Wednesday, 6 April 2016

Pelēkbrūns

Esmu atpakaļ pēc ārkārtīgi ieilguša perioda, kurā par rokdarbiem nebija pilnīgi nekādas intereses. Ne mazākās! Nespēju ne rindiņu notamborēt vai noadīt, lai neieslīgtu neizsakāmā garlaicībā. Līdz ar pavasari zināms darbaprieks atgriezies, taču ne attiecībā uz vecajiem, agrāk iesāktajiem projektiem.

Beidzot ķēros klāt saviem lina diegu krājumiem. Tehniskais zīmējums, pēc kuras vadījos tamborējot, pieejams te.

Friday, 11 September 2015

Trešais bavārietis pievārēts!

Kāds prieks, kāda laime, ka cīņa ir galā, jo pēdējās rindas sagādāja īstas mocības segas milzīgā izmēra dēļ! Par trešā bavārieša tapšanas procesu iepriekš rakstīju šeit. Ceturtā un piektā sega vēl pacietīgi gaida rindā uz pabeigšanu. Kaut kur nāksies izrakt megaiedvesmu darba turpināšanai.  







Sunday, 6 September 2015

Piecu grāmatu pirmie teikumi

Šonedēļ pa darbdienām dzīvojos pa Stokholmu, savukārt nedēļas nogalē ciemojos pie radiem, tādēļ līdz vēlam sestdienas vakaram ij nezināju, ka blogārē Inga devusi startu kārtējai stafetei, aicinot blogerus padalīties ar piecu šobrīd lasāmu vai nesen lasītu grāmatu pirmajiem teikumiem. Vairāki dalībnieki nodevuši stafetes kociņu jebkuram interesentam, līdz ar to esmu nolēmusi pievienoties.

Jāteic, ka manā grāmatu pasaulē pirmajiem teikumiem nav piešķirta galvenā loma. Grāmatu izvēlē tiek ņemti vērā dažādi faktori (grāmatas apraksts, vāka dizains, kritiķu un lasītāju atsauksmes, gadalaiks, konkrētā mirkļa noskaņojums, grāmatas cena utt.), taču nenoliegšu, ka dažos gadījumos saistošs pirmais teikums vai, drīzāk jāsaka, pirmā rindkopa vai lappuse mēdz nosvērt svaru kausus par labu izsoļošanai no grāmatnīcas ar vienu pirkumu vairāk nekā sākotnēji plānots.

Un tā - pirmie teikumi no dažiem eksemplāriem iz manas vasaras grāmatu grēdiņas:

1) "It started at one thirty on a cold Tuesday morning in January when Martin Turner, street performer and, in his own words, apprentice gigolo, tripped over a body in front of the West Portico of St. Paul's at Covent Garden."

/Rivers of London by Ben Aaronovitch/

2) "I'm pretty much fucked."  

/The Martian by Andy Weir/

3) "We didn't notice right away."

/The Age of Miracles by Karen Thompson Walker/

4) "Vispirms es ievēroju vecīgā vīra acis."

/Jans Filips Zendkers "Tavu sirdspukstu dziesma"/

5) "Ikviens mana vecuma cilvēks atceras, kur atradās un ko darīja brīdī, kad pirmoreiz dzirdēja par sacensībām."

/Ernests Klains "Spēle sākas"/  

Tā kā stafete no dalībnieka neprasa lielas pūles, kociņu tālāk nododu Aijai, Madarai un Alisei, kā arī jebkuram citam blogerim, kurš kāro iesaistīties!  

Tuesday, 25 August 2015

Kliedzoši košs pleds



Sen, sen atpakaļ kaut kādā šobrīd neizprotamā īslaicīga prāta aptumsuma brīdī veikala akcijas laikā tiku pie liela daudzuma aizsargkrāsu dzijas, kas man visus šos gadus nostāvēja teju neaiztikta, ja neskaita vienu uzadītu zeķu pāri. Saņēmos un tiku pāri ieilgušajai "fui, kā riebjas" stadijai un sāku ietamborēt neglīto dziju košā pledā, kas šobrīd personiskajā vērtējumā balansē uz robežas starp patīk/nepatīk.

Pleds vēl jāuzaudzē lielāks un jāievelk katras rindas galā esošie diegu gali, bet es atrādu veikumu jau tagad, jo mana jaunā, brīnišķīgā Tangkou Fairy modes lelle un aizraujošā Maksa Berija grāmata "Leksikons" mani šodien iedvesmoja uz pleda fotosesiju.

Joprojām vairāk blandos apkārt un urbjos grāmatās nekā tamborēju, taču ticu, ka drīzā rudens atnākšana mani piespiedīs pārnest uzmanību uz tamboradatas zibināšanu un kamolu ritināšanu. Bet, kamēr noņemos ar savām vasaras lietām, novēlu, lai jums sokas jūsējās!






Wednesday, 5 August 2015

Pasteļkleita: neliels progress

Rokdarbos pa vasaru uz priekšu virzos skudras solīšiem, tādēļ arī blogā iestājies klusums...

