Lai vai kā - 21 dienas laikā, kopš esmu iesaistījusies segas koptamborēšanas projektā, tapušas 29 joslas (58 rindiņas), kas ir par 3 joslām vairāk nekā Sāra Londona paredzējusi, sastādot oficiālo koptamborēšanas grafiku laika posmam no 11. janvāra līdz 7. martam, kad projekts oficiāli noslēgsies.
Šobrīd vairs neesmu tik pārliecināta, ka līdz minētajam termiņam paspēšu notamborēt 2 x 2.20 m lielu gabalu, bet darīšu, ko varēšu, darbojoties mierīgā ritmā, neiespringstot uz rezultātu, bet
dziļi izbaudot šo krāsaino, silto, dinamisko un bezgalīgi meditatīvo procesu, ko pazīstam ar nosaukumu 'tamborēšana'.
Kā jau fotogrāfijās redzams, kopš 12. februāra dzīvoju zili zaļās noskaņās.
Manas segas krāsu kompozīcija ir gluži kā ļaužu dziesmiņā no Raiņa "Zelta zirga":
Zili stikli, zaļi ledi -
Vidū balti sniega svārki;
Zili stikli, zaļi ledi -
Vidū bāli mēness vaigi;
Zili stikli, zaļi ledi -
Vidū gari saules mati.
Es ceru, ka šis citāts nevienam neizrausīja šermuļus, atceroties nemīlētās latviešu valodas stundas vai kādu pagalam nejauku latviešu valodas skolotāju :)))
P.S. Pirmajā un pēdējā fotogrāfijā labi apskatāma segas kreisā puse. Interesanti, ka cilvēki, kuri līdz šim redzējuši, kā top sega, dalās divās pretējās nometnēs: vieniem (nospiedošajam vairākumam) patīk kreisā puse, bet otriem - labā.
Kā ir ar jums?
pat grūti teikt, abas foršas. vecais domāšanas standarts liek teikt ka gludā puse ir feina. jo tā otra pusīte ir rievota, kas liek domāt ka vīlītes :))) man abas patīk puses :)
ReplyDeleteMan kā tamborētpratējam kreisā puse ir kreisā puse, nekad otrādi segu neuzklātu, ja nu vienīgi speciāli. Vīrs manas adītās vilnīšu segas vienmēr klāj otrādi, tā esot smukāk, es vairs neaizrādu, bet pārklāju vienmēr pareizi.
ReplyDeleteTava sega būs ļoti skaista galarezultātā. To teikšu katrā savā komentārā, piedod, ka atkārtojos. Man ļoti patīk Tava sega! Tavs process manī raisa jaukas atmiņas par mana lielā deķa tapšanu, taisni vai kārojas atkal kaut ko lielu iesākt darināt. Ak, Tu, kārdinātāja!
Tā, kā esmu redzējusi segu arī klātienē, tad man tomēr labāk patīk labā segas puse. Kreisā ir un paliek kreisā puse, jo šī tehnika tieši ar to arī izceļas, ka veidojas šīs skaistā pīnīte :) Malacis māsiņ :))Lai veicas arī turpmāk ;)
ReplyDeletedievīgi skaista Tava sega top - man jau ar katru bildi liekas, ka nu jau ir gatava :)
ReplyDeleteMan arī patīk pareizā puse ar skaistajām rūtiņām
ah, tāds skaistums! Košums un prieks - tieši tas, ko sirds un acis pašlaik meklē. Brīnišķīgs process! Es tik visu laiku domāju - kā var piemeklēt tik ļoti līdzīga toņa blakus esošos diegus, lai pamazām nokrāsu virzītu sev vajadzīgās krāsas virzienā. KĀDIEM dziju krājumiem mājās jābūt! Esmu iespaidota, Ramona, patiešām!
ReplyDeleteSkaista,skaista, skaista...un kāds ātrums tavam darbam-apbrīnoju!
ReplyDeleteAkdies, cik skaists darbs top! Apbrīnoju ar pacietību!
ReplyDeletep.s. Dodu priekšroku labajai pusei.
Cik skaista - krāsas tik plūstoši pāriet. Ak, es arī apbīnoju gan pacietību, gan tamborētprasmi kā tādu, lai tādu uztapinātu. :) Sākumā nesapratu, ko visi par to labo un kreiso pusi, bet papētot bildes sīkāk secināju, ka man arī labāk patīk īstā labā puse ar pīnītēm.
ReplyDeleteapbrīnojami skaista sega! un tu izskaties ļoti sievišķīgi un mīļi ar savu tamboriķi rokās! Lai veicas rokdarbos!
ReplyDelete