Džemperis sev

Šis ir jaunākais pašdarinājums manā garderobē - tamborēts silttoņu džemperis drēgnajām pavasara dienām no "Adelē" pieejamās mīkstās un pūkainās Soffice dzijas. Arī apdare ir tamborēta no reljefajiem stabiņiem (2 x 2).

Pamatraksts "Līkumotie gliemeži" ņemts no Betijas Bārndenas "Tamborējumi. Rokasgrāmata" (The Crochet Stitch Bible by Betty Barnden) latviešu valodā tulkotā izdevuma 99. lapaspuses. Ārkārtīgi vienkāršs, bet acīm tīkams.

Pie reizes, ja interesē, fotogrāfijās varat papētīt manu šobrīd ne pārāk kārtīgo grāmatplauktu, kuru lielās pavasara tīrīšanas un šķirošanas bargā roka vēl nav skārusi, bet vajadzētu, ai, kā vajadzētu, lai tā tur kaut mirkli pavirpuļotu un izgudrotu, kā skaisti ietilpināt grāmatu rindu virspusē sakrautās nelielās kaudzītes. 

Par spīti tam, ka aptuveni 50% grāmatu izlasu elektroniskā formātā savā Pocketbook, grāmatplaukts joprojām trekni barojas arīdzan ar drukātiem izdevumiem, jo nespēju paiet garām dizainiski un saturiski pievilcīgām grāmatām, kas turklāt iegādājamas ar ievērojamām atlaidēm. Vienīgais labums - es ne vien pērku, bet arī tās visas izlasu, tādēļ nav vērts gausties. 

Pilns komplekts

Domās, bet vēlāk arī darbos, uzbūru savai lielajai, krāsainajai, mīļajai un siltajai Supersegai mazo māsiņu Sedziņu, kas nu grezno kumodi. Merserizētas kokvilnas tambordiegi, divas dienas gan čakla, gan ne pārāk rosīga darba, un jauns izstrādājums atkal dzimis.

Tagad guļamistabā dominē trijotne: vecākais brālis Soliņpārvalks, vidējā māsa Supersega un pastarīte Sedziņa. Tamborētājas sapnis par saskaņotiem guļamistabas aksesuāriem veiksmīgi piepildīts!

Sedziņu tamborējot, vadījos pēc tā paša raksta no Crochet with Raymond bloga, ko izmantoju par pamatu savai Saules mandalai.

P.S. Sedziņa vēl ir pavisam jauniņa un pagalam spītīga. Pirmajai nostiepšanai nepadevās, fotosesijā nemaz necentās slēpt savas krociņas. Būs jābrūk tai virsū ar adatiņām vēlreiz! :)

Bavāriešu segas grand finale / Wool-Eater Blanket - Grand Finale

Pavasara panīkuma dēļ profesionālajā, mājsaimniecības, rokdarbu un blogošanas jomā par koptamborēšanas pasākumā paveikto atskaitos tikai tagad, lai gan, dienu no dienas ar dziļu nopūtu atliekot tamborēšanu uz "rītdienu, kad būs vairāk enerģijas un spēka manipulēt ar to milzīgo, smago deķi", segu pabeidzu jau sestdien, 17. martā, jo laimīgā kārtā atgriezās darbaspars, apņēmība un mērķtiecība.

Te nu manu darbīgo pirkstiņu lolojums ir: visā savā 17 toņu (jā, jā, uz aci nemaz neliekas!) krāsainībā, 2,00 x 2,33 cm apjomīgumā un 2,9 kg svarīgumā :D Šanti, protams, kā neatņemama piedeva un segas lietderības neatkarīgā vērtētāja...
 

Vissirsnīgākie pateicības vārdi visiem līdzjutējiem, psiholoģiskā atbalsta sniedzējiem, ikvienam, kurš piedalījās segas labās un kreisās puses skaistuma vērtēšanā, rakstīja vai izteica komentārus un virtuāli vai klātienē bija blakus manās koptamborēšanas dienās un nedienās!

Lai jums brīnišķīga un siltuma pielieta šī PIRMĀ PAVASARA DIENA!

