Šajos Ziemassvētkos... / This Christmas...

Mīļie bloga lasītāji! Novēlu jums visiem, visiem mājīgus, ģimeniski siltus, prieka piepildītus, mīlestības un brīnumu ieskautus Ziemassvētkus!

Dear blog readers! I wish you all a warm and cozy Christmas embraced by joy, miracles, love and family happiness!

Balts saulessargs baltai dienai

Kā jau solīju, turpinu īso ieskatu manos darinājumos māsas kāzām!

Pirmo reizi mūžā darināju saulessargu. Pēc Mērfija likuma vajadzīgajā brīdī nevarēju vietējos veikalos ieraudzīt baltu lietussargu, tādēļ tā vietā tika iegādāts Bārbiju rozā un rūpīgi pārkrāsots. Taču, kad saulessargs bija gatavs, daudzviet Ventspilī tajā pašā nedēļā uzradās arī balti lietussargi :)

Māsiņa ar saulessargu profesionāla fotogrāfa skatījumā:

 

© Jānis Naglis, www.jnfoto.lv

Un daži tuvinieku iemūžināti mirkļi:

Līgavas somiņa

Augusta sākumā no mums, Federu dzimtas trejmeitiņām, pie vīra izgāja vidējā māsa Laura.

Abi ar Kristianu pirmoreiz iejutāmies vedēju lomā, tādēļ vasaras mēneši pagāja, nenogurstoši plānojot, kā arī savas un jaunā pāra ieceres īstenojot. Protams, ka kāzas neizpalika bez pašrocīgi darinātiem aksesuāriem, toskait līgavas somiņas. 

Tā kā šī somiņa jau no sākta gala nebija paredzēta apkārt nēsāšanai, bet gan turēšanai automašīnā, jo tajā glabājās dažādi nieciņi (diegs un adata, pretsāpju un pretalerģijas tabletes, matu sprādzes, matadatas u.tml. jeb tā saucamais "līgavas komplekts neparedzētiem gadījumiem"), tā, skaidra lieta, netika iemūžināta ne video, ne profesionālās fotogrāfijās.

Gaidot oficiālā kāzu fotogrāfa un videooperatoru veikumu, kas ietver citu manu darinājumu iemūžinājumus, vismaz somiņu mierīgu sirdi varu jau šobrīd blogā atrādīt! Informācija par pārējām kāzu lietiņām agrāk vai vēlāk sekos!

Dāvana jaunākajai māsai

Šis ir viens no "neveiksmīgajiem" projektiem, kas tika iesākts uzreiz pēc pirmās segas pabeigšanas 2012. gada pavasarī, taču aši vien pamests novārtā, jo manas šaudīgās, daudzpusīgās radošās intereses pārmetās citā virzienā. Pleda izmēra tamborgabals tā arī turpinātu čučēt plauktā, ja ne mana apņemšanās un gradiozie dzijas krājumi mājās. Projektu atsāku ar domu, ka rezultāts paliks manā īpašumā, bet vēlāk secināju: kam man otra sega, ja pirmā joprojām ideālā stāvoklī. Tad atminējos par savu jaunāko māsiņu Ivetu, kura kopā ar draugu Valteru pamazām iekārto savu dzīvesvietu, un piedāvāju, varbūt viņa vēlētos manis darinātu segu. Saņemot vajadzīgo akceptu, ar skubu ķēros klāt darbam. Pēc neskaitāmiem pacietības paisumiem un bēgumiem, īsākām un garākām radošanas rosīšanās pauzēm varu jums priecīgi atrādīt vakar uz astronomiskā rudens iestāšanās laiku pabeigto izstrādājumu.

Krāsas ir īsteni piemērotas rudenim, turklāt lieliski uzlabo garastāvokli, ja nezin cik dienas pēc kārtas līņā tā, ka negribas degunu no mājas laukā bāzt (šodien gan, par laimi, spīd saulīte!). 

Šoreiz vairāk tamborēju rindās, nekā no centra pa apli, tādēļ sega pēc sava dizaina ir neparastāka. Izmantoju smalkāku tamboradatu (3 mm), līdz ar to gatavais izstrādājums ir blīvāks, sildošāks un smagāks. Jā, un lielāks arīdzan, jo māsai gulta platāka (180 x 200 cm) nekā mūsmājās (160 x 200 cm).  

