Oktobra sākumā ieguvu tantes statusu, jo jaunākajai māsai piedzima dēliņš. Es būtu trakoti ļauna tante-rokdarbniece, ja par godu šim ārkārtīgi nozīmīgajam notikumam (Iveta ir pirmā no trejmāsiņām, kura saņēmusies radīt pēcnācēju un to paveikusi) neko pašrocīgi nepagatavotu, tādēļ tapa šī sedziņa 80 x 120 cm izmērā - lieluma ziņā pietiks ar uzviju vēl kādam laikam, jo pašlaik tā tiek klāta nevis statiski, bet līmeniski).Tamborēšanas instrukcijas, kā arī tehniskie zīmējumi atrodami šeit, šeit, kā arī šeit. Nezinātājam no malas šis izskatās sarežģīts raksts, bet, sākot darboties, izrādās diezgan primitīvs, tādēļ radošais process ir viegli apvienojams ar kādu citu nodarbi, piemēram, audiogrāmatas klausīšanos vai kādu skatāmgabalu datorā vai TV.
Krāsu gamma ir kompromiss starp mazuļa vecāku vēlmēm un dziju veikala tābrīža piedāvājumu.
Burviiga sedzinja! Man arii vajadzeetu sanjemties un kaut ko pashdarinaatu uztaisiit mazajam.
ReplyDeleteNegribu buut launaa tante-rokdarbniece :)
Ha, ha, ha! Goda vārds, pat neienāca prātā, ka mans izteikums par ļaunajām tantēm-rokdarbniecēm kaut kādā mērā attiecināms uz Tevi! Bet es zinu, ka Tu neesi ne ļauna, ne slinka un agri vai vēlu mazulis saņems kaut ko Tevis darinātu.
Delete