Wednesday 31 January 2018

Grāmatlasīšanas zeķes



Laikam jau, ja cilvēkam ir maz laika vaļaspriekiem, veiksmīgāk izdodas piepildīt savus mērķus. Turpinot ziemeļblāzmas toņu Pāces dzijas izlietošanu, nepilnās divās nedēļās izdevās noadīt garās zeķes, kuras plānoju vilkt vien tad, kad roka vakaros stiepsies pēc kārtējās grāmatas.


Zinu, ka būtu darbu paveikusi daudz ātrāk, ja vien, pirmo zeķi noadot 40 cm garumā un iesākot pirmos padsmit otrās zeķes centimetrus, nebūtu konstatējusi pirmās zeķes rakstā kļūdu, kuras dēļ lielu gabalu nācās ārdīt laukā un sākt adīšanu no jauna. Un uz to, protams, vajadzēja vairākas dienas saņemties.

Lai būtu kā būdams, arī nepilnas 2 nedēļas nav slikts termiņš tādai svētdienas adītājai ar pusgadu vecu zīdaini pie sāna kā man (kaut gan 2018. gadā adīšanas lauciņā, rādās, briest pamatīgas pārmaiņas, jo esmu saņēmusies tādiem projektiem, kurus gadu no gada iecerēju, bet tad atliku).


Zeķes noadītas, bet ziemeļblāzmas dzija kā nebeidzas, tā nebeidzas. Iesākts jau nākamais adījums, kuru, cerams, drīzumā še atrādīšu.

Adatas: 2,5 mm
Dzija: pelēka divkārtīga Limbažu vilnas dzija, krāsaina vienkārtīga Pāces vilnas dzija + Gazzal Riva 100% viskozes dzija, kura viena pati man kā materiāls pēc nopirkšanas un izmēģināšanas nepavisam nepatika





2 comments: