Monday 10 December 2012

Jautrā izloze

Šodien pie sevis klusībā nodomāju, ka droši vien vieglāk būtu, ja blozizlozi rīkotu rīt, jo biju piemirsusi ņemt vērā, ka pēc atgriešanās no ceļojumiem allaž nākas ierakties iekrājušos darbu gūzmā, grūti pārslēgties no atpūtas uz darba režīmu, turklāt neizprotamā kārtā nāk miegs, lai gan gulēts pietiekami. Tomēr - solīts paliek solīts - sagatavoju lapiņas ar blogizlozes dalībnieču vārdiem, kurus salocītā veidā likt aploksnītēs.



Pēc tumsas iestāšanās ar vīna glāzi rokās vakarējot Londonas brauciena fotogrāfiju ielenkumā, vīra tuvāko radu lokā noskaidrojām konfektes ieguvēju, par laimīgās lozes vilcējiem pieaicinot neatkarīgākos ekspertus - mājdzīvniekus.

Šanti nesaprata vai negribēja saprast, kas no viņas tiek prasīts.


Tad istabā iesaucām Foksi.


Arī viņam uz grīdas samestās aploksnes nešķita ievērības cienīgas. Domas krasi mainījās, kad atkārtoti salikām aploksnes pusmēness formā un zem tām paslēpām kārumus.

Tika izdarīta liktenīgā izvēle.





Pārsteigumā iesmējos, jo tieši šodien biju runājusi ar Madaru pa telefonu, tā kā gada nogalē ar viņu gatavojamies sadarboties Igaunijas - Latvijas jauniešu apmaiņas ietvaros. Sirsnīgi apsveicu! Madara uz blogizlozi pieteicās pati pirmā un savu vēlmi attiecībā uz izstrādājumu izteica e-pastā. Pagaidām paturēšu noslēpumā informāciju par to, kas tieši taps!

Paldies jums visām par piedalīšanos!

P.S. Madara, gaidīšu no Tevis ziņu e-pastā par vēlamajām izstrādājuma krāsām! :))

Monday 26 November 2012

Baltums pēc pasūtījuma


Dabiski baltas, smalkas un stingras - ar dubultu pavedienu tamborētas - merīnvilnas puķītes no japāņu rokdarbu žurnāla kopā izveidoja mīkstu, siltu bereti. Pirmais darbiņš, kura pasūtītāja nebija no manu draugu un paziņu loka.  


Process aizgāja kā pa sviestu: cepuri dabūju gatavu pagājušajā mēnesī vienas dienas laikā (jel piedodiet manu rakstīšanas slinkumu!), bet atdevu valkāšanai caur paziņu paziņām ar drebošu sirdi, jo saņēmēja mūsu pirmajā tikšanās reizē bija noteikusi, ka viņa manu darbu atzīs par veiksmīgu vien tādā gadījumā, ja berete perfekti saglabās savu formu un, uzliekot galvā, neizskatīsies nopļekusi.  

Pāris dienas vēlāk varēju atviegloti nopūsties, jo kopā ar honorāru saņēmu no pasūtītājas arī lielu šokolādi (ņam, ņam!) un ziņu, ka jaunā berete esot brīnišķīga :))

Šodien pienāca zvans jau par nākamo pasūtījumu. Taps jaciņa!



Saturday 10 November 2012

Blogizloze: Ramona rada - 3


Precīzi pirms nedēļas, 3. novembrī, manam blogs laimīgi pievienojās trīsgadnieku pulciņam. Kamēr gliemeža gaitā sagaidīju atgriežamies rakstītprieku, lai par šo svarīgo notikumu publiski pavēstītu, tikmēr vēja spārniem paskrēja 6 dienas :))

Tātad: šo gadu laikā tapuši 108 ieraksti (šis gan ir jau simtdevītais) un - man par lielu brīnumu, pavisam necerēti! - uzradušies 108 sekotāji jeb pastāvīgie lasītāji.

Man šķiet, ka 108 ir lieliskākais skaitlis, ar kuru noslēgt 3 gadu bilanci, jo tam ir dziļi simboliska nozīme gan jogā, gan dažādās pasaules kultūrās un reliģijās. 108 spēlē nozīmīgu lomu Visuma uzbūvē: Saules diametrs 108 reizes pārsniedz Zemes diametru, turklāt gan Saule, gan Mēness atrodas no Zemes 108 savu diametru attālumā. Varētu jau turpināt stāstīt vēl un vēl, bet šai reizītei pietiks. Tā teikt, kam interesē sīkāk, pats atradīs, kur smelties informāciju!

