Pa starpām visām vecākošanās lietām rudenī noadīju komplektu no Pāces dzijas, kas izskatījās diezgan necila, kamolā satīta, bet darba procesā atklājās visā savā krāšņumā. Komplektā vēl iztrūkst cimdi, bet gan jau ar laiku noadīšu arī tos.
Šalle ir vecais, labais baktuss (Ravelry aprakstā beidzot uzzināju, kā radies šalles dīvainais nosaukums). Cepuri adīju, vadoties pēc šī brīvpieejamā apraksta. Cepures maliņai ņēmu šo rakstu, bet šalles maliņai - šo.
Fotogrāfijas šoreiz uz ātru roku tapušas, pastaigājoties ar mazuli pa savu iecienītāko maršrutu. Šalle pirms tam bija man ap kaklu, tādēļ arī pirmajā foto tāda nedaudz krunkaina izskatās. Nu, neko - tāds periods, kad ar daudz ko jāsamierinās un jāpieņem lietas tādas, kādas tās ir!
Lielas pieredzes man ar Pāces dziju nav, bet man arī šķita, ka adot krāsas parādās tā pa īstam. Skaists tev ziemeļblāzmas baktuss ar pieskaņotu cepurīti.
ReplyDeleteLai jaunā gadā vecāku darbos ir mirkļi arī rokdarbiem!
Paldies! Jā, ceru, ka šogad paspēšu gan kaut ko skaistu uztapināt no dzijas, gan par to uzrakstīt šeit blogā, gan kādu kaudzīti labu grāmatu izlasīt. Rokdarbos man šogad nekādi mērķi nav uzstādīti, bet 2018. gada lasīšanas mērķis nosprausts maniem lasīšanas tempiem pieticīgs - 60 grāmatas vai 22 000 lappuses (atkarībā no tā, ko izdosies sasniegt pirmo). Redzēšu, kā man veiksies!
ReplyDeleteEh, tā iet, kad steidzas: pareizi būs '22 000 lappušu'...
Delete