4KCBWDAY4 (Blognedēļas 4. diena: krāsu izmantojums rokdarbos)

Šodien, kā jau solīju, parunāsim par krāsām :)

Goda vārds, nespēju savu dzīvi iedomāties bez svaigām, košām, uzmundrinošām, garastāvokli pacilājošām krāsām! Izvāciet no manas garderobes daudzskaitlīgos krāsainā apģērba gabalus, atstājiet dziju veikalos tikai dubļu toņu gammas kamolus, pieņemiet likumu atgriezties pie melnbaltā kino, aizklājiet debesis un sauli ar tumšu palagu - ātri vien pārliecināsieties, ka sākšu lēnām nonīkt kā bez ūdens atstāts zieds.

Krāsām ir izteikti terapeitiska nozīme manā rokdarbiem piepildītajā ikdienā. Adīšanā un tamborēšanā izmantotie toņi atkarīgi no tā, kāda krāsa dominē  un pēc kādas alkstu konkrētajā dzīves posmā.

Man ir bijuši gari melnās, sarkanās, gaišzilās krāsas periodi, bet pēdējos piecus, sešus gadus izteikti esmu uz oranžās krāsas viļņa. Vīrs mani pieradināja un iedvesmoja, nokrāsojot vienu no guļamistabas sienām oranžā krāsā!

Oranžais lielākās vai mazākās devās jaucas klāt vai it visur. Pasirojiet pa manu blogu, un jūs sapratīsiet! Vairums izstrādājumu jums dedzīgi uzsauks "Go, go orange!" un rādīs dzīvespriecīgi oranžu vaigu, vedinot domāt par saulrietu, apelsīniem un citiem jaukumiem :))  

Tomēr, ielūkojoties dzijas krājumos, jāatzīst, ka tur atrodamas citas krāsas arīdzan:

Pēdējā gada laikā esmu strādājusi ar visdažādākajiem krāsu paletes toņiem, jo nespēju nosaukt nevienu krāsu, kas man nepatiktu. Jā, ir krāsu toņi, kurus savā apģērbā vēlos redzēt tikai kombinācijā ar citiem, mani bieži garlaiko darbs ar baltas krāsas dziju un mēdzu niknoties, ja pasūtīts kaut kas melnos/drūmos toņos, bet kopumā es priecājos, ka pasaulē ir tik daudz krāsu un nevēlētos redzēt pazūdam nevienu no tām.

Lielu prieku pērngad sagādāja krāsainās bavāriešu segas koptamborēšanas projekts:

Yarn-bombing projekts Give & Get festivālā Krapes muižas parkā 2012. gada vasarā man palīdzēja atcerēties bērnību, kad dzīvoju laukos, ciešā saskarē ar dabu, un laimīgi atbrīvoties no milzīga lēruma raibraibas dzijas: 

 Esmu nelabojama krāsumīle, tādēļ pareizi vien darīju, izvēloties pāvu par savu nedēļas talismanu.

4KCBWDAY3 (Blognedēļas 3. diena: infografika)

Šodienas uzdevums bija tekstuālo informāciju prezentēt vizuālā veidā ar infografikas starpniecību. Izrevidēju atmiņas apcirkņus un savu pēdējo trīs gadu rokdarbu saimniecību, lai savāktu informāciju par to, kas un cik daudz minētajā laika posmā tapis. Pēc tam ar latviešu radītā datu vizualizācijas rīka Infogr.am un vīra laipno palīdzību uzbūrās šāda ainiņa:

Anatomy of My Crochet & Knitting Preferences 2009-2013Welcome to Pro! | Create infographics

Skaistu, mierpilnu jums šo vakaru! Uz tikšanos atkal rīt, kad runāsim par krāsām!

4KCBWDAY2 (Blognedēļas 2. diena: talismans dizaina stadijā)

Šodienas uzdevums bija padomāt par projektu, kas saistītos ar iepriekš izvēlēto māju/dzīvnieku. Varēja izvēlēties adījuma vai tamborējuma rakstu, kas raisa asociācijas ar šim dzīvniekam piemītošajām īpašībām, dzijas, pogas, lentes utt. noteiktās krāsās, veidot noskaņas kolāžas vai izstrādājuma skices - ko tikai sirds kāro! Galvenais, lai kļūst saprotams, kā konkrētais blogeris (šajā gadījumā: es) pieņem lēmumus par to, kas taps. 

Maniem sākotnējiem (grandiozākajiem) plāniem, kas ietvēra dziju veikala apmeklēšanu ar no tās izrietošu, rūpīgi izsvērtu naudiņas tērēšanu, vairāku smadzenēs izlolotu ideju piefiksēšanu zīmējumu formātā un - īpašas veiksmes gadījumā - projekta tamborēšanas fāzes uzsākšanu, treknu punktu pielika nepieciešamība ilgstoši un apzinīgi pildīt profesionālos pienākumus, tādēļ tik vien spēju, kā vakara stundās knaši uzražot tamborētas pāvu rotas dizaina skici 2 variantos.

