Sekojot tautas sakāmvārdam...

... rati jākaļ ziemā, bet ragavas – vasarā.

Vasaras režīmā zeķes var (un gribas) kalt ļoti līksmi un vasarīgi – kārdinoši košās augļu un dārzeņu krāsās, ietekmējoties no bagātīgā dabas piedāvāto gardumu klāsta, kas cītīgi briest latvieša dārzā, mazdārziņā vai uz balkona, kā arī rotājas tirgu un veikalu dārzeņu stendos.

Zeķes kā zaļa zālīte, smaržīgas piparmētru lapiņas, saldi un sulīgi arbūzi (bez sēkliņām!), citrona un laima šķēlītes dienišķajā ūdens glāzē, debesmanna no svaigi noplūktām sārtvaidzēm zemenēm... Un vēl un vēl, un vēl – silts, bezgalīgs prieks, viscaur pozitīvs laiskums, miermīlīgs klusums un laimīga līdzāspastāvēšana ar visu dzīvo.

     

Zeķes režģītī / Grid Socks

Šie ir mani centieni lauzt ieilgušo oktobra klusumu manā blogā. Zeķes režģu rakstā savdabīgā veidā simbolizē šābrīža dienaskārtību - esmu iesprostota darbos vai, izsakoties vārdiem, ko diktē mana profesija, pazudusi tulkojumā :)

This post is my effort to break the long October silence on my blog. To a certain extent, grid socks illustrate my current agenda – I’m overloaded at work or, to put into words dictated by my profession, I’m totally lost in translation :)

Zeķes tika pabeigtas jau pirms kādas nedēļas, bet neatradās brīvbrīdis, lai tās nofotografētu. Šodien, pateicoties faktam, ka ir piektdiena (un piektdienās prāts allaž ir drusciņ atslābinātāks nekā citās dienās), izbrīvēju laiciņu fotosesijai. Šanti aktīvi iejutās modeles lomā, demostrējot, kā pareizi jākopj kaķa kažociņš, lai tas spīdētu un laistītos.

The sock project was completed about a week ago. For good or for bad, I couldn’t spare enough time to take photos. Today, thanks to the fact that it’s Friday (on Fridays my mind tends to be way more relaxed than on other days), I found some minutes for my photography. Shanti actively performed the role of a model, demonstrating how to properly lick and chew off the hair to keep one’s coat super-smooth and shiny.

Pirms vairāk nekā nedēļas tapa vēl vienas - violetas - zeķītes, bet tās šodienas saulesgaismā bija gluži nefotogēniskas, tādēļ atrādīšu citureiz.

More than a week ago, I knitted another pair of socks (this time – purple), but due to today’s bright sunlight pictures came off too bright to publish on the blog. Maybe I’ll try to take photos again some other day..

Lai brīvdienas jums atnes to, ko kārojat iegūt vai sagaidīt!.

Let this weekend bring you all the good things you’ve been long waiting for!

Dzeltenpelēks

Es dievinu visu toņu un notoņu pelēko kombinācijā ar košu krāsu akcentiem. Te redzami mani mēģinājumi iekonservēt sauli.

Šīgada pirmās adītās zeķes, kam noteikti sekos vēl daudzas citas. Patīk gan man, gan Kristianam, gan mūsu kaķītei (fotogrāfijā Šanti gan rāda pēdējā laikā diezgan biežo sejas izteiksmi no sērijas "Tik ļoti nāk miedziņš, bet divkājainie atkal ar to dīvaino verķi mācas virsū!").

Lai jums visiem saulaini skaista nedēļas nogale!

Pepijas zeķes

Pepijas tādēļ, ka katra citādi svītrota... Adītas atkal pēc karameļzeķu raksta, bet domāju, ka piekritīsiet, ka melanžētā dzija zeķu izskatu lielā mērā pārvērš - tā teikt, kādas tur vairs karameles.



Raksts tuvplānā:

Zeķu laiks / Time for socks

Tā kā zināmu apstākļu dēļ ēdiena gatavošanas ziņā ieviesušās izmaiņas, līdztekus mugurkaula savērpšanas mēģinājumiem jogā esmu pievērsusies arī pirkstu veiklības izkopšanai, respektīvi, zeķu adīšanai un tamborēšanai. Ir taču svarīgi, lai kājas būtu siltas :) Bildēs redzams divu nedēļu rezultāts.

Apart from cooking and spine-spinning yoga exercises, I am trying to increase my finger dexterity by knitting and crocheting colorful socks. It is extremely important to keep one's feet warm :) Here's a result of two weeks' work: