Tātad - kaut kas jauns! Izvēle krita par labu tunēziskajai tamborēšanai, jo pirms diviem gadiem pirktā tunēziskā tamboradata līdz šim bija dīki gulējusi dzijas pēļos lādes dziļumā, tā arī nekur citur, izņemot paraudziņu darināšanu, neiesaistoties.
No pieciem sākotnējiem potenciālā tamborējamā priekšmeta variantiem izvēlējos turbāncepuri, jo:
1) nesen gribēju tādu internetveikalā iegādāties, bet iekšējā balss čukstēja, ka es taču pati esmu gana prasmīga, lai tādu uztaisītu savām rokām;
2) gribēju pārbaudīt, vai iekšējā balss tukši nemuld;
3) ļoti patīk tie brīži, kad pēc matu mazgāšanas varu vazāties pa dzīvokli ar galvai aptītu dvieli; 4) man simpatizē austrumu stila apģērbs.
Visprimitīvākajā (tunēziskajā labiskajā) rakstā tapa viens liels un viens mazs taisnstūris, jo bija jāsteidz veikt pienākumus. Ar to arī noslēdzās koptamborēšanas pasākums.
1) melnu pogu:
2) vilnas džemperi, kam apkakle pēc mazgāšanas bija kļuvusi par šauru, lai dabūtu pāri galvai; un
P.S. Uz segas koptamborēšanas atskaiti varat cerēt jaunnedēļ, kolīdz izdosies izbrīvēt laiku rakstīšanai. Tikmēr novēlu patiesi izbaudīt citu Latvijas koptamborētāju darbus Lindas blogā!
Lai nākamā nedēļa ceļ jūs spārnos pretim jauniem radošiem sasniegumiem!