Mežģīņota dāvana vīramātei

Vēl viena sedziņa, tapusi divos piegājienos. Jau no sākta gala bija zināms, ka krāsu ziņā tā daudz labāk iederēsies vīramātes istabā, tādēļ ar nodomu tapa kā dāvana. Pērngad manā dzīvē iestājās puspabeigto darbu periods, kuram bīstami ieilgstot plauktos iegūla vesela gūzma pusadītu un pustamborētu izstrādājumu, tālab pašreizējos apstākļos esmu laimīga par katru sīkāko nieciņu, ko izdodas novest līdz pabeigtības fāzei.

Kas ilgi nāk, tas labi nāk

Vakar beidzot varēju atviegloti nopūsties, jo decembra blogizlozes uzvarētājai Madarai tieši rokās nodevu viņas ilggaidīto balviņu - īru mežģīņu apkakli. Viņa vēlējās izstrādājumu košās krāsās, savā vēstulē kā mīļākās izceļot dzelteno, oranžo un zaļo un piebilstot, ka būtu jauki, ja tiktu iepīta arī sarkanā, tā kā viņai patlaban ir sarkano matu periods. Sacīts - darīts! 

Ņemot vērā faktu, ka Madara ir lieliska augu pazinēja, darba procesā parotaļājos ar augļu un ogu motīviņiem. Tapa mūžam sulīgi sarkanas vīnogas, saldie ķirši, kurus neviens strazds nespēs noknābāt, un veselīgie ziemas kārumi - mandarīni. Dabas labumi rātni satupa zaļā tīkliņpļavā uz, cerams, ilgu palikšanu. Lai labi, silti un skaisti valkājas!

Madaras atsauksmi par balviņu lasiet šeit.