Uz tikšanos nākamajā gadā!

Gada nogale mūsu ģimenē bija skaista, sniegota un labiem darbiem piepildīta. Kaķīte pāris reizes paspēja apgāzt egli un, jo gari tai līdzās izstiepjoties, laiski pagulēt. Pārējos gadījumos viņa lieliski mācēja iztikt bez postošām nodarbēm:

24. decembrī, kad bija atlikušas vairs tikai dažas stundas līdz svinību sākumam, vēl steidzu pabeigt pēdējo dāvanu - zirnekļšalli vīramātei, kuru viņa jau diezgan sen bija pasūtījusi, bet mums līdz pēdējam brīdim nebija izdevies atrast kompromisu saistībā ar dzijas un tamborēšanas raksta izvēli. Tā kā laika bija maz, šalles tapšanas procesā savu roku pielika arī vīrs, sagriežot bārkstis un palīdzot tās arīdzan piestiprināt.

Raibā šalle nonāca vīra krustmātes īpašumā komplektā ar manas draudzenes darinātu brošiņu:

Domājot par ugunsdrošību, lotosa svečturīšos ieliktajām tējas svecītēm sagādājām "stikla kažociņus", un tagad tās greznojas vīra brālēna ģimenes mājās.

Vīra māsīcai dāvināmā somiņa tika pie koši sarkanas lentītes, jo, fotografējot to atrādīšanai vienā no iepriekšējiem bloga ierakstiem, es lentītes vietā ievēru manas iemīļotās vasaras kleitiņas balto jostu.

Tagad, kad šis tas pastāstīts un atrādīts, vēlos jums visiem novēlēt veiksmīgu, radošām iedvesmām un veikumiem bagātu 2011. gadu! Lai Kaķis pret jums ir maigs, iecietīgs un murrājošs!

Ziemassvētki kopā ar kaķi

Iepriekšējos gados mēs ar vīru iztikām bez Ziemassvētku eglītes, jo nevienam kociņam nevēlējāmies atņemt iespēju izaugt lielam, bet šogad beidzot izlēmām par labu baltas mākslīgās egles iegādei, jo šie ir pirmie Ziemassvētki pašiem savā mājoklī. Jā, protams, mākslīgā eglīte krāšņuma ziņā neaizstās dzīvu eglīti un reibinoši nesmaržos pēc skujām, toties ļaus katru gadu izglābt vienu kociņu, kas citādi pēc svētkiem nonāktu kādā atkritumu izgāztuvē pie tādu pašu nonīkušu bezskuju eglīšu tūkstošiem.

Pagājušajā reizē jau rakstīju, ka nav bijis laika savai eglītei pagatavot rotājumus. Šorīt radās ašā ideja - paņemt segai satamborētos Āfrikas ziedu motīvus, piesiet tiem bantītes un sakarināt eglītē. Tā ļoti ātri tiku pie man tīkama rezultāta.

Mūsu kaķis, pirmo reizi mūžā sastopoties ar Ziemassvētku eglīti, arī bija pilnīgā sajūsmā - tik lielā, ka nekavējoties sāka plucināt jaunradītos rotājumus un pēc piecām minūtēm apgāza eglīti, jo laikam uzskatīja, ka tādā stāvoklī tā izskatās krietni labāk. Pats apgāšanas motīvs gan nav fotogrāfiski piefiksēts, jo mēs ar vīru, kad tas atgadījās, kā reiz bijām piekrāvuši pusdienu šķīvjus ar gardām griķu miltu pankūciņām, bet šajā bildē var redzēt, ko kaķis domā par tamborētajiem rotājumiem:

Laiks no Ziemassvētkiem līdz Jaunajam gadam solās būt jautrs, jo nāksies stāties pretī kaķa untumiem. Šanti ārkārtīgi patīk viss čaukstošais (un mākslīgās eglītes zari ļoti jauki čab, kad tos atspārda ar pakaļkājām, rausta ar priekšķepām un košļā), tādēļ var uzskatīt, ka ar šodienu sākas daudzie mēģinājumi atvairīt draiskās kaķumeitenes tuvošanos Ziemassvētku kociņam. Būs jāizgudro kāds viltīgs un glīts veids, kā nostiprināt egles kāju, jo pašlaik tā ir ļoti nestabila.