Rudens ir laiks, ko es parasti diez ko negaidu. Bet jūtu, ka šogad to beidzot izdodas uzņemt atplestām rokām kā mīļu ciemiņu, par godu tā atnākšanai darinot vienu siltu lietu pēc otras.
Jaunā šalle ir piesūkusies ar atvasaras saulstaru zibšņiem, pīlādžogu oranžīgi sārto, rūgteno brīnumu un septembra nogales rītu biezo miglu, klusi aicinot tajā ietīties un aizmirsties, lasot kādu pirms daudziem gadiem izdotu grāmatu nedaudz nobružātos, iepriekšējo lasītāju roku apglaudītos vākos.
Šodien es par rudeni īpaši priecājos, jo šī ir mana tēta dzimšanas diena. Daudz laimes, tēt! Šodien visas manas labās domas un vēlējumi iet pie Tevis!
Ja ilgojaties tikt pie līdzīgas šalles, adīšanas pamācība jūs jau gaida.
Skaistas, rudenīgas krāsas.
ReplyDeletePatīk man šādā virzienā adītas svītras, bet vienmēr atturējis nenormāli lielais valdziņu skaits, kurš jāuzmet un atbilstošu adatu neesamība. Bet tagad ir mazāks kakliņš ap kuru siet šalli. Būs jāpamēģina! ;c)
Jā, Liki, es jau pati šo šalles ideju "marinēju" veselu gadu, kamēr saņēmos realizēt :) Galu galā šalle sastāv no 29465 valdziņiem (415 valdziņi x 71 rinda) un vienas rindas adīšana, šķiet, aizņem veselu mūžību. Orientējoties uz mazāka kakliņa apadīšanu, tā lieta gan daudzkārt vieglāk varētu aiziet!
ReplyDelete