Vēl neizmantota krāsainība

Karodziņu virtene, patiesībā veselas divas ar 30 karodziņiem katrā, tapa apmēram pirms gada kā dekorācija vīra trīsdesmitās dzimšanas dienas svinībām, taču plāni mainījās un mēs, tā vietā, lai rīkotu radiem un draugiem ballīti, aizbraucām kāpelēt pa Norvēģijas kalniem un klausīties ūdenskritumu čaloņā.

Vēlāk virtenes tika ietupinātas manā rokdarbu koferītī, lai ceļotu uz Give & Get, kur tās gribēju atstāt kādā no Krapes parka varenajiem ozoliem par prieku daudzajiem festivāla dalībniekiem, bet beigās man tomēr palika žēl tos pamest tik tālu projām no radīšanas vietas Ventspils, tādēļ savu ieceri tā arī nepiepildīju.

Varbūt šogad, pēc oficiālas atrādīšanas, karodziņi beidzot tiks likti lietā? 

225 zili ziediņi

Šo trijstūra lakatu no motīviem iesāku tamborēt laikā, kad ziema bija pagalam noriebusies un bija zudušas teju visas cerības, ka varētu iestāties pavasaris, un pabeidzu, kad pagalmā uzplauka pirmās zilsniedzītes.

Izmantoju 1,5 mm tamboradatu un brīnišķīgu, smalku (50 g; 415 m) un mīkstu Pehorkas ražojuma 100% vilnas dziju Elitnaya, kas pēc taustes nemaz neatgādina vilnu. Ja, tāpat kā es, dodat priekšroku kvalitatīvai dabisko šķiedru dzijai - no sirds iesaku!

Ir doma minēto dziju izmantot arī savas pirmās Hāpsalu mežģīņu šalles adīšanā, ja vietējā dziju veikalā tā vēl būs pieejama man tīkamā krāsu tonī.

Mazos trijstūrīšus darināju, vadoties pēc japāņu motīvu tamborēšanas rokasgrāmatā atrastas shēmas un pēdējā tamborējuma kārtā savienojot kopā.

Ja interesē tamborēšanas shēma elektroniskā veidā, dodiet ziņu komentāros vai e-pastā!

Maijam piestāv maigi toņi

Ar sprintera ātrumu drīz būs aizskrējis maijs, dodot vārdu jūnijam, bet es, sirsnīgi baudot pavasara jaukumus tepat Latvijā, kā arī aizvadītājā nedēļā iemetot aci astoņās citās Eiropas valstīs, lai redzētu, kādus krāšņumus daba sarūpējusi tur, šomēnes vēl neesmu paspējusi neko uzrakstīt par rokdarbiem, lai gan šāds tāds stāstāmais iekrājies. Pildot savu apņemšanos biežāk veikt ierakstus blogā, vispirms atrādu savu nesenāko veikumu, kurš savu gatavības fāzi sasniedza tikai vakar pēcpusdienā.  

36. izmēra topiņš tika tamborēts pēc pasūtījuma kā dāvana dzimšanas dienā kādai smalkai ārzemēs dzīvojošai latviešu meitenei. Klientes (meitenes mammas) atnestā Schachenmayr Laila Color dzija maigos, neuzbāzīgos pasteļtoņos pati uzprasījās uz tā dēvēto margrietiņas mežģīņu rakstu (skat. 120. lpp. Betijas Bārndenas "Tamborējumu rokasgrāmatā").

4KCBWDAY7 (Blognedēļas 7. diena: kaļu nākotnes plānus)

Šī ir 4. Ikgadējās adīšanas un tamborēšanas blogu nedēļas pēdējā diena. Šodienas uzdevums ir uzrakstīt, ko vēlos sasniegt nākamo 12 mēnešu laikā, lai pēc gada varētu jūsu priekšā atskaitīties par gūtajām sekmēm.