Iepriekšējā ieraksta komentāros jau atklāju, ka man izdevies atrast piemērotu toni trūkstošās persikkrāsas vietā, tādēļ sīkāk nerakstīšu lai neatkārtotos. Kam interesē, paši var palasīt. Kam ne, priecējiet acis, skatoties fotogrāfijas, jo man pašai ļoti patīk, kā viss pavērsies! Kleitai gan tiks piešķirts cits raksturs, varbūt to nebūs īsti korekti turpmāk dēvēt par pasteļkleitu, taču manā skatījumā kanēļkrāsa lieliski iekļaujas botāniskajā kopainā, nepadarot to pārlieku saldu. Jūsu domas?

Kādā siltā jūnija dienā paveiktais. Motīvi salikti mirklīgā izkārtojumā.
Kopējā tonalitāte ar krietnu šķipsnu kanēļa
  
Apkakles daļa

Roku apdare
Apakšmalas mežģīne
Dekoratīvā aukliņa, kas vīsies cauri visām kleitas mežģīnēm

Monday, 8 June 2015

Pasteļkleita: atskaite Nr. 3

Pirmās divas atskaites varat lasīt šeit un šeit.

Pasteļkleitas sakarā man ir pavēstāmas divas ziņas - laba un slikta. Labā ir tāda, ka esmu atguvusi vēlmi turpināt mežģīņdarināšanu un nedēļas nogale pagāja, ļoti ražīgi darbojoties, bet sliktā - persiku krāsas diegus man neredzēt kā savas ausis, jo dziju veikals ir pārtraucis sadarbību ar konkrēto ražotāju. Pavisam! Ha, ha, es nemaz šeit nesākšu sīkāk iztirzāt to, ka pēdējās reizēs nav bijušas pieejamas arī citas dzijas, kuras man nepieciešamas, lai turpinātu dažus no pārējiem iesāktajiem projektiem. 

Ehhh, bet ko tur vairs... Tā kā diegu (ne)dabūšanas ziņā ieviesusies pilnīga skaidrība, saskatu vairākus turpmākas rīcības variantus:
1) paglabāt notamborētos persiku krāsas motīvus kādam citam projektam un turpmāk strādāt tikai ar atlikušajiem trīs toņiem, kas nozīmētu, ka kleita vairs glīti nesaderēs ar mammas dāvāto rotu komplektu;
2) šturmēt dziju veikalus Ventspilī un citviet Latvijā, lai atrastu vajadzīgā toņa persiku diegus no citu ražotāju piedāvājuma, kas nozīmētu daudz ieguldīta laika un līdzekļu;
3) mēģināt piemeklēt attiecīgo persiku toni starp izšūšanai paredzētajiem diegiem (cerīgs variants, bet dārgas izmaksas, jo diegu vajadzētu daudz);
4) ārdīt ārā gatavās persiku krāsas detaļas, Briges mežģīņu apakšmalu tamborēt no bēšās krāsas diegiem, savukārt iegūtos persiku toņa diegus pārstrādāt aukliņā vai sīkos motīviņos, ar ko vienmērīgi cauraust kleitu;
5) strādāt ar esošajiem toņiem, bet piemeklēt kleitai attiecīgā persiku toņa oderes audumu (maz ticams, ka izdotos uz vietas atrast);
6) aptaujāt bloga lasītājus, vai viņu krājumos nav paslēpušies Egitto "Giza 83" Perlato 5 diegi (Titolo 5, Colore 85, Partita 1) un, ja atrastos, pārpirkt, jo internetu jau esmu izmalusi cauri bez rezultātiem;
7) aizmirst par rotu pieskaņošanu un persiku toņa diegu vietā ieviest citu pieskaņotu pasteli.

Pagaidām pavairoju motīvu skaitu un nevienu no variantiem neesmu izvēlējusies. Ja nav slinkums iedziļināties, papētiet bildes un uzrakstiet, ko par minētajiem variantiem domājat jūs!










Tuesday, 26 May 2015

Gaidīšanas neziņā

Ziedoši maija beigu sveicieni jums visiem!

Vēl aizvien neesmu atguvusi patiku turpināt iepriekš iesāktos darbus, tādēļ niekojos ar riņķveida tamborējumu ražošanu. Ja kādam apnicis, atvainojiet, nāksies nedaudz paciesties, kamēr pārlaidīšu šo krīzi, kas, šķiet, sākās līdz ar apjēgu, ka neizdosies līdz dzimšanas dienai notamborēt īru mežģīņu kleitu, jo no dziju veikala zvanu par piegādātiem ļoti specifiskā persiku toņa diegiem (kleitas pamattonis) tā arī neesmu sagaidījusi un sāk jau zust cerības, ka jelkad sagaidīšu. Pašu pārdevēju vaigā arīdzan neesmu sastapusi, jo veikalam uz vasaru uzlikts nejēdzīgi īss darba laiks: no 11:00 līdz 15:00. Nezinu, kad izdosies atrauties no darbiem un līdz turienei nokļūt, lai gūtu pilnīgu skaidrību par to, vai turpināt gaidīt vai arī sākt gudrot kādus alternatīvus variantus. Šīs nelāgās situācijas izklāsts  ir mana atbilde uz varbūtējo jautājumu, kādēļ esmu pārtraukusi publicēt blogā atskaites par pasteļkleitas darināšanas procesu (pirmās divas atskaites te un te).
Lai vai kā, ja neskaita gaidīšanas neziņu, man klājies gluži labi. Sīko kamoliņu pārstrādāšana tā arī nav vainagojusies ar galīgu uzvaru, taču zināms sarukums diegu rindās ir panākts, iesākti šādi tādi jauni darbiņi (laiks rādīs, cik no tiem pagozēsies blogāres saulītē), kā arī Eirovīzijas pusfinālu skatīšanās laikā tapusi kārtējā krāsainā sedziņa.



