Miniatūras

Madara nedēļas nogalē man sagādāja nelielu haltūriņu - uztamborēt viņas darba kolēģei galda sedziņu virtuvei max 20 cm diametrā. Dziedējot sestdienas malkas kraušanas rezultātā sāpošus muskuļus, svētdien pastrādāju dubultā un abos gadījumos iekļāvos ~18 cm izmērā. Smalki smalcītiņi tambordiegi un tikpat miniatūra izmēra tamboradata, līdz ar to pamatīga slodze acu muskuļiem un intensīvs treniņš pirkstiem. Redzēsim, kura no sedziņām aizceļos projām no manas rokdarbu paradīzes! Katra ir no atšķirīgas cenu kategorijas, jo pie pirmās strādāju 8 stundas, bet otrā tapa gatava jau 2 stundās.

Tapuši pēc pasūtījuma

Šoreiz bez sīkākiem komentāriem, jo esmu pamatīgi iestrēgusi "negribu nevienam neko stāstīt" posmā. Nākamnedēļ gan centīšos tikt no tā ārā, piespiežot sevi piedalīties 4. Ikgadējā adīšanas un tamborēšanas blogu nedēļā (skat. pasākuma logo bloga labajā sānā).

Baltums pēc pasūtījuma

Dabiski baltas, smalkas un stingras - ar dubultu pavedienu tamborētas - merīnvilnas puķītes no japāņu rokdarbu žurnāla kopā izveidoja mīkstu, siltu bereti. Pirmais darbiņš, kura pasūtītāja nebija no manu draugu un paziņu loka.  

Process aizgāja kā pa sviestu: cepuri dabūju gatavu pagājušajā mēnesī vienas dienas laikā (jel piedodiet manu rakstīšanas slinkumu!), bet atdevu valkāšanai caur paziņu paziņām ar drebošu sirdi, jo saņēmēja mūsu pirmajā tikšanās reizē bija noteikusi, ka viņa manu darbu atzīs par veiksmīgu vien tādā gadījumā, ja berete perfekti saglabās savu formu un, uzliekot galvā, neizskatīsies nopļekusi.  

Pāris dienas vēlāk varēju atviegloti nopūsties, jo kopā ar honorāru saņēmu no pasūtītājas arī lielu šokolādi (ņam, ņam!) un ziņu, ka jaunā berete esot brīnišķīga :))

Šodien pienāca zvans jau par nākamo pasūtījumu. Taps jaciņa!