Monday 22 August 2011

810 km prieka

Vakar pavēlu vakarā, atgriezušies no Vidzemes ceļojuma, pie sevis nosmējāmies, ka tas sanācis gandrīz vai par godu Rīgas svētkiem, jo nobraukti ne vairāk un ne mazāk kā 810 kilometri ceturtdienas vakarā uz ātru roku sastādītajā maršrutā Ventspils - Rīga - Baltezers - Dunte - Tūja - Limbaži - Brenguļi - Dikļi - Valmiera - Cēsis - Raiskums - Līgatne - Sigulda - Turaida - Rīga - Ventspils.

Laiks triju dienu laikā pieturējās gluži rudenīgs, taču neskumām un, dažbrīd pacietīgi bruņojušies lietussargiem, apskatījām visu iecerēto.

Pārbaudījām, vai Minhauzena muzejs vēl atrodas savā vietā, priecājāmies par augiem un mācījāmies noteikt akmeņu starojumu O. Kiršteina daiļdārzā Tūjā, degustējām gardo, biezo un saldeno tumšo alu Brenguļos un 19. augusta vakarā baudījām ūdens, vēdera un nakšņošanas priekus Dikļu pilī, tādējādi īstenojot savu ikgadējo "dikļošanās" programmu. Lai gan bija piektdiena un mēs šoreiz gulējām 13. numurā, spociņš mūs lika mierā, savu elpu pakausī nepūta un rotaslietas nezaga :)

Nākamajā rītā caur Valmieru devāmies Cēsu virzienā izpētīt, kas manā dzimtajā pilsētā jauns. Pārliecinājos, ka par spīti ekonomiskajai situācijai valstī Cēsīs precības ir modē, jo vai ik uz soļa bija redzami kāzinieki. Ģimnāzijas laikos iecienītās "Pagrabiņa" picas arīdzan vēl joprojām tikpat gardas kā pirms vienpadsmit gadiem :) Līgatnē noprovējām un iegādājāmies vairāku šķirņu mājas vīnus, es tiku arī pie sen kārotās koka piestas, izstaigājām Vienkoču parku, apskatījām veiksmīgi savaldīto lāceni Madi un viņas draugus dabas takās, pavērojām pārcēlāju darbu un, tā kā vakars bija klāt, devāmies uz savu vakariņošanas un nakšņošanas vietu - "Lāču migu".

Pēc svētdienas brokastīm, rīta miglai nokrītot, vēl apskatījām klintis, alas un iežu pagrabus Līgatnes upes krastos un vēlāk ripinājām uz Siguldu un Turaidu, bet vēlā pēcpusdienā piedalījāmies atsevišķos Rīgas svētku pasākumos. Beidzot klātienē pamieloju acis ar krāšņajiem 20. gs. 60. gadu tērpiem Aleksandra Vasiļjeva kolekcijas izstādē "No mini līdz maksi" Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, citādi bija jau apnicis siekaloties ap bildītēm žurnālos.

Šodien mēģinu izstrādāt "Ģimenes ilgās prombūtnes seku likvidēšanas plānu", jo pēdējā pusmēneša laikā dzīvoklī faktiski neesam uzturējušies, tādēļ iekrājies vesels lērums darbiņu. Neesmu paspējusi pat nokļūt līdz pastam un nosūtīt blogizlozes balviņu Aijai, tik vien kā tikusi galā ar iepakošanu, tomēr - pacietību, tikai pacietību! - spilventiņš drīz vien dosies ceļā.

