Pasteļkleita: neliels progress

Rokdarbos pa vasaru uz priekšu virzos skudras solīšiem, tādēļ arī blogā iestājies klusums...

Iepriekšējā ieraksta komentāros jau atklāju, ka man izdevies atrast piemērotu toni trūkstošās persikkrāsas vietā, tādēļ sīkāk nerakstīšu lai neatkārtotos. Kam interesē, paši var palasīt. Kam ne, priecējiet acis, skatoties fotogrāfijas, jo man pašai ļoti patīk, kā viss pavērsies! Kleitai gan tiks piešķirts cits raksturs, varbūt to nebūs īsti korekti turpmāk dēvēt par pasteļkleitu, taču manā skatījumā kanēļkrāsa lieliski iekļaujas botāniskajā kopainā, nepadarot to pārlieku saldu. Jūsu domas?

Kādā siltā jūnija dienā paveiktais. Motīvi salikti mirklīgā izkārtojumā.

Kopējā tonalitāte ar krietnu šķipsnu kanēļa

  

Apkakles daļa

Roku apdare

Apakšmalas mežģīne

Dekoratīvā aukliņa, kas vīsies cauri visām kleitas mežģīnēm

Pasteļkleita: atskaite Nr. 3

Pirmās divas atskaites varat lasīt šeit un šeit.

Pasteļkleitas sakarā man ir pavēstāmas divas ziņas - laba un slikta. Labā ir tāda, ka esmu atguvusi vēlmi turpināt mežģīņdarināšanu un nedēļas nogale pagāja, ļoti ražīgi darbojoties, bet sliktā - persiku krāsas diegus man neredzēt kā savas ausis, jo dziju veikals ir pārtraucis sadarbību ar konkrēto ražotāju. Pavisam! Ha, ha, es nemaz šeit nesākšu sīkāk iztirzāt to, ka pēdējās reizēs nav bijušas pieejamas arī citas dzijas, kuras man nepieciešamas, lai turpinātu dažus no pārējiem iesāktajiem projektiem. 

Ehhh, bet ko tur vairs... Tā kā diegu (ne)dabūšanas ziņā ieviesusies pilnīga skaidrība, saskatu vairākus turpmākas rīcības variantus:

1) paglabāt notamborētos persiku krāsas motīvus kādam citam projektam un turpmāk strādāt tikai ar atlikušajiem trīs toņiem, kas nozīmētu, ka kleita vairs glīti nesaderēs ar mammas dāvāto rotu komplektu;

2) šturmēt dziju veikalus Ventspilī un citviet Latvijā, lai atrastu vajadzīgā toņa persiku diegus no citu ražotāju piedāvājuma, kas nozīmētu daudz ieguldīta laika un līdzekļu;

3) mēģināt piemeklēt attiecīgo persiku toni starp izšūšanai paredzētajiem diegiem (cerīgs variants, bet dārgas izmaksas, jo diegu vajadzētu daudz);

4) ārdīt ārā gatavās persiku krāsas detaļas, Briges mežģīņu apakšmalu tamborēt no bēšās krāsas diegiem, savukārt iegūtos persiku toņa diegus pārstrādāt aukliņā vai sīkos motīviņos, ar ko vienmērīgi cauraust kleitu;

5) strādāt ar esošajiem toņiem, bet piemeklēt kleitai attiecīgā persiku toņa oderes audumu (maz ticams, ka izdotos uz vietas atrast);

6) aptaujāt bloga lasītājus, vai viņu krājumos nav paslēpušies Egitto "Giza 83" Perlato 5 diegi (Titolo 5, Colore 85, Partita 1) un, ja atrastos, pārpirkt, jo internetu jau esmu izmalusi cauri bez rezultātiem;

7) aizmirst par rotu pieskaņošanu un persiku toņa diegu vietā ieviest citu pieskaņotu pasteli.

Pagaidām pavairoju motīvu skaitu un nevienu no variantiem neesmu izvēlējusies. Ja nav slinkums iedziļināties, papētiet bildes un uzrakstiet, ko par minētajiem variantiem domājat jūs!

Pasteļkleita: uz starta līnijas

Tā kā mana dzimšanas diena, 1. jūlijs, nav aiz kalniem, savas kleitas darināšanu sāku ar Ventspils Amatu mājā iegādātam rotu komplektam (autoru diemžēl nezinu!) pieskaņotu tambordiegu izvēli.

Sākums īru mežģīņu darbiem vienmēr apdomīgs un gauss, jo ideju motīviem daudz, bet lāgā nav skaidrības, kā tie kopā izskatīsies. Pagaidām gatava kleitas apakšmala, pārējais - taustīšanās un improvizācija sākumfāzē.

Persiku krāsas diedziņi brēc pēc atkārtota gājiena uz dzijas veikalu, bet tikmēr kārta nākamajam tonim.

Kleitas apakšmala tamborēta ar dubultpavedienu, tieši tāpat tiks veidota daļa motīvu, kā arī īspiedurkņu un kakla izgriezuma apdare.

Bet tikmēr zālītē savas galvas izbāzuši sīciņi krokusi. Un par tiem var priecāties, kafijojot al fresco. Kolosāli!

Uz mājas sienas sildās zirnekļi un citi sīki kukainīši, bet bites, nedaudz gurdeni zumot, pūlas nosēsties man uz pieres vai degungala un čakli vāc pavasara ziedu medu.

Un sniegpulksteņi arī jau vairāk nekā mēnesi nebeidz ziedēt...

Maijam piestāv maigi toņi

Ar sprintera ātrumu drīz būs aizskrējis maijs, dodot vārdu jūnijam, bet es, sirsnīgi baudot pavasara jaukumus tepat Latvijā, kā arī aizvadītājā nedēļā iemetot aci astoņās citās Eiropas valstīs, lai redzētu, kādus krāšņumus daba sarūpējusi tur, šomēnes vēl neesmu paspējusi neko uzrakstīt par rokdarbiem, lai gan šāds tāds stāstāmais iekrājies. Pildot savu apņemšanos biežāk veikt ierakstus blogā, vispirms atrādu savu nesenāko veikumu, kurš savu gatavības fāzi sasniedza tikai vakar pēcpusdienā.  

36. izmēra topiņš tika tamborēts pēc pasūtījuma kā dāvana dzimšanas dienā kādai smalkai ārzemēs dzīvojošai latviešu meitenei. Klientes (meitenes mammas) atnestā Schachenmayr Laila Color dzija maigos, neuzbāzīgos pasteļtoņos pati uzprasījās uz tā dēvēto margrietiņas mežģīņu rakstu (skat. 120. lpp. Betijas Bārndenas "Tamborējumu rokasgrāmatā").