Jau otro dienu esmu atpakaļ Latvijas ārēs, bet tā arī neesmu nolaidusies uz zemes. Par laimi, manas cerības un jūsu laba vēlējumi palīdzēja izgaisināt vulkāna pelnu mākoņus virs Eiropas, tādēļ lidmašīna mūs ātri vien nogādāja visnotaļ tuvu Francijas galvaspilsētai, līdz kurai savukārt nokļuvām, pateicoties diviem jautriem un prasmīgiem latviešu ekskursiju autobusa šoferīšiem. Vēlā 28. maija pēcpusdienā jau varējām izbraukt ar kuģīti pa Sēnu un laimīgi pastaigāties Eifeļa torņa pakājē.
Parīze man dāvāja tik labi pazīstamo, patīkami kņudinošo sajūtu pakrūtē par spīti tveicei, tūristu pūļiem, vairākkārtējai stāvēšanai garās rindās un uzmācīgiem senegāļu tirgoņiem. Jo viss pārējais bija FANTASTISKS!
Pēc trim dienām Parīzē ceļš mūs aizveda uz Luksemburgu un romantiskām vācu pilsētiņām, kurās baudījām vīnus un gardu ēdienu, apmeklējām Visvācijas dārzu un parku izstādi un kaifojām par jaukajām, vīnstīgām apaugušajām pildrežģu mājiņām.
Tagad tikai atliek izdomāt, kā pēc iespējas ilgāk saglabāt sevī visas burvīgās izjūtas, ko sniedza šis ceļojums!
Jauks ceļojums! Novēlu pēc iespējas ilgāk ''lidināties mākoņos''! :) Šo sajūtu laikam var tikai no ceļojuma pārvest!
ReplyDeleteai cik jauks ceļojums ir bijis ;)
ReplyDeletePaldies, Aija! Jā, man šo sajūtu lielākoties izdodas gūt ceļojot - gan pa pasauli, gan sevī.
ReplyDeleteJā, Madara, tas tiešām bija Ceļojums ar lielo burtu!
ReplyDelete