Šis ir viens no "neveiksmīgajiem" projektiem, kas tika iesākts uzreiz pēc pirmās segas pabeigšanas 2012. gada pavasarī, taču aši vien pamests novārtā, jo manas šaudīgās, daudzpusīgās radošās intereses pārmetās citā virzienā. Pleda izmēra tamborgabals tā arī turpinātu čučēt plauktā, ja ne mana apņemšanās un gradiozie dzijas krājumi mājās. Projektu atsāku ar domu, ka rezultāts paliks manā īpašumā, bet vēlāk secināju: kam man otra sega, ja pirmā joprojām ideālā stāvoklī. Tad atminējos par savu jaunāko māsiņu Ivetu, kura kopā ar draugu Valteru pamazām iekārto savu dzīvesvietu, un piedāvāju, varbūt viņa vēlētos manis darinātu segu. Saņemot vajadzīgo akceptu, ar skubu ķēros klāt darbam. Pēc neskaitāmiem pacietības paisumiem un bēgumiem, īsākām un garākām radošanas rosīšanās pauzēm varu jums priecīgi atrādīt vakar uz astronomiskā rudens iestāšanās laiku pabeigto izstrādājumu.
Krāsas ir īsteni piemērotas rudenim, turklāt lieliski uzlabo garastāvokli, ja nezin cik dienas pēc kārtas līņā tā, ka negribas degunu no mājas laukā bāzt (šodien gan, par laimi, spīd saulīte!).
Šoreiz vairāk tamborēju rindās, nekā no centra pa apli, tādēļ sega pēc sava dizaina ir neparastāka. Izmantoju smalkāku tamboradatu (3 mm), līdz ar to gatavais izstrādājums ir blīvāks, sildošāks un smagāks. Jā, un lielāks arīdzan, jo māsai gulta platāka (180 x 200 cm) nekā mūsmājās (160 x 200 cm).
Apbrīnojama pacietība un fantastisks rezultāts! Skatos un nevaru acis atraut - kaut kas maģisks ir šajā darbā!
ReplyDeleteNo sirds pateicos par jauko komentāru, Laura! Tavi vārdi iekrāso šī mēneša sākumu daudz gaišāku!
ReplyDelete