Mantota soliņa jaunais tērps / New clothes of the inherited bench

Ievācoties jaunajā īres dzīvoklī, tā īpašnieks teica: "Mantas, ko es tur atstāju, vai nu metiet ārā, vai izmantojiet!" To vidū bija arī šis vienkāršais soliņš, kas man šķita gluži glīts, taču nepiestāvēja nevienas istabas interjeram:

When we moved into the new rental apartment, the owner said, "The things I left behind you can either use or throw out". Among them was also this simple and rather attractive bench, which, unfortunately, did not fit into the interior:



Pieņēmu lēmumu kaut ko pasākt lietas labā. Vispirms jau labi zināmajā balvāriešu tehnikā notamborēju soliņam košu pārvalku, lai noslēptu man tik netīkamo tumšzilo polsterējumu, bet dažas dienas vēlāk, reizē ar citu mēbeļu pārveidošanu, nokrāsoju soliņa kājas baltā krāsā. Tagad šī nelielā, bet ļoti praktiskā mēbele labi iederas dzīvokļa interjerā, tādēļ par ārā mešanu nevar būt ne runas! Soliņš turpmāk "dzīvos" guļamistabā un kalpos kā ķeblītis pie spoguļgaldiņa.

I took a decision to do something about it. First of all, I crocheted a bright cover in Bavarian technique to hide the dark blue upholstery I didn't like so much. A few days later, simultaneously with the makeover of other pieces of furniture, I painted the legs of the bench white. Now this small yet very practical piece of furniture is well suited to the apartment interior, so there is no question about its throw-out. The bench will 'live' in our bedroom and serve as a stool by the mirrored dressing table.