P.S. Ja jums, tāpat kā man, ir iepatikusies koptamborēšanas ideja, ir iespēja pieteikties Endžijas (Angie) vakar izsludinātajā pončo koptamborēšanā. Vēl viens lielisks veids, kā panākt, lai dzijas krājumi jūs neapraktu. Es vēl neesmu izlēmusi, vai piedalīšos. Vakar ar klusām šausmām secināju, ka, lai gan segas tamborēšanā iztērēti teju 3 kg dzijas, atlikušie krājumi ne par mata tiesu nešķiet sarukuši. Kā jūs domājat, pieteikties? Lai gan pašai pēc pončo nav nekādas vajadzības, varbūt laika gaitā atrastu kādu, kas par šādu apģērba gabalu priecātos. Varētu kaut vai blogizlozi sarīkot, ja neviens rads vai draugs nepieteiktos :)

Atkal koptamborēju - 4. daļa / Hook a Wool-Eater Blanket - Part 4

Kopš pēdējās atskaites pagājušas vienpadsmit dienas, bet segas darināšanā esmu tikusi uz priekšu par nieka (lai arī garum garām) 7 joslām (14 rindiņām), jo nesenā Mēness dilšana bija pilnībā sakāvusi manu tamborēšanas sparu, turklāt vajadzēja uzcītīgi darboties vairākās citās jomās, svinēt Valentīna dienu un uzņemt ciemos mīļus radiniekus.

Lai vai kā - 21 dienas laikā, kopš esmu iesaistījusies segas koptamborēšanas projektā, tapušas 29 joslas (58 rindiņas), kas ir par 3 joslām vairāk nekā Sāra Londona paredzējusi, sastādot oficiālo koptamborēšanas grafiku laika posmam no 11. janvāra līdz 7. martam, kad projekts oficiāli noslēgsies.

Šobrīd vairs neesmu tik pārliecināta, ka līdz minētajam termiņam paspēšu notamborēt 2 x 2.20 m lielu gabalu, bet darīšu, ko varēšu, darbojoties mierīgā ritmā, neiespringstot uz rezultātu, bet

dziļi izbaudot šo krāsaino, silto, dinamisko un bezgalīgi meditatīvo procesu, ko pazīstam ar nosaukumu 'tamborēšana'.

Kā jau fotogrāfijās redzams, kopš 12. februāra dzīvoju zili zaļās noskaņās.

Manas segas krāsu kompozīcija ir gluži kā ļaužu dziesmiņā no Raiņa "Zelta zirga":

Zili stikli, zaļi ledi -
Vidū balti sniega svārki;
Zili stikli, zaļi ledi -
Vidū bāli mēness vaigi;
Zili stikli, zaļi ledi -
Vidū gari saules mati.

Es ceru, ka šis citāts nevienam neizrausīja šermuļus, atceroties nemīlētās latviešu valodas stundas vai kādu pagalam nejauku latviešu valodas skolotāju :)))

P.S. Pirmajā un pēdējā fotogrāfijā labi apskatāma segas kreisā puse. Interesanti, ka cilvēki, kuri līdz šim redzējuši, kā top sega, dalās divās pretējās nometnēs: vieniem (nospiedošajam vairākumam) patīk kreisā puse, bet otriem - labā.

Kā ir ar jums?

Atkal koptamborēju - 3. daļa / Hook a Wool-Eater Blanket 2012 - Part 3

Sega aug kā sēne pēc lietus. Tās garums šobrīd, uz aci mērot, ir kādi 160 cm. Vēl dažas rindiņas nepieciešamas, lai varētu šķērsām pārsegt gultu.

Esmu pārsniegusi koptamborēšanas normu, jo tapušas jau 22 rindiņas (izdarīts tik, cik plānā paredzēts paveikt uz 22. februāri), lai gan ikdienā daudz laika veltu gluži citām lietām un dažbrīd rokdarbi paliek otrajā vai trešajā plānā.

Kā redzat, esmu ieviesusi arī zilas nokrāsas, citādi veikalā nāktos papildus iepirkt daudz dzijas un plāns samazināt mājās esošos krājumus diez ko labi neīstenotos.

Šodien tāda īsa atskaite, jo ārā klusi, klusi krīt mīksts sniedziņš un, šajā skaistumā no malas noraugoties, pāriet vēlēšanās bārstīties ar liekiem vārdiem.