Saistībā ar jubileju nolēmu rīkot blogizlozi. Ilgi gudroju, ko piedāvāt konfektes vietā, līdz izlēmu, ka uzvarētājs dabūs to, ko pats vēlēsies, tas ir, manas čaklās rokas svinīgi apsolās uztapināt jebkādu tamborētu/adītu izstrādājumu no uzvarētāja izvēlēta materiāla viņa mīļākajās krāsā(s), rakstā/os, tehnikā(s). Tas var būt kaut kas mazs, tas var būt arī kaut kas ļoti liels (kaut vai sega karaliska izmēra gultai). Izpildes laiks, protams, būs atkarīgs no izvēlētās lietas apjoma un sarežģītības.

Mīļie lasītāji! Ja vēlaties piedalīties izlozē, ļaujieties savai plašajai, burvīgajai fantāzijai un šā ieraksta komentāros man un citiem par prieku pastāstiet, kāda  uzvaras gadījumā izskatītos jūsu ideālā balva, vai, ja nu gluži gribat noslēpt savu vēlmi no pārējās pasaules, sūtiet sava sapņu izstrādājuma aprakstu uz e-pastu: ramona.jacevica@inbox.lv.

Blogizloze tiek plānota tieši pēc mēneša, 10. decembrī, kad būšu nule atgriezusies no Londonas brauciena. Pieteikšanās uz konfekti iespējama līdz 9. decembra plkst. 23:59. Jauku sapņošanu!

******************************************************************************
MILZUMLIELS paldies jums visām par apsveikumiem un jaukajiem vēlējumiem! Tā kā gada nogalē man paredzēti veseli divi Anglijas ceļojumi, tad kaut kā mēģinu savilkt galus darba un bagāžas kravāšanas frontē un nav bijis laika katrai personīgi pateikties. 

Blogizlozei pieteikušās:

E-pastā:

Komentāros:

Wednesday 17 October 2012

Zili zaļi balts

Lai kaut nedaudz notraustu putekļus no novārtā atstātā bloga, atrādu savu jaunāko veikumu - mežģīņrakstā tamborētu jaku ar adītu pīņu apdari, ko pabeidzu jau 2. oktobrī. Pīni adīju pirmo reizi mūžā. Un plānoju adīt vēl, jo viegli un skaisti. Ir arīdzan pirmais pasūtījums no vīramātes: gara veste bez pogām.
Vēl varu pastāstīt, ka 3. oktobrī bijām ekskursijā uz Pāces vilnas fabriku, no kuras, protams, neatgriezāmies tukšām rokām, jo katrs izvēlējās sev tīkamu krāsu dzijas šķeteres, ko manas darbotieskārās rokas garajos, tumšajos vakaros pārtapinās siltos, skaistos izstrādājumos ;) Kārtējo reizi pierādījās tas, ka daba nepavisam nemīl tukšumu. Manās mājās atkal ir lieli dzijas krājumi. Būs laikam jāatzīst, ka tas ir normāli.

Tuesday 18 September 2012

Lai silti tad, kad vēji pāri iet

Idejas saistībā ar bloga satura papildināšanu un uzlabošanu man ir kā mājas, bet līdz īstenošanai vēl neesmu tikusi, jo kopš septembra sākuma manā mājoklī notiek aktīva darbošanās pa virtuvi - gatavojos "bargajai" ziemai pārtikas frontē, proti, vāru zaptītes. Šogad goda vietā ieceltas brūklenes, āboli, bumbieri, burkāni, tomāti un ķirbji. Pēdējie jo īpaši :)

Kulinārā jucekļa dēļ neesmu pavēstījusi jums par visādām labām lietām:

1) Esmu papildinājusi mājas bibliotēku ar senkārotu, biezu, lielu un izsmeļošu grāmatu par Hāpsalu mežģīņu šaļļu adīšanu.


Kuresāres tirdzniecības centra grāmatnīcā manu ierašanos plauktā kā reiz pacietīgi sagaidīja vientuļš šīs grāmatas eksemplārs. Ja kādam no jums ir interese paskatīties, kas lācītim vēderā, varu par šīs grāmatas saturu un maniem iespaidiem uztaisīt atsevišķu ierakstu.

