Atkal koptamborēju - 3. daļa / Hook a Wool-Eater Blanket 2012 - Part 3

Sega aug kā sēne pēc lietus. Tās garums šobrīd, uz aci mērot, ir kādi 160 cm. Vēl dažas rindiņas nepieciešamas, lai varētu šķērsām pārsegt gultu.

Esmu pārsniegusi koptamborēšanas normu, jo tapušas jau 22 rindiņas (izdarīts tik, cik plānā paredzēts paveikt uz 22. februāri), lai gan ikdienā daudz laika veltu gluži citām lietām un dažbrīd rokdarbi paliek otrajā vai trešajā plānā.

Kā redzat, esmu ieviesusi arī zilas nokrāsas, citādi veikalā nāktos papildus iepirkt daudz dzijas un plāns samazināt mājās esošos krājumus diez ko labi neīstenotos.

Šodien tāda īsa atskaite, jo ārā klusi, klusi krīt mīksts sniedziņš un, šajā skaistumā no malas noraugoties, pāriet vēlēšanās bārstīties ar liekiem vārdiem.

Pa vidu darbiem - kārumiņš

Mājās ir izbeigušies gaišdzeltenās dzijas krājumi, tādēļ ar tamborēšanu nedaudz piebremzēju. Pēc pusdienām došos uz dzijas veikalu, lai ko piemērotu piemeklētu un vēlāk pabeigtu kārtējo krāsu pāreju, tādēļ tamborizpildes ziņojumu, visticamāk, no manis varat gaidīt brīvdienās. Pagaidām piedāvāju divu gardumu receptes.

Pirmajiem kēksiņiem mīklas recepte elementāra, no vecmāmiņu pavārgrāmatām ņemta (noskatīju šeit, bet atceros, ka bija kaut kad arī Ievas mājā publicēta): 0,5l kefīra + glāze cukura + 2 glāzes miltu + naža gals sodas.

Tā kā es savā ledusskapī atradu vien glāzi kefīra, ar sastāvdaļām variēju pēc saviem ieskatiem, lai beigās sanāktu lauku krējuma biezuma masa. Jāpiebilst, ka liku daudz mazāk cukura (vien pāris ēdamkarošu), jo padomā bija salda glazūra, kā arī patīkamam aromātam pievienoju nedaudz vaniļas esences. Mīklu liku silikona mafinu veidnītēs un 180 grādos cepu, kamēr pie kēksiņā iedurta koka irbulīša vairs nelīp mīkla. Glazūrai ņēmu šokolādes pūdercukuru + karstu ūdeni + no miziņām attīrītus, kafijas dzirnaviņās samaltus lazdu riekstus. Tai bija ļoti patīkama, riekstaina garša. Ja būtu gaidāmi kādi ciemiņi, glazūrai piešautu klāt vēl lāsīti ruma, bet pašu vajadzībām kēksiņi bija labi arī tādi paši. Dekorēju ar mandarīnu šķēlītēm un pašaudzētu piparmētru lapiņām. Kēksiņi pazuda vēderos vienā rāvienā - nepaguvām ne attapties, kad rokas sniedzās jau pēc pēdējiem eksemplāriem :))

Gatavojot pēc otrās (pīrāga) receptes, ieguvu kaut ko pa vidu starp kēksiņiem un mafiniem. Recepti ņēmu no krievu valodā izdotas pavārgrāmatas: Акинчана даси, Бхагават Дхарма дас "Выпечка без яиц". Atkarībā no izmantotajām sastāvdaļām var pagatavot vegānu vai laktoveģetāru desertu.

