Galva vēsumā, bet kājas – siltumā

Gada pirmās dienas veltīju pērnā gada astīšu pievilkšanai, bet nu jau esmu ķērusies pie jauniem, radošiem pacietības un pirkstu veiklības pārbaudījumiem. Pirmo reizi mūžā adu vīriešu džemperi, kas, protams, tiks vīram, no Āfrikas zieda motīviņiem, kurus karināju svētku eglē, darinu dekoratīvā spilvena pārvalku, adu jaunas karameļzeķes, jo tās ļoti iepatikušās visiem radiem un draugiem, kuriem tās esmu rādījusi, kā arī plānoju paplašināt viesu čību arsenālu ar vairākiem tamborētiem eksemplāriem, lai neviens, atnākot ciemos, nepaliktu bez siltiem un glītiem istabas apaviem.

Šodien notamborēju pieguļošas čībiņas sev, lai maldinātu kaķeni, jo viņai manas veikalā iegādātās čības ir galvenais uzbrukumu objekts. Vienas čības gada nogalē jau izmetu, jo to zolēs Šanti bija izgrauzusi caurumus, tagad tiek pamazām iznīcināts otrs pāris. Jācer, ka jauno tamborējumu nerātnele uzskatīs par zeķēm (pret tām viņa lielākoties ir vienaldzīga):

Un te - vēl viens karameļzeķu pārītis:

Par pārējiem darinājumiem stāstīšu kādā citā reizē, kad tie būs pabeigti.