Monday, 22 August 2011

810 km prieka

Vakar pavēlu vakarā, atgriezušies no Vidzemes ceļojuma, pie sevis nosmējāmies, ka tas sanācis gandrīz vai par godu Rīgas svētkiem, jo nobraukti ne vairāk un ne mazāk kā 810 kilometri ceturtdienas vakarā uz ātru roku sastādītajā maršrutā Ventspils - Rīga - Baltezers - Dunte - Tūja - Limbaži - Brenguļi - Dikļi - Valmiera - Cēsis - Raiskums - Līgatne - Sigulda - Turaida - Rīga - Ventspils.

Laiks triju dienu laikā pieturējās gluži rudenīgs, taču neskumām un, dažbrīd pacietīgi bruņojušies lietussargiem, apskatījām visu iecerēto.

Pārbaudījām, vai Minhauzena muzejs vēl atrodas savā vietā, priecājāmies par augiem un mācījāmies noteikt akmeņu starojumu O. Kiršteina daiļdārzā Tūjā, degustējām gardo, biezo un saldeno tumšo alu Brenguļos un 19. augusta vakarā baudījām ūdens, vēdera un nakšņošanas priekus Dikļu pilī, tādējādi īstenojot savu ikgadējo "dikļošanās" programmu. Lai gan bija piektdiena un mēs šoreiz gulējām 13. numurā, spociņš mūs lika mierā, savu elpu pakausī nepūta un rotaslietas nezaga :)

Nākamajā rītā caur Valmieru devāmies Cēsu virzienā izpētīt, kas manā dzimtajā pilsētā jauns. Pārliecinājos, ka par spīti ekonomiskajai situācijai valstī Cēsīs precības ir modē, jo vai ik uz soļa bija redzami kāzinieki. Ģimnāzijas laikos iecienītās "Pagrabiņa" picas arīdzan vēl joprojām tikpat gardas kā pirms vienpadsmit gadiem :) Līgatnē noprovējām un iegādājāmies vairāku šķirņu mājas vīnus, es tiku arī pie sen kārotās koka piestas, izstaigājām Vienkoču parku, apskatījām veiksmīgi savaldīto lāceni Madi un viņas draugus dabas takās, pavērojām pārcēlāju darbu un, tā kā vakars bija klāt, devāmies uz savu vakariņošanas un nakšņošanas vietu - "Lāču migu".

Pēc svētdienas brokastīm, rīta miglai nokrītot, vēl apskatījām klintis, alas un iežu pagrabus Līgatnes upes krastos un vēlāk ripinājām uz Siguldu un Turaidu, bet vēlā pēcpusdienā piedalījāmies atsevišķos Rīgas svētku pasākumos. Beidzot klātienē pamieloju acis ar krāšņajiem 20. gs. 60. gadu tērpiem Aleksandra Vasiļjeva kolekcijas izstādē "No mini līdz maksi" Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā, citādi bija jau apnicis siekaloties ap bildītēm žurnālos.

Šodien mēģinu izstrādāt "Ģimenes ilgās prombūtnes seku likvidēšanas plānu", jo pēdējā pusmēneša laikā dzīvoklī faktiski neesam uzturējušies, tādēļ iekrājies vesels lērums darbiņu. Neesmu paspējusi pat nokļūt līdz pastam un nosūtīt blogizlozes balviņu Aijai, tik vien kā tikusi galā ar iepakošanu, tomēr - pacietību, tikai pacietību! - spilventiņš drīz vien dosies ceļā.

Bildes mākoņainā laika dēļ diezgan neizdevušās, bet dažas ieskatam tomēr pievienošu:

Duntes koki spoguļojas

re, kāds amizants bebrīšakmens!

foto apliecina, ka mans 1,70 m augums līdz alus mucas krānam nedavelk...

cilvēka un dabas mijiedarbība Līgatnē

Pie Lustūža klints

3 comments:

  1. cik skaists ceļojums - bet kur tad kaķuks visu šo laiku???

    ReplyDelete
  2. es arī sestdien pa Dunti tusējos... :)

    ReplyDelete
  3. Inese, kaķuks pa vīramātes dārzu ar savu draugu suni priecīgi jaktējās :) Baudīja dabu no pieciem rītā līdz pusnaktij. Viņai tur dikti patīk dzīvoties, tādēļ labprāt vedam.
    Linda, re kā mums gandrīz vienlaicīgi sagribējās pie Minhauzena paciemoties :))

    ReplyDelete