Rozā vilnīššalle

Vīra radiem ārkārtīgi patīk rīkot tematiskās ballītes, tādēļ pasākumiem bieži tiek noteikts dreskods. Šoreiz apģērbā vajadzēja kādu rozā akcentu.

Gaidību laiks vairumam sieviešu neraksturojas ar plašu garderobi, arī es šajā ziņā neesmu nekāds izņēmums, līdz ar to vajadzēja ātri kaut ko piemērotu uztapināt, jo, steigā caurskatot drēbju skapja saturu, nekas piemērotā krāsā neatradās. Rezultātā visnotaļ operatīvi uzadīju vieglu, gaisīgu šallīti.

P.S. Pēc cūcības likuma tikai nākamajā dienā pēc pasākuma atcerējos par rozā topiņa eksistenci. Lai vai kā - tās dažas vilnīššalles tapšanā ieguldītās stundas nenožēloju.  

Aizkavējies vilnītis

Esmu droša, ka visiem cilvēkiem, kam patīk visvisādi knibināties, piņķerēties un viņķelēties ar domu radīt ko patiesi skaistu savām rokām, ir arī savs bezgalgarais saraksts, kurā uzskaitītas idejas, kas laika gaitā kaut kur noskatītas, iepatikušās un kas gluži vai pašas uzprasās uz realizēšanu. Nu, lūk, man šajā sarakstā bija vilnīššalle.

Gribēju pamēģināt, cik lipīgs un atkarību izraisošs ir Ceitas iemīļotais rakstiņš. (Kad mācījos trešajā klasē, man mamma tajā bija noadījusi dzīvespriecīgu, oranži dzeltenu jaciņu. Ļoti iemīļots apģērba gabals bija, bet ātri vien nonāca māsu īpašumā, jo izaugu.)

Ziemassvētku gaidīšanas laikā manā dzīvoklī izplatījās īsta vilnīšadīšanas infekcija, kā rezultātā tapa 3 šalles. Divas no tām jau aizdāvinātas projām, bet trešās šalles laicīgas uzadīšanas plāna realizēšanu vispārējās aizņemtības dēļ nācās pārcelt uz mierīgākiem laikiem. Tie gan tā arī nepienāca - janvārī darbs vedās lēni jo lēni (pa dažām rindiņām dienā), bet laimīgā kārtā adījumu šonedēļ izdevās pabeigt. Lai arī novēlota Ziemassvētku dāvana, domāju, ka saņēmējai būs ne mazāk mīļa un iepriecinoša.

Šalles fonā - rudenī iegādātais rokdarbu koferītis ar Parīzes skatiem. Mans uzticamais ceļabiedrs, kad dodos kaut kur projām no mājām. Ērts, ietilpīgs, ideāli piestāv ziemas mētelim un labi izskatās, kad, to mazliet nevērīgi vicinot, izeju ielās.