Soma dzīvības un mīlestības krāsā

Vēl viena Ziemassvētku dāvana ir gatava! Šī sarkanā, pūķādas rakstā tamborētā soma ar melnajām svītrām un auduma lentes pušķi ceļos pie kāda dzirkstoša, aktīva un uzņēmīga cilvēciņa, kam, tāpat kā man, apģērbā patīk ienest košas krāsas.





Ja vēlaties apgūt šo tamborēšanas rakstu, noskatieties videopamācību:
http://www.aprendendocroche.com/receitas-de-croche/video-aula.asp?func=display&resid=874&tree=2

Diemžēl tā ir portugāļu valodā, bet pieredzējušam tamborētājam visam vajadzētu būt skaidram no attēla vien.

Puķu paklājiņš / Flowery mat

Novembra drēgnumā gribējās uzziedināt kādu dzijas puķīti, tādēļ tapa paklājs ar tulpju motīviem. Plānoju to klāt uz grīdas dzīvokļa vismazākajā telpā - tualetē.

The chilliness of late November has prompted me to create flowers from yarn. I just finished crocheting a mat with tulip motifs that I'm planning to use as a floor covering in my apartment's tiniest room, lavatory.



Vēlējos darbu pabeigt jau agrāk, bet, atgriežoties no valsts svētku svinībām Rīgā, konstatēju, ka kaķītis kaut kur meistarīgi paslēpis tamboradatu. Meklējumi vainagojās ar panākumiem tikai šodien ap pusdienlaiku, kad tamboradata man par lielu prieku un atvieglojumu atradās dīvānapakšā.

I was all eagerness for finishing this work much earlier; unfortunately my cat had masterly managed to hide my crochet hook while my family celebrated the Independence Day of Latvia in the capital. After thorough search which lasted almost until noon I happily found the missing tool in my living room under the sofa.

Gatavojoties ziemai / Preparing for winter

Lai manam neatkārtojami mīļajam vīram nesaltu kakls pat visbargākajos laikapstākļos, tā dēvētajā dambretes rakstā notamborēju viņam siltu un mīkstu šalli:

I just finished crocheting a warm and soft scarf for my dear husband according to the so-called Checkers Game pattern so that he doesn't suffer from cold even on the chilliest winter days:



Darba gaitā priecēja fakts, ka, kaut gan krāsas mijas savā starpā ik pa rindai, dziju nav nepieciešams nogriezt, tādēļ, pabeidzot šalli, kopumā jāievelk tikai 4 diegu gali (ak, laime!). Sīkāk par šī raksta tamborēšanas specifiku lasiet Betijas Bārndenas sarakstītajā "Tamborējumu rokasgrāmatā".

Working on the project, I was very delighted by the fact that, although the colors change on every row, I did not need to fasten off yarn, therefore, completing the scarf, I had to weave in only 4 ends (oh, happiness!). More information about the specifics of this particular pattern you can get from Betty Barnden's book "The Crochet Stitch Bible" (I own its Latvian-translated version).

Kaut kas košākām vasaras beigām / Something vibrant for the end of summer

Jaunā džempera tamborēšana tika pabeigta jau jūnija sākumā, taču todien man kā par spīti bija uznācis lielais galu ievilkšanas slinkums (droši vien neesmu vienīgā, kam šī piņķerēšanās ne sevišķi tīk), tādēļ rokdarbs iegūla skapī uz diviem mēnešiem, līdz beidzot es, ieviešot tajā kārtību, izcēlu tamborējumu dienasgaismā un pabeidzu.

Actually, the new crocheted sweater I am presenting today was completed in early June, but, due to that day's "don't-want-to-weave-in-the-yarn-ends" laziness, I stored the unfinished project in the closet for the next two months.

Today, cleaning the closet, I found the unfinished sweater and decided that it's time to bring the project to an end.

Džemperis jau ir lieti noderējis divās vasaras naktīs, brīvdabā apmeklējot īsfilmu seansu un dodoties pastaigā pa pilsētu.

The sweater proved to be useful during two summer nights when I attended open-air short film screenings and went for a walk around the city.

Lūk, arī foto, kurā redzams, kā džemperis izskatās uz auguma:

Here's a photo of me wearing the sweater:

Vēlreiz par jaciņu... / On crocheted bolero again...

Te beidzot ir bolero jaciņas bilde, kurā nav redzams arī fotoaparāts :D
I am finally proud to present a photo of my crocheted bolero where you don't see any camera :D