Citronu pīrāgs ar ingveru

175 g miltu ar mīklas irdinātāju*
1 tējk. cepamā pulvera
75 g margarīna (es ņēmu sviestu)
3 ēdamk. gaišā sīrupa (lietoju tumšo)
75 g brūnā cukura (man mājās bija tikai baltais)
2 tējk. ingvera pulvera (bēru tikai vienu)
1 tējk. maltu garšvielu maisījuma (liku tējkaroti kanēļa un šķipsnu Chai Masala garšvielu maisījuma)
25 g cukurota ingvera (es liku uz aci nelielu saujiņu)
2 ēdamk. sojas piena (lietoju govs pienu)
125 ml ūdens
1 ēdamk. citrona sulas

* var pagatavot pats, uz katriem 100 g miltu ņemot 1 tējk. cepamā pulvera un 1/8 tējk. dzeramās sodas

Pagatavošana

Cepeškrāsni uzkarsē līdz 180 grādiem. Cepšanai izmanto vai nu apaļo 900 g kūku veidni (to pirms cepšanas neaizmirst ietaukot un izkaisīt ar miltiem), vai silikona mafinu formiņas (neko taukot vai kaisīt nav nepieciešams).

Kastrolī uzsilda margarīnu/sviestu kopā ar cukuru un sīrupu. Tikmēr bļodā rūpīgi sajauc visas sausās sastāvdaļas. Pievieno gabaliņos sagrieztu ingveru, pievieno kastroļa saturu, pienu un sajauc viendabīgā masā. Uzvāra ūdeni, piejauc citrona sulu un iegūto šķidrumu iemaisa mīklā. Mīklu liek kūku veidnē vai formiņās un cep, kamēr gatavs. Atdzesē un bauda kopā ar kādu garšīgu dzērienu :)

Atkal koptamborēju - 2. daļa / Hook a Wool-Eater Blanket 2012 - Part 2

Paldies, ka jūtat man līdzi un novēlat izdošanos! Man tas ļoti daudz nozīmē, un darīšu visu, kas manos spēkos, lai lielā sega taptu raiti un jūs laicīgi uzzinātu visus jaunumus :) Ar šo ierakstu svinīgi paziņoju, ka savas neizlēmības rezultātā trīs nedēļas iekavēto darbu esmu veiksmīgi paveikusi :)) Pirmie trīspadsmit krāsu apļi tapuši īsteni meditatīvā gaisotnē, un es par tiem esmu milzīgā sajūsmā. Kaķīte arī. Kad vakarā vilku galus, atnāca un izmēģināja, cik ērta uz krāsainā taisnstūra sēdēšana. Iepatikās. Vēlāk mēģināja iekārtoties uz čučēšanu, bet neļāvu, jo viņai šobrīd spalvošanās periods sācies.

Ceita komentāros rakstīja, ka būtu interesanti palasīt par dziju izlietojumu un pārējiem "tehniskajiem" datiem. Diemžēl jāatzīstas, ka pagaidām ar statistiku neaizraujos un nerēķinu līdzi dzijas izlietojumu. Šobrīd vienkārši baudu procesu. Nevaru jau arī īsti sarēķināt, jo pagaidām pilnībā izlietoti tikai divi piecdesmitgramīgi zaļo toņu kamoli, kā arī pirmo rindu tamborēšanā iztērēti visādi sen, sen iepirktu dziju pārpalikumi. No pārējiem kamoliem vēl nedaudz atlicis, lai pēc segas pabeigšanas notamborētu tai pieskaņotus dekoratīvo spilvenu pārvalkus.

Segā ietamborēju ļoti dažādu dziju (vilnu, pusvilnu, akrilu), jo, kā jau rakstīju, mans mērķis ir samazināt mājās esošos dzijas krājumus, lai tie lieki nekrātu putekļus un būtu vieglāk veikt ikdienas uzkopšanu.

Nosvērt segu pagaidām nevaru, jo man mājās ir tikai sīciņi virtuves svariņi. Meklēšu lielākus svarus pēc segas pabeigšanas! Izmērīt garumu un platumu arī nevaru, jo kaut kur noklīdusi mērlenta. Pagaidām, kamēr segas svars, garums un platums vēl miglā tīts, vienkārši baudiet fotogrāfijas ar mana darba augļiem! Un lai jums arīdzan sokas visi labie darbi, ko esat uzsākuši vai šodien plānojat uzsākt!