Bildes mākoņainā laika dēļ diezgan neizdevušās, bet dažas ieskatam tomēr pievienošu:

Duntes koki spoguļojas

re, kāds amizants bebrīšakmens!

foto apliecina, ka mans 1,70 m augums līdz alus mucas krānam nedavelk...

cilvēka un dabas mijiedarbība Līgatnē

Pie Lustūža klints

Thursday 18 August 2011

Atpakaļ ierindā + izlozes rezultāti

Laimīgi un somām apkrāvušies vakar atgriezāmies no Jauniešu līderu skolas otrā semināra Lietuvā. Desmit dienu laikā izbaudījām tik daudz ko - visdažādākos laikapstākļus, 20 km braucienu ar kanoe laivām pa akmeņainu upi, kura laikā kādas sešas reizes izlijām cauri slapji, mierīgus jogas rītus, jautrus filmu vakarus nelielā kompānijā matraču un spilvenu istabā bez logiem, lērumu biezpiena ēdienu un pankūku (biezpiens semināra noslēguma pasākumā tika atzīts par Food of the Camp, un es to, visticamāk, turpmākā mēneša laikā savā šķīvi negribēšu redzēt), diezgan nežēlīgu "citplanētiešu inspirētu" pasākumu, kas ietvēra dalībnieku modināšanu nakts vidū ar superskaļu Ghostbusters atskaņošanu (lietuviešu organizatoriem ir drusku dīvaina humora izjūta), lai izvilinātu dalībniekus lietū un tumsā pamētāt lidojošo šķīvīti un laist gaisā uguns laternas (viena sadega un nekur neaizlidoja), krietni patīkamākus dalībnieku organizētus vakara pasākumus un vēl daudz ko citu. Secinājums: šādā notikumu pārbagātībā nav iespējams atpūsties, bet jautri pavadīt laiku gan var :)

Tikpat ātri, cik atgriezāmies, rīt jau atkal plānojam doties prom - šoreiz nedēļas nogales ceļojumā pa Vidzemi. Vismaz reizi gadā taču jāaprauga dzimtā puse :)

Bet tagad pildu savu solījumu un izlozēju spilventiņa jaunās īpašnieces vārdu! Uz balvu pretendēja kopskaitā septiņas

rokdarbnieces - Inese, Aija, Ivetiņa, Biene, Andra, Sixspārne un Ineta.


Par lozētāju pieaicinot allaž izpalīdzīgo Kristianu, noskaidrojās, ka spilventiņš turpmāk mitināsies Aijas mājoklī.


Vissirsnīgākie apsveikumi Tev, Aija! Lūdzu, atsūti savu adresi uz manu e-pastu: ramona.jacevica@inbox.lv.

Aija par savu mājas sajūtu rakstīja šādi:

"Mājas sajūta, no vienas puses, ir kaut kas paliekošs un liels un, no otras puses, tie var būt tikai mirkļi! Mājas sajūta ir tad, kad visi tavi mīļie ir mājās un viss ir kārtībā. Mājas sajūta ir tad, ja vari aiziet gulēt pats savā gultiņā :). Mājas sajūtu var "noķert" arī tad, ja sēdi viesnīcas istabiņā svešā zemē, beidzot ticis uz lielveikalu un nopircis paša izvēlēto jogurtu, maizi un siera šķēli, lai gan pirms tam esi barots smalkos restorānos :) Kā jau teicu - tik vienkārši un tik sarežģīti reizē! :)"

Skaisti teikts, vai ne?

Bet kā ir ar mani pašu?

Es savu mājas sajūtu nēsāju sev līdzi sirdī, un tā mēdz izpausties gan tad, kad esmu pilnīgā mierā un harmonijā ar sevi un apkārtējo vidi, gan brīžos, kad viss apkārt jūk un brūk, prāts bļauj, ķermenis protestē pret notiekošo, tomēr par spīti visam jūtams, ka dziļi iekšā viļņojas milzīgs miera okeāns. Manai mājas sajūtai nav nepastarpināta sakara ar konkrētu vietu vai lietām, bet tā ir cieši saistīta ar manu attieksmi pret sevi un apkārt notiekošo. Jo lielākā mērā es ticu, ka viss, kas notiek, notiek uz labu, jo mājīgāk es jūtos neatkarīgi no tā, kurā pasaules vietā es atrodos, kādi cilvēki ir man apkārt, kāds ir mans tābrīža finansiālais stāvoklis un noskaņojums, veselība utt. Savā ziņā manas mājas ir visur uz šīs zemes un tajā pašā laikā nav nekur.