2) Ventspils novada Pagastu dienā atjaunoju savus dzijas krājumus ar dažām no Ances pagasta nākušām vilnas šķeterēm. Pie reizes saņēmu dūšu (te nu man jums jāatklāj, ka esmu ļoti kautrīga un izteikti introverta persona, kura paniski baidās pat piezvanīt agrāk nesatiktiem cilvēkiem, nemaz nerunājot par tikšanos ar viņiem) un aizgāju sastapties reālajā dzīvē ar Madaru. Varat smieties, bet nostaigāju viņas darinājumu stendam vismaz kādas 4 reizes garām, kamēr piegāju. Un sapratu, ka bija absolūti muļķīgi no manas puses baidīties no šīs tikšanās :D


3) Atliekot īru mežģīņu darināšanu otrajā plānā, no jauniepirktās dzijas pa vakariem noadīju rudenīgiem laikapstākļiem piemērotu krāsainu džemperīti, kam šodien bija pirmais izgājiens tautās



Vīra krustmātes sunītis Foksis zibens ātrumā sajuta, ka esmu stājusies draudzīgās attiecībās ar aitām...


... un secināja, ka ar aitumīļiem viņam nav pa ceļam :D


Kā jūs baudāt rudeni? Ceru, ka tikpat aizrautīgi kā es vai pat ar uzviju! Ko interesantu esat savārījuši un uztapinājuši? Manās mājās, vēsākam laikam iestājoties, rokdarbu vārti atkal plaši vaļā. Šovakar iesāku jaunu darinājumu.

Thursday 6 September 2012

Adatu kažociņš

Uzminiet nu, kas tas ir? Adatu kažociņš duras mugurā.

Atbilde: iesākta īru mežģīņu jaciņa, kas ar simtiem adatiņu piesprausta pie dzīvojamās istabas dīvāna atzveltnes.


Mjā, tāda nu ir šībrīža situācija mūsmājās!

Īru mežģīņu kopā likšana ir garš process, kas emocionāli un bieži vien fiziski traumē itin visus manas ģimenes locekļus.

Es dažkārt ciešu no tā, ka vēlos, lai tīkliņa veidošanas process beigtos ātrāk, nekā tas reāli ir iespējams, līdz ar to varu teikt, ka īru mežģīņu darināšana man māca būt ļoti, ļoti pacietīgai un baudīt pašu procesu, nevis koncentrēties uz drīzu rezultātu.

Kristianam, lai gan viņš neko nav pārmetis, droši vien neērtības sagādā fakts, ka adatiņas mēdz izkustēties no vietas brīžos, kad, laiski ieritinājušies dīvānā, pa vakariem skatāmies filmas, līdz ar to vai ik dienu mūs piespiežot izbaudīt savdabīgu adatu terapiju. Uzsēsties virsū izkritušai adatai gan, par laimi, nav līdz šim gadījies (un ļoti ceru, ka negadīsies!). Mācāmies būt modri!

Bet ko par to visu domā kaķīte? Šanti nav miera, jo ļoti gribas paraudzīt, cik daudz spēka jāpieliek, lai izjauktu mana darinājuma iestrādes (to viņa arī uzcītīgi dara pa naktīm un mirkļos, kad novēršam no viņas savus visuredzošos skatienus vai dodamies uz citām telpām).

Protams, es varētu ar saviem rokdarbiem izvērsties kādā citā vietā, bet šī pagaidām tikusi atzīta kā vislabākā. Tādēļ - neērtībām būs būt!

Monday 20 August 2012

Un Vēlmju kokam bija tapt...

© Dārta Romanova
© Dārta Romanova
© Dārta Romanova
© Dārta Romanova

Friday 10 August 2012

Nevīstošu ziedu jūklī

Jūlija beigās uzmeistarotas, mūžam ziedošas un zaļojošas puķītes un lapiņas, kas, ja apstākļi būs labvēlīgi, kaut kad pārtaps kārtējās īru mežģīnēs.

Niecīgu daudzumu smalko tambordiegu tomēr paturēju sev, nevis ziedoju Give & Get festivāla radošajām nodarbēm. Tā kā visas adāmadatas un tamboradatas, ceļojot no Krapes atpakaļ uz Ventspili, atstāju pie radiņiem, mežģīņot varēšu atsākt tikai pašās augusta beigās, kad būšu atgriezusies no Ventspils Jauniešu domes un Igaunijas partnerorganizācijas "Triigi Adventure Beach" rīkotās jauniešu apmaiņas Sāremā salā. Līdz tam - atā, atā, dzīvojiet koši!