Uz tikšanos citudien!

Atkal koptamborēju - 1. daļa / Hook a Wool-Eater Blanket 2012 - Part 1

Nedēļas nogalē, secinot, ka vēlos skaistā un ģimenei noderīgā veidā atbrīvoties no milzīgajiem dzijas krājumiem, kas dzīvojamajā istabā aizņēmuši pūralādi un vairākus plauktus, ar gandrīz mēneša novēlošanos pieteicos uz Sāras Londonas organizēto Wool-Eater CAL 2012 koptamborēšanu.

Kā uzticamākajiem lasītājiem droši vien zināms, esmu diezgan liela bavāriešu tamborēšanas tehnikas fane, tādēļ šādā veidā radīta sega mani priecinās ne tikai tad, kad kaut kad gaišā nākotnē krāšņos divguļamo gultu, bet gan katru mīļu brīdi tamborēšanas laikā. Šoreiz tamborēju nevis kvadrātu, bet taisnstūri (abas tamborēšanas instrukcijas bez maksas var dabūt šeit).

Tagad tikai mazītiņš sīkumiņš atlicis - līdz 8. februārim jāpaspēj tikt līdzi pārējiem koptamborēšanas pasākuma dalībniekiem, kas darbu sāka laicīgi.

Ja kādam interesē, tika noteikts šāds koptamborēšanas grafiks (kurā es, protama lieta, pagaidām neiekļaujos, bet uz šo mērķi cītīgi eju):

11. - 18. janvāris 6 apļi (1 aplis = 2 rindas)

18. - 25. janvāris 4 apļi

25. janvāris - 1. februāris 3 apļi

1.-8. februāris 3 apļi

8.-15. februāris 3 apļi

15.-22. februāris 3 apļi

22.-29. februāris 2 apļi

29. februāris - 7. marts 2 apļi

Tālāk katrs var turpināt pēc saviem ieskatiem. Vai arī uzskatīt, ka darbs ir pabeigts. Es jau skaidri zinu, ka man ar 26 rindām nepietiks :)

Šīrīta ierakstā atrādu, cik paspēju notamborēt no piektdienas vakara līdz sestdienas pēcpusdienai. Pirmās nedēļas norma izpildīta. Urrā!

Uzcītīgi strādāju arī sestdienas vakarā un visu svētdienu, bet vēl neesmu paspējusi fotogrāfiski fiksēt progresu. Gaidiet bildītes šovakar vai rīt!

Lai jums brīnumskaista šī nedēļa!

Zeķes rūtiņrakstā / Argyle Socks

Lai arī Ventspils nevar lepoties ar tik lielu salu kā tā dēvētajā "platajā galā", arī stindzinošais nedaudz zem divdesmit grādu aukstums gluži vai ar varu dzen meklēt siltāku kaktiņu un čakli kustināt zeķu adatas :) Sēžot zem biezām, mīkstām segām tapa kārtējais pārītis (rakstiņu, kurā adīju taisno gabalu līdz papēdim, aizņēmos no šejienes). Gaiši zils ar dzeltenu, jo ziemas spelgonis par spīti visām no tā izrietošajām neērtībām ir atnesis arī divas labas, sen neredzētas lietas - debesu zilgmi un saulstaru spietus.

Man ticis vēl trešais labums - radošais pacēlums, ko izraisījis milzīgs enerģijas pieplūdums. Griežos kā vilciņš pa māju, naktī nevaru sagaidīt, kad ātrāk pienāks rīts, jo gribas darboties, darboties un vēlreiz darboties... Ai, cik sen tā nav bijis!