Sunday 7 August 2011

Bloga laimes spēle "Mājas sajūta" / Giveaway "Feeling at Home"

Rīt agri no rīta došos ilgi gaidītajā desmit dienu atpūtā uz kaimiņzemi, bet, lai jūs, mīļie lasītāji, patīkami nodarbinātu savas prombūtnes laikā, nolēmu sarīkot jau sen iecerēto izlozi, kas vienlaicīgi būs tāds kā rokdarbnieku burziņš. Laimīgais uzvarētājs balvā saņems 40 x 40 cm spilventiņu priecīgās krāsās ar manis darinātu pārvalku no 100% kokvilnas. Izloze notiks jau 18. augustā, tas ir, dienu pēc manas atgriešanās.

I'm leaving tomorrow morning for Lithuania for the next 10 days. To keep my dear followers busy in my absence, I have decided to hold a giveaway, which at the same time will be a blog party. The lucky winner will receive from me a colourful crochet cushion (100% cotton). The giveaway closes on August 18, 2011.


Kas īsti jādara, lai piedalītos? Nekas sarežģīts: jums šā ieraksta komentāros jāpastāsta man un šī bloga lasītājiem par savu mājas sajūtu. Man vienalga - dažos vārdos vai neskaitāmos teikumos. Ja labpatīk, varat rīkot arī savstarpēju diskusiju par konkrēto tematu šepat komentāru sadaļā(burziņam piederas sirsnīgas sarunas!), lai palielinātu savas izredzes uzvarēt. Sekotāji no Latvijas šoreiz atrodas privileģētā stāvoklī: ja uzrakstīsiet, piemēram, trīs komentārus, tad, izlozējot balviņu, jūsu vārdu rakstīšu uz veselām trim lapiņām.

In order to enter the giveaway, you just have to leave a comment here on this post telling me and other bloggers what makes you feel at home. To increase your chances of winning, write about this giveaway on your blog and link to this page (mention this in the comment).

Lai jums patīkams burziņš un skaistas atklāsmes par mājas sajūtu! Paziņojot izlozes rezultātus, uzrakstīšu arī par savējo :)

Thursday 4 August 2011

Centieni risināt Ineses tamborproblēmu

Droši vien katram rokdarbniekam laiku pa laikam kaut kas neizdodas tā, kā iecerēts. Arī Inese pirms kāda laiciņa ļoti alka uzplaucēt tamborrozīti, bet rezultāts nelīdzinājās paraugfotogrāfijā redzētajam maigu pasteļtoņu ziediņam, tādēļ viņa sauca palīgā citus rokdarbu blogerus.

Diemžēl (no finanšu viedokļa - par laimi) man šī vasara ir bijusi darbiem pārbagāta, tādēļ uzreiz nespēju atlicināt brīvbrīdi, lai radītu savu problemātiskās tamborrozes versiju. Beidzot tas ir izdevies!


Protams, ka nav identiska oriģinālam, taču mani gluži labi apmierina, jo stīvināt to nav nepieciešams - tāpat gana stingras ziedlapiņas, labi saglabā formu arī tad, ja no rozītes novērsusies fotoaparāta visredzošā acs :)

Tamborēju no 100% nemerserizētas kokvilnas dzijas Titan Wool EGITTO (50g/120m), izmantojot 2. numura tamboradatu dzijas ražotāja rekomendētās 4. numura tamboradatas vietā.

Tagad tikai jāizdomā, kādā darinājumā šo maigo ziediņu iekombinēt. Varbūt jums ir kādas idejas?

P.S. Tomēr ir atbrīvojušās 3 vietas Jauniešu līderu skolas seminārā Lietuvā. Ja nu kādam gribas tikt uz desmit dienām vaļā no sava lielā bērna (15-25 gadi, bet ir iespējami izņēmumi), var pieteikties. Pirmdienas rītā izbraukšana no Ventspils Liepājas virzienā. Sīkāk lasiet, piemēram, te.