Thursday 9 August 2012

Yarn bombing Give & Get festivāla iekārtošanas nometnē

Pa taisno no lidmašīnas, vēl īsti nepaspējot attapties no Norvēģijas ceļojuma, gadījās iefiltrēties to trīs Give & Get festivāla iekārtošanas nometnes brīvprātīgo tamborētāju/adītāju pulciņā, kuras no 6. līdz 8. augustam ietērpa košā mētelī vienu no Krapes muižas parka lielajiem ozoliem.

Pirmā sajūsminoši skaistā yarn bombing pieredze, kuru nespēj aptumšot ne no lielās piepūles sāpoši muguras un roku muskuļi, uz galvas krītošas ozolzīles un lietusgāzes, ne applūdusi telts un caurcaurēm izmirkušas drēbes, kuru dēļ nācās ar steigu doties projām, tā arī nesagaidot paša festivāla sākumu.

Sasmēlos ozolu spēku vai veselam gadam, strādāju plecu pie pleca ar burvīgiem cilvēkiem (sirsnīgs sveiciens Lindai, Mārai, Ērikai, Daigai un Antrai!), baudīju brīnumgardas veģetārās maltītes (superliels paldies Uģim un viņa palīgiem!) un jutos neizsakāmi labi, ka ar savu darbu varu ieliet prieku citu sirdīs. Komplimenti bira kā no pārpilnības raga jau tad, kad darbs bija vien nesen iesākts!

Šis viennozīmīgi bija kolosālākais veids, kā atbrīvoties no saviem dziju krājumiem. Mājās mani mīļi sagaidīja noilgojies vīrs un patīkami tukšas lādes, kurās atkal varēšu lēni un apdomīgi rindot krāsainus kamolīšus saskaņā ar senlolotu plānu turpmāk lietot tikai dabisku šķiedru dziju.

Līdz 12. augustam gadās būt Krapes tuvumā? Nenoslinkojiet un iebrauciet parkā aplūkot mūsu kopdarbu!

Ja jaunatbraukušajai tamborēšanas amatierei Ērikai būs piebiedrojušās citas čaklas un enerģiskas rokdarbnieces, koka ietērps, iespējams, kļūs vēl bagātīgāks un iespaidīgāks :)

Tuesday 10 July 2012

Pilns komplekts

Domās, bet vēlāk arī darbos, uzbūru savai lielajai, krāsainajai, mīļajai un siltajai Supersegai mazo māsiņu Sedziņu, kas nu grezno kumodi. Merserizētas kokvilnas tambordiegi, divas dienas gan čakla, gan ne pārāk rosīga darba, un jauns izstrādājums atkal dzimis.
Tagad guļamistabā dominē trijotne: vecākais brālis Soliņpārvalks, vidējā māsa Supersega un pastarīte Sedziņa. Tamborētājas sapnis par saskaņotiem guļamistabas aksesuāriem veiksmīgi piepildīts!
Sedziņu tamborējot, vadījos pēc tā paša raksta no Crochet with Raymond bloga, ko izmantoju par pamatu savai Saules mandalai.
P.S. Sedziņa vēl ir pavisam jauniņa un pagalam spītīga. Pirmajai nostiepšanai nepadevās, fotosesijā nemaz necentās slēpt savas krociņas. Būs jābrūk tai virsū ar adatiņām vēlreiz! :)

Saturday 23 June 2012

Lai svinam!


Līgodama vien atnāca
Tā līksmā Jāņu diena
Pār siliem, pār mežiem,
Pār miezīšu tīrumiem.

Nu ēdām, nu dzērām,
Nu laimīte jāvēlē:
Lai Dievs dod divas vārpas
Viena salma galiņā!
 
 Jāņu diena Liepenē, 2008
 
Līgojam, līgojam,
Neguļam, neguļam,
Redzēsim, redzēsim,
Kur saulīte rotājās! 
 


Saullēkts Valmieras apkaimē, 2010
 
Priecīgus jums visiem Līgo un Jāņus!

Thursday 14 June 2012

Sekojot tautas sakāmvārdam...

... rati jākaļ ziemā, bet ragavas – vasarā.

Vasaras režīmā zeķes var (un gribas) kalt ļoti līksmi un vasarīgi – kārdinoši košās augļu un dārzeņu krāsās, ietekmējoties no bagātīgā dabas piedāvāto gardumu klāsta, kas cītīgi briest latvieša dārzā, mazdārziņā vai uz balkona, kā arī rotājas tirgu un veikalu dārzeņu stendos.

