Beidzot arī es esmu padevusies vasaras valdzinājumam un manā sirdī ir ieplūdis tik sen neredzētais, bet ļoti gaidītais miers! Kopš ziemas pa dzīvi gāja ņigu ņegu - darbs dzina darbu, neapmierinātība ar no manis neatkarīgu iemeslu dēļ pārslogoto dienas kārtību auga augumā, bet visi centieni kaut ko vērst par labu ātri vien cieta sakāvi. Un tad es vienkārši padevos. Ar vīra nenovērtējamo atbalstu atteicos no laikietilpīga pienākuma, kas ilgu laiku bija bojājis manus nervus dienā un traucējis miegu tumšajās stundās. Pēc tik mokošās 'nē' pateikšanas divu nedēļu laikā klusi piezagās miers, kurš saspringtajā periodā bija aizmucis prom pār trejdeviņām jūrām, tā ka nekādi jogas vingrinājumi un meditācija nepadevās un nelīdzēja.
Cik skaisti, ka atkal no rītiem gribas celties un baudīt man dāvāto laiku, nevis dienu no dienas līdz pēdējam brīdim īgni vārgot zem segas un gremdēties sapņu pasaulē, lai nebūtu jādomā par īstenību! Atkal ar milzīgu prieku, nevis pienākuma un vajadzības spiesta, gatavoju ēst, radoši darbojos, krāju rokdarbu idejas rudens sezonai, iepērku jaunu dziju, lasu, interesējos par sievišķīgām lietām un apkārt notiekošo, kopā ar vīru ķeru saulīti, piedalos svinībās, braucu ciemos, uzņemu viesus utt.
Bet mūsu dēkaine Šanti? Viņa arī izdzīvo vasaru, līkločojot pa vīramātes pagalmu: kāpelē pa kokiem un jumtiem, dzenājas apkārt ar suni, trenkā vārnas, mazputniņus un citus lidoņus un pēdējās nedēļās - kas nepavisam nav apsveicami! - dodas arī īslaicīgos, noslēpumainos sirojumos pa Ostgalu. Protams, viņai reizumis nākas atgriezties arī dzīvokļa 65 kvadrātmetru siltajā šaurībā, kur laiks rit krietni gausāk, toties var līgani defilēt pa balkona malu, regulāri paēst, labi izgulēties, plati un bieži žāvāties, laiski "palasīt" kādu žurnāliņu, vakaros paskatīties filmas vai ar vienu aci pasekot līdzi putnu virpuļiem debesīs ap saulrieta laiku, bet pa naktīm slepus pielavīties, lai allaž uzasinātiem zobiņiem iekostu mūsu neaizsargātajās kājās.
Tā kā laiks un izdarītā izvēle ir visu salikuši pa plauktiņiem, varētu uzskatīt, ka ir pamats solīt, ka blogs kļūs mazdrusciņ* dzīvīgāks, tomēr nesteigšos, jo vasara sola visvisādus jaukumus, tostarp vēl vienu Jauniešu līderu skolas semināru - tagadītēs Lietuvā, Telšu apriņķī (un latvieši ir daudz naskāki uz pieteikšanos (kā nekā ārzemes, lai arī tuvas!) un palīdzība no jums, mīļie lasītāji, šoreiz nebūs jāprasa :)). Re, cik
brīnumjaukā vietā sanāksim kopā no 8. līdz 17. augustam!
* Hehe, viens no vārda 'mazdrusciņ' amizantākajiem sinonīmiem ir 'cik kaķis uz astes var aiznest' :))))
