Dabiski baltas, smalkas un stingras - ar dubultu pavedienu tamborētas - merīnvilnas puķītes no japāņu rokdarbu žurnāla kopā izveidoja mīkstu, siltu bereti. Pirmais darbiņš, kura pasūtītāja nebija no manu draugu un paziņu loka.
Process aizgāja kā pa sviestu: cepuri dabūju gatavu pagājušajā mēnesī vienas dienas laikā (jel piedodiet manu rakstīšanas slinkumu!), bet atdevu valkāšanai caur paziņu paziņām ar drebošu sirdi, jo saņēmēja mūsu pirmajā tikšanās reizē bija noteikusi, ka viņa manu darbu atzīs par veiksmīgu vien tādā gadījumā, ja berete perfekti saglabās savu formu un, uzliekot galvā, neizskatīsies nopļekusi.
Pāris dienas vēlāk varēju atviegloti nopūsties, jo kopā ar honorāru saņēmu no pasūtītājas arī lielu šokolādi (ņam, ņam!) un ziņu, ka jaunā berete esot brīnišķīga :))
Šodien pienāca zvans jau par nākamo pasūtījumu. Taps jaciņa!