Zeķes kā zaļa zālīte, smaržīgas piparmētru lapiņas, saldi un sulīgi arbūzi (bez sēkliņām!), citrona un laima šķēlītes dienišķajā ūdens glāzē, debesmanna no svaigi noplūktām sārtvaidzēm zemenēm... Un vēl un vēl, un vēl – silts, bezgalīgs prieks, viscaur pozitīvs laiskums, miermīlīgs klusums un laimīga līdzāspastāvēšana ar visu dzīvo.

     

Wednesday 21 March 2012

Kā tamborēt bavāriešu trijstūri / Bavarian Triangle Crochet Pattern


Mana sirds kūleņo no prieka par visiem labajiem vārdiem un komplimentiem, kurus kopš vakardienas esmu lasījusi un dzirdējusi saistībā ar jauno segu.

Gudroju un gudroju šodien, ko lai dodu pretī, lai es nebūtu tikai savtīga ņēmēja. Un galu galā izdomāju! Ierādīšu jums, kā tamborēt bavāriešu trijstūri :))

Ikdienā daudz rakņājos pa internetu, bet bavāriešu trijstūra tamborēšanas pamācībai vai tehniskajam rakstam līdz šim nav nācies uzdurties. Esmu redzējusi norādes, ka, vienu neadekvāti dārgu grāmatiņu iegādājoties (£6.79 par nieka 48 lpp.; pirms pusgada vēl maksāja apmēram 19 mārciņas!), iespējams apgūt šo "augsto mākslu", bet tas arī viss.

Es bez šādas grāmatiņas līdz šim esmu veiksmīgi iztikusi, jo, iemanoties notamborēt bavāriešu kvadrātu, viegli padodas arī visas pārējās formas. Ceru, ka arī jums bavārietis nešķitīs kā ķīniešu ābece!

Tehniskais zīmējums:
Baudiet, radiet un priecājieties! No šādiem trijstūrīšiem, atkarībā no situācijas izvēloties plānāku vai biezāku dziju vai smalkus tambordiegus, var tapt jebkas - somas, segas, kaut vai kleitas... Eksperimentējiet un, ja kas neskaidrs, rakstiet komentāru pie šī ieraksta vai man personīgi adresētu e-pasta vēstuli! Un vēlreiz - PALDIES, PALDIES, PALDIES!

P.S. Romantiski noskaņotām dvēselēm varētu patikt vidū ietamborēta vai iešūta rozīte.
 

Tuesday 20 March 2012

Bavāriešu segas grand finale / Wool-Eater Blanket - Grand Finale

Pavasara panīkuma dēļ profesionālajā, mājsaimniecības, rokdarbu un blogošanas jomā par koptamborēšanas pasākumā paveikto atskaitos tikai tagad, lai gan, dienu no dienas ar dziļu nopūtu atliekot tamborēšanu uz "rītdienu, kad būs vairāk enerģijas un spēka manipulēt ar to milzīgo, smago deķi", segu pabeidzu jau sestdien, 17. martā, jo laimīgā kārtā atgriezās darbaspars, apņēmība un mērķtiecība.

Te nu manu darbīgo pirkstiņu lolojums ir: visā savā 17 toņu (jā, jā, uz aci nemaz neliekas!) krāsainībā, 2,00 x 2,33 cm apjomīgumā un 2,9 kg svarīgumā :D Šanti, protams, kā neatņemama piedeva un segas lietderības neatkarīgā vērtētāja...
 

Vissirsnīgākie pateicības vārdi visiem līdzjutējiem, psiholoģiskā atbalsta sniedzējiem, ikvienam, kurš piedalījās segas labās un kreisās puses skaistuma vērtēšanā, rakstīja vai izteica komentārus un virtuāli vai klātienē bija blakus manās koptamborēšanas dienās un nedienās!

Lai jums brīnišķīga un siltuma pielieta šī PIRMĀ PAVASARA DIENA!

P.S. Ja jums, tāpat kā man, ir iepatikusies koptamborēšanas ideja, ir iespēja pieteikties Endžijas (Angie) vakar izsludinātajā pončo koptamborēšanā. Vēl viens lielisks veids, kā panākt, lai dzijas krājumi jūs neapraktu. Es vēl neesmu izlēmusi, vai piedalīšos. Vakar ar klusām šausmām secināju, ka, lai gan segas tamborēšanā iztērēti teju 3 kg dzijas, atlikušie krājumi ne par mata tiesu nešķiet sarukuši. Kā jūs domājat, pieteikties? Lai gan pašai pēc pončo nav nekādas vajadzības, varbūt laika gaitā atrastu kādu, kas par šādu apģērba gabalu priecātos. Varētu kaut vai blogizlozi sarīkot, ja neviens rads vai draugs nepieteiktos :)