Ja nu sagribas notamborēt šādu sedziņu sev tīkamos toņos, lūk, shēma:

Thursday, 14 May 2015

Maigtoņu mandala (papildināts)

Ir brīži, kad viens pabeigts rokdarbs seko otram, bet gadās, ka negaidot rodas spēcīga vēlēšanās paņemt pauzi, atmest adatu kustināšanai un kamolu ritināšanai ar roku un ienirt citu lietu baudīšanā, šur tur aizbraukt, satikt sen neredzētus draugus. Bet pēc tādām pauzēm mēdz būt grūti atgriezties ierastajā ritmā. It kā jau nekas ārkārtējs nenotiek, bet piepeši iesāktie projekti vairs neiedvesmo tapt turpināti, acis vienaldzīgi raugās uz citu cilvēku radītajiem šedevriem Pinterest plašumos, bet smadzenes adīšanas un tamborēšanas ideju ziņā šķiet kā izslaucītas.

Ko šādās situācijās darīt?

Mana veiksmes formula rokdarbu krīzes "neko negribas" situācijām:

1) pavērot dabu (šajā gadījumā tā bija ziedos plaukstošu bumbierzaru formā iekštelpās ienesta daba) un iedvesmoties;

 
2) izpētīt dzijas krājumus un ķerties klāt kaut kam vienkāršam, meditatīvam, iepriekš mēģinātam, biežas krāsu maiņas ietverošam.

Tā nu vakar atvēru pavasara tīrīšanas laikā ar tambordiegu minikamoliņiem piepildīto kārbu un sāku darināt veco, labo mandalu, vadoties pēc šī apraksta, bet pēdējās rindiņas pamainīju pēc saviem ieskatiem. Mandalu varēšu vēlāk brīvformā uzaudzēt lielāku, ja vien būs patika, jo minikamoliņiem piemīt slepenas spējas ietilpināt sevī vairāk tambordiegu metru, nekā no malas izskatās. Tamborēšanas apraksts ir tas pats, ko izmantoju diviem citiem projektiem - varavīkšņainajai sedziņai un saules mandalai.

 

Vai Tev mēdz uznākt līdzīgas izjūtas kā man? Kā Tu tiec galā ar rokdarbu krīzi?

**********************************************************************


Tā kā diegi vēl bija palikuši pāri, mandalai nekas cits neatlika kā improvizēti vērsties plašumā. Pa to laiku izplauka vāzē ieliktie zari un šobrīd turpina priecēt mūsu acis un sirdis. Cik labi, ka vecās bumbieres lielo, nokaltušo zaru galos apzāģēšanas brīdī atradās trīs vēl dzīvi atzari, ko pielietot iekštelpu greznošanai! Nav ļaunuma bez labuma. Un mandala arīdzan izskatās pabeigtāka nekā iepriekš. Dubultprieks!


          

Wednesday, 29 April 2015

Vakarsaule dārzā un jauniesākts darbs

Labs vakars visiem!

Kaķene prasījās iekšā pa guļamistabas logu, un man, viņas ienākšanas vēlmi apmierinot, izdevās pamanīt, cik spilgtu ainu rietošā saule uzbūrusi dārzā, kas ar katru jaunu pavasara dienu aizvien vairāk atdzīvojas, sakuplo un papildinās.

Daži no dārzā redzamajiem krāsu toņiem pamanāmi arī topošajā bezvīļu džemperī. Izmēģinu, cik laba ir Limbažu tīnes daudzkrāsainā dzija, ko paveicās iegādāties svētdien visādi citādi ražotāju diezgan nabadzīgi pārstāvētā Latvijas preču izstādē Olimpiskā sporta centrā Rīgā.

Tamborbildes tapušas vakarrīt un šopēcpusdien (pēdējās divas ir telefonbildes), vakarpusē jau rumpja daļu pabeidzu un nule iesāku pirmo piedurkni.

Ar dziju esmu ārkārtīgi apmierināta. Kombinēju divus dažādus krāsojumus, kur atsevišķi toņi ir sakritīgi, bet pārējie atšķiras. Cik nemanāmi izdevies iepludināt otrās šķeteres saturu, atrādīšu jums, kolīdz darbs būs galā. Jāsaka, ka šķeteres gan Limbažiem padevušās milzīgas, tītavas knapi ņēma pretī. Lai nu kā, tas nav domāts kā pārmetums ražotājiem, jo manas tītavas nav diez ko lielas.