Wednesday, 17 October 2012

Zili zaļi balts

Lai kaut nedaudz notraustu putekļus no novārtā atstātā bloga, atrādu savu jaunāko veikumu - mežģīņrakstā tamborētu jaku ar adītu pīņu apdari, ko pabeidzu jau 2. oktobrī. Pīni adīju pirmo reizi mūžā. Un plānoju adīt vēl, jo viegli un skaisti. Ir arīdzan pirmais pasūtījums no vīramātes: gara veste bez pogām.
Vēl varu pastāstīt, ka 3. oktobrī bijām ekskursijā uz Pāces vilnas fabriku, no kuras, protams, neatgriezāmies tukšām rokām, jo katrs izvēlējās sev tīkamu krāsu dzijas šķeteres, ko manas darbotieskārās rokas garajos, tumšajos vakaros pārtapinās siltos, skaistos izstrādājumos ;) Kārtējo reizi pierādījās tas, ka daba nepavisam nemīl tukšumu. Manās mājās atkal ir lieli dzijas krājumi. Būs laikam jāatzīst, ka tas ir normāli.

12 comments:

  1. Ļoti skaista jaka! Dzijas ir vienreizēji krāšņas! Lai top daudz krāšņu darbiņu!

    ReplyDelete
  2. nopietna ekskursija Tev bijusi :)))

    ReplyDelete
    Replies
    1. Pavisam nopietna, Inesīt :D Negausīgajam, pēc dzijas izslāpušajam prātam, kam mēra izjūta dažkārt ir mistisks jēdziens, gribējās vēl krietni nopietnāku, bet veselais saprāts lika aizvērties un aizliedza vairāk grābt!

      Delete
  3. Jaka izdevusies ļoti smuka. Un dzijas krāsas skaistas, daudzums labs un protams ka tas ir normāli! Dziju taču mājās vienmēr vajag! ;)

    ReplyDelete
    Replies
    1. Paldies, Dace! Njā, rokdarbniekam dzija (gluži vai) maizes vietā :))

      Delete
  4. Tamborējums+adījums, un vēl pīnē ar tik skaistu krāsu pāreju, tiešām skaists rudens rokdarbs!
    Un vēl daudzi skaisti darbi tiks te parādīti:)

    ReplyDelete
    Replies
    1. Paldies, Rita! Ļoti ceru, ka tiks... Laika gaitā daudzi darbi palikuši "ārpus kadra", jo neesmu varējusi saņemties tos nofotografēt un aprakstīt.

      Delete