Vakar pieteicos dalībai starptautiskā koptamborēšanas projektā (par to, kā man šajā sakarā sokas, rakstīšu rīt), domās briestu arī Lindas organizētajai referenduma dienas koptamborēšanai. Un ko jūs darīsiet? Koptamborēsiet?

Aizkavējies vilnītis

Esmu droša, ka visiem cilvēkiem, kam patīk visvisādi knibināties, piņķerēties un viņķelēties ar domu radīt ko patiesi skaistu savām rokām, ir arī savs bezgalgarais saraksts, kurā uzskaitītas idejas, kas laika gaitā kaut kur noskatītas, iepatikušās un kas gluži vai pašas uzprasās uz realizēšanu. Nu, lūk, man šajā sarakstā bija vilnīššalle.

Gribēju pamēģināt, cik lipīgs un atkarību izraisošs ir Ceitas iemīļotais rakstiņš. (Kad mācījos trešajā klasē, man mamma tajā bija noadījusi dzīvespriecīgu, oranži dzeltenu jaciņu. Ļoti iemīļots apģērba gabals bija, bet ātri vien nonāca māsu īpašumā, jo izaugu.)

Ziemassvētku gaidīšanas laikā manā dzīvoklī izplatījās īsta vilnīšadīšanas infekcija, kā rezultātā tapa 3 šalles. Divas no tām jau aizdāvinātas projām, bet trešās šalles laicīgas uzadīšanas plāna realizēšanu vispārējās aizņemtības dēļ nācās pārcelt uz mierīgākiem laikiem. Tie gan tā arī nepienāca - janvārī darbs vedās lēni jo lēni (pa dažām rindiņām dienā), bet laimīgā kārtā adījumu šonedēļ izdevās pabeigt. Lai arī novēlota Ziemassvētku dāvana, domāju, ka saņēmējai būs ne mazāk mīļa un iepriecinoša.

Šalles fonā - rudenī iegādātais rokdarbu koferītis ar Parīzes skatiem. Mans uzticamais ceļabiedrs, kad dodos kaut kur projām no mājām. Ērts, ietilpīgs, ideāli piestāv ziemas mētelim un labi izskatās, kad, to mazliet nevērīgi vicinot, izeju ielās.

Ārā no klusuma / Stepping out of the silence

Mīļi atkalredzēšanās sveicieni visiem, ko pa šiem mēnešiem biju atstājusi novārtā! Jo ilgāk nerakstīju, jo mazāk vēlējos iegrimt paskaidrojumos, kādēļ tā. Pie tā arī paliksim! Vien piebildīšu, ka man šis laiks, pavadīts tā patālāk no publiskās telpas, bija vairāk nekā zelta vērts. Prombūtnes laikā tapuši arī šādi tādi darbiņi. Svētku dāvanas gan atradušas jaunas mājas, tā arī palikušas fotogrāfijās neiemūžinātas, bet daža laba citu darinājumu bildīte blogam tomēr ir pietaupīta. Šodien vēlos atrādīt reljefā lapiņrakstā adītu apaļšalli (pamatrakstu meklējiet šeit), kas tapusi oktobra beigās, bet raisa domas par pavasara plaukumu.

Hello again my dear too-long-neglected friends! The farther I was away from blogging, the less I wanted to plunge into long explanations for my silence. So let it be, no excuses this time! I just wanted to add that these months spent far away from the public space were more precious than gold. Among all, I managed to finish several knitting projects. Today I’d like to show you my beautiful dimensional leaf lace cowl (for the pattern go here) that I knitted back in October last year. Don’t you agree it makes one think about spring blossom?

