Nevīstošu ziedu jūklī

Jūlija beigās uzmeistarotas, mūžam ziedošas un zaļojošas puķītes un lapiņas, kas, ja apstākļi būs labvēlīgi, kaut kad pārtaps kārtējās īru mežģīnēs.

Niecīgu daudzumu smalko tambordiegu tomēr paturēju sev, nevis ziedoju Give & Get festivāla radošajām nodarbēm. Tā kā visas adāmadatas un tamboradatas, ceļojot no Krapes atpakaļ uz Ventspili, atstāju pie radiņiem, mežģīņot varēšu atsākt tikai pašās augusta beigās, kad būšu atgriezusies no Ventspils Jauniešu domes un Igaunijas partnerorganizācijas "Triigi Adventure Beach" rīkotās jauniešu apmaiņas Sāremā salā. Līdz tam - atā, atā, dzīvojiet koši!

Lapu kaudzes pārvērtības

Pirms nedēļas Vēlēšanu nakts koptamborēšanas laikā vilnas dzija manās rokās pārtapa krāsainās lapās. Paspēju arī šādas tādas citas detaļas sultāna rakstā uztaisīt. Kas iznākumā radās?

Ne svārki, kā domāja Biene, ne Madaras iztēlotais džemperis vai galdauts... Šoreiz taisnība bija manai māsiņai Ivetai, kura rakstīja, ka, viņasprāt, tā būs kleita.

Tā patiesi IR kleita! :))

Paldies Bienei, aggy, Madarai, Inesei un Ivetiņai par minējumiem un labajiem vārdiem! Uz jūsu komentāriem neatbildēju, jo, pirmkārt, baidījos nejauši izpļāpāties, ko tamborēju, un, otrkārt, mans komentētprieks uz vairākām dienām bija devies kaut kur pastaigāties. Nosmaidīju par Ineses manam koptamborējumam piedēvēto uzkrītošo perfektumu :D Tā jau runā, ka tas, ko radām, lielā mērā raksturo mūs pašus... Man tik tiešām daudzās dzīves jomās patīk kārtība un pabeigtība.