Gaidīšanas neziņā

Ziedoši maija beigu sveicieni jums visiem!

Vēl aizvien neesmu atguvusi patiku turpināt iepriekš iesāktos darbus, tādēļ niekojos ar riņķveida tamborējumu ražošanu. Ja kādam apnicis, atvainojiet, nāksies nedaudz paciesties, kamēr pārlaidīšu šo krīzi, kas, šķiet, sākās līdz ar apjēgu, ka neizdosies līdz dzimšanas dienai notamborēt īru mežģīņu kleitu, jo no dziju veikala zvanu par piegādātiem ļoti specifiskā persiku toņa diegiem (kleitas pamattonis) tā arī neesmu sagaidījusi un sāk jau zust cerības, ka jelkad sagaidīšu. Pašu pārdevēju vaigā arīdzan neesmu sastapusi, jo veikalam uz vasaru uzlikts nejēdzīgi īss darba laiks: no 11:00 līdz 15:00. Nezinu, kad izdosies atrauties no darbiem un līdz turienei nokļūt, lai gūtu pilnīgu skaidrību par to, vai turpināt gaidīt vai arī sākt gudrot kādus alternatīvus variantus. Šīs nelāgās situācijas izklāsts  ir mana atbilde uz varbūtējo jautājumu, kādēļ esmu pārtraukusi publicēt blogā atskaites par pasteļkleitas darināšanas procesu (pirmās divas atskaites te un te).

Lai vai kā, ja neskaita gaidīšanas neziņu, man klājies gluži labi. Sīko kamoliņu pārstrādāšana tā arī nav vainagojusies ar galīgu uzvaru, taču zināms sarukums diegu rindās ir panākts, iesākti šādi tādi jauni darbiņi (laiks rādīs, cik no tiem pagozēsies blogāres saulītē), kā arī Eirovīzijas pusfinālu skatīšanās laikā tapusi kārtējā krāsainā sedziņa.

Ja nu sagribas notamborēt šādu sedziņu sev tīkamos toņos, lūk, shēma:

Atpakaļ pie pirmsākumiem

Šodien izdevās pabeigt vienu no daudzajiem iekonservētajiem tamborēšanas projektiem - no motīviem darinātu bezpogu mājas jaku. Šķiet, darbs tikai iesākts kādā pagalam drūmā 2014. gada ziemas nedēļā, kad, komfortu un mierinājumu meklējot, sailgojos pieķerties kaut kam vienkāršam un izsenis zināmam - krāsainiem vecmāmiņas kvadrātiem. Kad malu apdarināšanas laikā izbeidzās dzija, jaka tika veikli ietūcīta plauktā, kur dienasgaisma pār to tik ātri neatspīdēja.

Vecmāmiņas kvadrātiņi bija pirmais, ar ko pēc visu veidu stabiņu apgūšanas agrā bērnībā sāku savas tamborētājas gaitas, līdz ar to rokdarbojoties itin jauki pakavējos atmiņās par kādreizējiem biklajiem mēģinājumiem izveidot kaut cik vizuāli baudāmus spilvenu pārvalkus, ko dāvināt mammai Mātes dienā.

Lai arī atgriezties pie pirmsākumiem laiku pa laikam nenāk par ļaunu, priecājos, ka kopš bērna gadiem tamborēšanā esmu progresējusi un kvadrātiņi nav palikuši vienīgie apgūtie.

Jakas motīvu savienošanas ideju ar nokareno piedurkņu līniju smēlos kādā žurnāla "Маленькая Диана" numurā (diemžēl nav pa rokai, lai apskatītos, tieši kurā!), bet krāsu un apdares ziņā variēju pēc savām vajadzībām.

Jaku izveidoju valkājamu no abām pusēm, kreisajā pusē kvadrātiņi savienoti kopā reljefā. Attiecīgas fotogrāfijas šoreiz izpaliks, jo pašbilžu knipsēšana šodien izrādījās pārlieku mokošs process.

Kas bija pirmais, ko Tu savā mūžā notamborēji?

Pasteļkleita: atskaite Nr. 2

Kamēr pa brīvdienām pilsētā paguva uzkrist un nokust sniegs, mājas iekšienē valdīja omulība un pavasaris un mežģīņkleitas motīvu skaits palēnām vairojās.
Cenzdamies mēroties spēkos un skaistumā ar krāsainu tulpju buķeti guļamistabas kumodes vāzē, saplaukuši dzijas ziedi, kā arī sazaļojušas filigrānas lapiņas, pateicoties negaidītajai domai ieviest darbā vēl vienu - zaļo - krāsu, kas iešāvās dzijas veikala pēdējā apmeklējuma reizē.
Persiku krāsas diegus gan, par nožēlu, nedabūju, uz tiem nāksies kādu brīsniņu pagaidīt, jo veikala krājumi izbeigušies. Būs vien jāstrādā ar pārējiem manā rīcībā esošajiem toņiem!
Pēdējā fotogrāfijā redzams, ka pēc saulrieta, elektrisko spuldžu gaismā, motīvu krāsas ir palsākas nekā spožā dienasgaismā.

Atskaites beigas! Turpināšu čakli darboties. Lai jums ražīga un visās dzīves jomās izdevusies nākamā nedēļa!

Nevīstošu ziedu jūklī

Jūlija beigās uzmeistarotas, mūžam ziedošas un zaļojošas puķītes un lapiņas, kas, ja apstākļi būs labvēlīgi, kaut kad pārtaps kārtējās īru mežģīnēs.

Niecīgu daudzumu smalko tambordiegu tomēr paturēju sev, nevis ziedoju Give & Get festivāla radošajām nodarbēm. Tā kā visas adāmadatas un tamboradatas, ceļojot no Krapes atpakaļ uz Ventspili, atstāju pie radiņiem, mežģīņot varēšu atsākt tikai pašās augusta beigās, kad būšu atgriezusies no Ventspils Jauniešu domes un Igaunijas partnerorganizācijas "Triigi Adventure Beach" rīkotās jauniešu apmaiņas Sāremā salā. Līdz tam - atā, atā, dzīvojiet koši!