Ar pavasarīgām vēsmām sirdī šajā ziemīgajā dienā,

With warm and soft breezes in my heart on this wintry day,

Zeķes režģītī / Grid Socks

Šie ir mani centieni lauzt ieilgušo oktobra klusumu manā blogā. Zeķes režģu rakstā savdabīgā veidā simbolizē šābrīža dienaskārtību - esmu iesprostota darbos vai, izsakoties vārdiem, ko diktē mana profesija, pazudusi tulkojumā :)

This post is my effort to break the long October silence on my blog. To a certain extent, grid socks illustrate my current agenda – I’m overloaded at work or, to put into words dictated by my profession, I’m totally lost in translation :)

Zeķes tika pabeigtas jau pirms kādas nedēļas, bet neatradās brīvbrīdis, lai tās nofotografētu. Šodien, pateicoties faktam, ka ir piektdiena (un piektdienās prāts allaž ir drusciņ atslābinātāks nekā citās dienās), izbrīvēju laiciņu fotosesijai. Šanti aktīvi iejutās modeles lomā, demostrējot, kā pareizi jākopj kaķa kažociņš, lai tas spīdētu un laistītos.

The sock project was completed about a week ago. For good or for bad, I couldn’t spare enough time to take photos. Today, thanks to the fact that it’s Friday (on Fridays my mind tends to be way more relaxed than on other days), I found some minutes for my photography. Shanti actively performed the role of a model, demonstrating how to properly lick and chew off the hair to keep one’s coat super-smooth and shiny.

Pirms vairāk nekā nedēļas tapa vēl vienas - violetas - zeķītes, bet tās šodienas saulesgaismā bija gluži nefotogēniskas, tādēļ atrādīšu citureiz.

More than a week ago, I knitted another pair of socks (this time – purple), but due to today’s bright sunlight pictures came off too bright to publish on the blog. Maybe I’ll try to take photos again some other day..

Lai brīvdienas jums atnes to, ko kārojat iegūt vai sagaidīt!.

Let this weekend bring you all the good things you’ve been long waiting for!

Dažas lapsīgas stundas (papildināts) / A couple of foxy hours (updated)

Ja nu akurāt gribas kādu dzīvniekādiņu ap kaklu, bet sirdsapziņa un ētiskā pārliecība, tāpat kā man, neļauj nevienu radībiņu nogalēt, tad var ņemt talkā tamboradatu un dziju un dažu stundu laikā tādu notamborēt!

What if you want to wear something animalish around your neck, but your conscience and ethical beliefs, like mine, do not justify animal kills? Equip yourself with a hook and some yarn and allow a few hours’ crochet time!

Konkrētā lapsiņa tapa par godu vīra brālēna meitas devītajai dzimšanas dienai. Atrādu jau pirms rīt paredzētās gaviļnieces sveikšanas, jo neesmu pārliecināta, ka ierastajā svinēšanas jezgā izdosies darinājumu nofotografēt, jau pie īpašnieces nonākušu.

This particular faux fox scarf (see photo below) was made as the ninth birthday present for my husband's cousin's daughter. The blog post was created a day before celebrations, for I’m rather convinced that I won’t be able to spare a moment for a photo with very lucky new owner during the usual party fuss..

P.S. Neviens dzīvnieks radošā procesa ietvaros necieta :)

P.S. No animals were harmed in the making of this scarf :)

P.P.S. Sveiciens Pasaules veģetārisma dienā visiem, kam šie svētki kaut ko nozīmē!

P.P.S. Happy World Vegetarian Day to all the people to whom it means something! *******************************

Re, kā tomēr atradās laiks iemūžināšanai :))

See, I managed to capture a moment in time :))

Te - lapsiņa mīļi pavijusies tās jaunajai saimniecei ap kaklu:

Look how cute the fox looks tied around new owner's neck!

Savukārt mana neizmērojamā kaķmīlestība neļāva arī zemāk redzamajai bildei izbēgt no publicēšanas blogā. Iepazīstieties - tā ir Mia (īsta jaukumiņa, kaķiski noslēpumaina un majestātiska bez gala)!

My passion for cats didn’t let the following picture escape publicity. Please meet Mia, a majestic and infinitely mysterious feline beauty.