Kaut arī parasti nemēdzu plānot tik tālu uz priekšu (man parasti nav pat ieceru nākamajai dienai!), šo to vispārīgos vilcienos tomēr nāksies uzrakstīt :)

• Novest līdz galam iesāktos rokdarbu projektus, kas kaut kur ieņurcīti un atstāti novārtā;
• Vairāk pašai dizainēt izstrādājumus, nevis izmantot citu radītas idejas;
• Samazināt mājās esošos dzijas krājumus;
• Uzadīt Hāpsalu šalli saskaņā ar aprakstu no vasarā iegādātās grāmatas;
• Biežāk veikt ierakstus blogā.

P.S. Sveicieni no Šanti! Viņa, kā redziet, ir kļuvusi par uzcītīgu lasītāju :))

4KCBWDAY6 (Blognedēļas 6. diena: iecienītākie darbarīki)

Šodien rakstām par saviem iemīļotākajiem, biežāk lietotajiem darbarīkiem, kas vai nu tieši iesaistīti lietu radīšanas procesā, vai vismaz padara to daudz, daudz patīkamāku. Katram rokdarbniekam taču ir adatas, pēc kurām rokas tver visbiežāk, kāds mīlīgs nieciņš, piemēram, košs rindu skaitītājs, jokains marķieris, labākā drauga dāvināta adatu kārbiņa vai no tuva radinieka mantots aksesuārs, kurš liek atkal pasmaidīt un sasparoties, ja gadījusies melnāka diena vai rokdarbā ieviesusies kļūda. 

Kad lauzīju galvu, par ko šodien rakstīt, pirmā prātā ienāca šāda doma: vissvarīgākie darbarīki rokdarbnieka (un jebkura cita cilvēka dzīvē) ir divi -

ROKAS

un

SMADZENES.

Bez abām nu nekādi!

Pamēģiniet kaut ko uzmeistarot, ja rokas ir nelāgi savainotas vai neganti dreb nervu pārslodzes vai pārāk vētrainas iepriekšējās dienas ballītes dēļ! Nekas prātīgs netaps arī tad, ja sāpēs galva vai prātā šaudīsies uzmācīgas, nevēlamas domas. 

Lai arī rokas un smadzenes uzskatu par galvenajiem instrumentiem radošas personības dzīvē un nevaru lepoties ar rokdarbu aksesuāru fetišistes statusu, man, saprotams, laika gaitā ir izveidojies savs tamborēšanas un adīšanas darbarīku arsenāls. No tā vēlos īpaši izcelt 3 lietas: 

1) KnitPro Symfonie abpusējā 3/3,5 mm koka tamboradata;

Man ir pilns šī ražotāja tamboradatu komplekts, bet tā nu iegadījies, ka visbiežāk izmantoju tieši minētā izmēra tamboradatu. Ar to ātri top jakas, šalles un džemperi. Arī lielā sega tika notamborēta ar šīs tamboradatas aktīvu līdzdalību. No biežas lietošanas darbarīkam pat nobružājusies numuru uzdruka. 

2)  Metāla tamboradatas un mērlentas no vīra vecmāmiņas krājumiem;

  

Kristiana vecmāmiņa, izdomas bagāta pavāre un čakla adītāja, tamborētāja, šuvēja, mezglotāja un audēja, jau kādus gadus ir viņsaulē, bet viņas lietotie darbarīki (tamboradatas, adāmadatas, izšūšanas riņķi utt.) un gadu gaitā sakrātie rokdarbu žurnāli nonākuši manā īpašumā. No šiem priekšmetiem staro liels radošais spēks, tādēļ man patīk tos turēt rokās un izmantot. Tādējādi es jūtos tuvāka saviem un vīra senčiem, savienojos ar viņu radīto egregoru un gūstu atbalstu savos centienos. Smalkākās tamboradatiņas ir manas uzticamās palīdzes īru mežģīņu darināšanā. 

3) Tītavas (arī no vīra vecmāmiņas).

Daudz izmantoju dziju no Pāces vilnas fabrikas un dažādiem gadatirgiem, tādēļ ir bieža nepieciešamība pēc šķeteru pārtīšanas kamolos. Padomju laikā ražotās tītavas, kas ir ērti regulējamas un pieskrūvējamas pie galda vai soliņa, labi kalpo šā mērķa sasniegšanai. 

Un kādi ir Tavi iecienītākie darbarīki?