Ceturtais bavārietis - dāvana otrai māsai

Dāvana jaunākajai māsai tapa jau 2013. gadā. Šogad pienāca kārta apdāvināt otru māsu, jo citādi nezinātu, kur ceturto bavāriešu segu likt. No dzijas atlikumiem notamborēju arīdzan 3 dekoratīvo spilvenu pārvalkus, taču fotogrāfijās redzami tikai divi, jo trešo gluži vienkārši vēl neesmu paguvusi sašūt kopā. Viena puse visiem spilvenu pārvalkiem ir vienāda, bet otra pāris krāsu niansēs atšķiras. Ceru, ka māsai un viņas ģimenei dāvana patiks un izcili kalpos!

Gaidīšanas neziņā

Ziedoši maija beigu sveicieni jums visiem!

Vēl aizvien neesmu atguvusi patiku turpināt iepriekš iesāktos darbus, tādēļ niekojos ar riņķveida tamborējumu ražošanu. Ja kādam apnicis, atvainojiet, nāksies nedaudz paciesties, kamēr pārlaidīšu šo krīzi, kas, šķiet, sākās līdz ar apjēgu, ka neizdosies līdz dzimšanas dienai notamborēt īru mežģīņu kleitu, jo no dziju veikala zvanu par piegādātiem ļoti specifiskā persiku toņa diegiem (kleitas pamattonis) tā arī neesmu sagaidījusi un sāk jau zust cerības, ka jelkad sagaidīšu. Pašu pārdevēju vaigā arīdzan neesmu sastapusi, jo veikalam uz vasaru uzlikts nejēdzīgi īss darba laiks: no 11:00 līdz 15:00. Nezinu, kad izdosies atrauties no darbiem un līdz turienei nokļūt, lai gūtu pilnīgu skaidrību par to, vai turpināt gaidīt vai arī sākt gudrot kādus alternatīvus variantus. Šīs nelāgās situācijas izklāsts  ir mana atbilde uz varbūtējo jautājumu, kādēļ esmu pārtraukusi publicēt blogā atskaites par pasteļkleitas darināšanas procesu (pirmās divas atskaites te un te).

Lai vai kā, ja neskaita gaidīšanas neziņu, man klājies gluži labi. Sīko kamoliņu pārstrādāšana tā arī nav vainagojusies ar galīgu uzvaru, taču zināms sarukums diegu rindās ir panākts, iesākti šādi tādi jauni darbiņi (laiks rādīs, cik no tiem pagozēsies blogāres saulītē), kā arī Eirovīzijas pusfinālu skatīšanās laikā tapusi kārtējā krāsainā sedziņa.

Ja nu sagribas notamborēt šādu sedziņu sev tīkamos toņos, lūk, shēma:

Atpakaļ pie pirmsākumiem

Šodien izdevās pabeigt vienu no daudzajiem iekonservētajiem tamborēšanas projektiem - no motīviem darinātu bezpogu mājas jaku. Šķiet, darbs tikai iesākts kādā pagalam drūmā 2014. gada ziemas nedēļā, kad, komfortu un mierinājumu meklējot, sailgojos pieķerties kaut kam vienkāršam un izsenis zināmam - krāsainiem vecmāmiņas kvadrātiem. Kad malu apdarināšanas laikā izbeidzās dzija, jaka tika veikli ietūcīta plauktā, kur dienasgaisma pār to tik ātri neatspīdēja.

Vecmāmiņas kvadrātiņi bija pirmais, ar ko pēc visu veidu stabiņu apgūšanas agrā bērnībā sāku savas tamborētājas gaitas, līdz ar to rokdarbojoties itin jauki pakavējos atmiņās par kādreizējiem biklajiem mēģinājumiem izveidot kaut cik vizuāli baudāmus spilvenu pārvalkus, ko dāvināt mammai Mātes dienā.

Lai arī atgriezties pie pirmsākumiem laiku pa laikam nenāk par ļaunu, priecājos, ka kopš bērna gadiem tamborēšanā esmu progresējusi un kvadrātiņi nav palikuši vienīgie apgūtie.

Jakas motīvu savienošanas ideju ar nokareno piedurkņu līniju smēlos kādā žurnāla "Маленькая Диана" numurā (diemžēl nav pa rokai, lai apskatītos, tieši kurā!), bet krāsu un apdares ziņā variēju pēc savām vajadzībām.

Jaku izveidoju valkājamu no abām pusēm, kreisajā pusē kvadrātiņi savienoti kopā reljefā. Attiecīgas fotogrāfijas šoreiz izpaliks, jo pašbilžu knipsēšana šodien izrādījās pārlieku mokošs process.

Kas bija pirmais, ko Tu savā mūžā notamborēji?

Joprojām mandalojos...

Nav diez ko lielas iedvesmas darbdienā dzejot garus tekstus, tādēļ vienkārši publicēju pāris bildes, kas apliecina, ka pagājušajā nedēļas nogalē nevis slinkoju, bet atpūtos īsteni latviskā garā - ar rokdarbu klēpī :) Izdevās pielikt punktu dažiem ziemā iesāktiem darbiņiem, kas procentuālā ziņā bija vistuvāk pabeigtībai, taču plauktos atlicis vēl vesels klājiens pusratā atstātu projektu. Krāsainās mandalu sedziņas domātas āra galdam, pie kura mūsmājas iemītnieki pievējā (cik nu tas Ventspilī iespējams) mēdz piesēst, lai iedzertu kādu tasīti aromātiskas tējas vai kafijas un druscītiņ izvēdinātu galvu. Jūnija sākumā atrādītās sedziņas jau galdu dažu labu reizi ir paguvušās greznot. Tagad pienākusi kārta jaunajām! Kā labi redzams, nostiepšanas vajadzībām izmantoju kājsoliņu; arī dīvāna melnais sāns adatiņspraušanai izrādījies gana ērts. Vēl tikai pamocīšu abas sedziņas ar cietināšanas līdzekli un gludekli, lai darbiņiem vairs īsti nebūtu, kur piekasīties!

Vēl neizmantota krāsainība

Karodziņu virtene, patiesībā veselas divas ar 30 karodziņiem katrā, tapa apmēram pirms gada kā dekorācija vīra trīsdesmitās dzimšanas dienas svinībām, taču plāni mainījās un mēs, tā vietā, lai rīkotu radiem un draugiem ballīti, aizbraucām kāpelēt pa Norvēģijas kalniem un klausīties ūdenskritumu čaloņā.

Vēlāk virtenes tika ietupinātas manā rokdarbu koferītī, lai ceļotu uz Give & Get, kur tās gribēju atstāt kādā no Krapes parka varenajiem ozoliem par prieku daudzajiem festivāla dalībniekiem, bet beigās man tomēr palika žēl tos pamest tik tālu projām no radīšanas vietas Ventspils, tādēļ savu ieceri tā arī nepiepildīju.

Varbūt šogad, pēc oficiālas atrādīšanas, karodziņi beidzot tiks likti lietā?