atkārtot!" Bet, kā jau labi zināms, cilvēka apziņai patīk burvju vārdiņš 'nekad' un, ticiet vai nē, pēc desmit, divdesmit minūtēm jau sākas intensīva gudrošana, ko vēl skaistu uzmežģīņot.

Te mans jaunākais veikums, pagaidām puspabeigts:

Tagad tikai jāsakopo spēki un pacietība, lai jaundarinājumu pabeigtu!

Kā ir ar jums? Vai lielākoties dodat priekšroku ašajai, drošajai tamborēšanai (galarezultāts skaisti izskatās un visiem patīk, bet darbošanās ir tik vienkārša, ka pat tīšām nekas nevar noiet greizi) vai tomēr tiecaties nemitīgi pārspēt paši sevi (aizvien iekarojat jaunas virsotnes gan tehnikas sarežģītības, gan laika un darbietilpības ziņā)?

Pavasaris ap kaklu

Šajā nedēļā no visnotaļ primitīviem tamborējumiem pievērsos sarežģītākiem, un tā rezultātā tapa puķaini lapains kakla sildītājs īru mežģīņu tehnikā. Tas būs īsteni piemērots valkāšanai laikā, kad ārā vēl ziema, bet sirdī jau lidinās tauriņi un žūžo pavasara vēji.

Pateicoties pavasarīgajam noskaņojumam, darbs uz priekšu ritēja raiti - motīviņi brālīgi rindojās viens pie otra sāniem, pat to savienošana sekmējās labāk nekā cerēts.

Neliela fotoreportāža no darba procesa:

Un šāds izskatās kakla sildītājs pēc pabeigšanas:

Krekliņa reanimācija / Reanimation of a top

Divas dienas nopietni strādāju pie neparedzētiem tulkojumiem, bet šodien, kā jau brīvdienā, radās iespēja rokdarboties. Šajā reizē iedevu otro dzīvību vienkāršam, zaļam krekliņam, uz kura, pērnvasar dekupāžas tehnikā izrotājot lādīti, nejauši uzmetu rozā kleksi.

In the previous two days, I seriously worked on some unplanned translations, but today, as a holiday, I finally got a chance to engage in crafting activities. This time I gave a second life to a simple green top. Last summer I decoupaged wooden boxes and accidentally paintbrushed the top with a drop of pink paint.



No merserizētas kokvilnas diegiem uztamborēju 3 īru mežģīņu elementus un šuvu tik klāt. Pārveidotais krekliņš tagad izskatās šāds:

To hide the stain, I took mercerized cotton yarn and crocheted three elements of Irish lace, which I later sew on the top. The modified top now looks like this:



Es - priecīga par padarīto:

I – delighted with the result:



Beidzot varēšu krekliņu neslēpt zem džemperiem vai žaketēm un brīvi izbaudīt tajā daļu no atlikušajām siltajām šīgada dienām.

Now there's no need to hide the top under a sweater or jacket. I can fully enjoy the remaining warm days of the year.