A3 lapa izrādījās par mazu maniem zīmēšanas apgriezieniem, bet ceru, ka neņemsiet ļaunā! Uz tikšanos rīt!   

  

4KCBWDAY1 (Blognedēļas 1. diena: izvēlos māju)

Un tā - 4. Ikgadējā adīšanas un tamborēšanas blogu nedēļa ir sākusies!

Šodien dalībnieki liek galvā savas mīļākās pašdarinātās Šķirmices un izdara izvēli, kurā no četrām mājām turpmākajās dienās mitināsies. Ir iespēja piepulcēties čaklajām, darbīgajām Bitēm, kas lidinās no viena aizraujoša projekta pie nākamā vai lēnprātīgajiem, mierīgajiem, mīlīgajiem Lamantīniem, kuri relaksēti un neuzkrītoši bauda adīšanas un tamborēšanas vieglākos, komfortablākos aspektus. Varbūt kādam tīkamāks šķiet prātīgais, tajā pašā laikā jautrību mīlošais Pērtiķis, kurš nepārtraukti tver izaicinājumus, alkstot pēc visa jaunā, neizmēģinātā un aizraujošā. Ja nešķiet simpātiski trīs nosauktie dzīvnieciņi, vēl atliek iespēja uz nedēļu pārvērsties par krāšņumu un elpu aizraujošus krāsu salikumus cienošo Pāvu, kurš, tiecoties pēc perfekcijas (viņa aste - lai neviens ij nemēģina apšaubīt! - ir ideāla), labas lietas pārvērš izcilās, īpašu uzmanību pievēršot rotājumiem un atsevišķām detaļām (podziņām, "odziņām", krociņām utt.). Ja nu kāds akurāt nespēj izšķirties, ļauts izvēlēties vairākas mājas, jo cilvēks, kā zināms, savā būtībā ir daudzveidīgs un viņa raksturā nereti atklājas vispretrunīgākās šķautnes, vai  sadumpoties un izveidot pašam savu māju, izvēloties sev simpatizējošu dzīvnieku kā šīs mājas talismanu.

Lai arī pēdējos mēnešos kā Bite mētājos no viena rokdarba pie nākamā, lielākoties nenovedot tos līdz galam, un laiku pa laikam, gluži kā Pērtiķis, izbaudu izaicinājumus un cenšos neapstāties pie sasniegtā un apgūtā, izmēģinot jaunas dzijas, tehnikas un paņēmienus, savā dziļākajā būtībā esmu Pāvs, jo it viss, ko esmu radījusi pēc savas gaumes un patikšanas, nepildot citu personu pasūtījumus, košo krāsu dēļ redzams jau no tālienes kā pāva aste.   

 

Source

Košas krāsas pauž prieku:

Joy is a peacock-it's beauty so rare;

A rainbow of colors that vibrantly flare. 

/Jamie Lynn Ball, USA/

Košas krāsas, lai cik tas pārsteidzoši šķistu, darbojas pēc putnubiedēkļa principa. Mana pieredze rāda, ka, velkot mugurā košas drēbes, cilvēki vairās nākt klāt un lieki neuzbāžas ar pļāpām par visādiem niekiem. Es esmu introverta, neciešu small talks, plašās, dvēseliskās sarunās ielaižos tikai ar cilvēkiem, kuriem uzticos un/vai kurus pazīstu ļoti ilgu laiku, tādēļ mani neizmērojami priecē šis fakts. 

"...atnāc kā pāvs vai atnāc pliks –

neviens neies kasīties klāt."  /O.Vācietis./

Man, tāpat kā pāvam, piemīt veselīgs pašlepnums un zināma perfekcionisma deva, bet tā nav pārspīlēta un neattiecas uz visām dzīves jomām. Citus cilvēkus nemēģinu pārspēt, ar galvu mūrī neskrienu, pār līķiem nekāpju. Man ir svarīgi, lai manis radītās lietas patiktu pašai līdz vissīkākajai detaļai, liecinātu par personīgo progresu un kaut daļēji raksturotu to, kas esmu un kam ticu.

Līdz ar to mans novēlējums pārējiem blognedēļas dalībniekiem ir:

SHOW OFF YOUR TRUE COLORS!

PARĀDI SAVAS ĪSTĀS KRĀSAS!

 P.S. Pat ja šogad nepiedalies Eskimimi Makes rīkotajā Ikgadējā adīšanas un tamborēšanas blogu nedēļā, man būtu interesanti uzzināt, kuru māju Tu izvēlētos un kādēļ! 

 Source

Tapuši pēc pasūtījuma

Šoreiz bez sīkākiem komentāriem, jo esmu pamatīgi iestrēgusi "negribu nevienam neko stāstīt" posmā. Nākamnedēļ gan centīšos tikt no tā ārā, piespiežot sevi piedalīties 4. Ikgadējā adīšanas un tamborēšanas blogu nedēļā (skat. pasākuma logo bloga labajā sānā).

Lai košāka iedvesma

Vēl viens pērngad, vēlā novembrī, tapt sācis darbiņš, ko līdz galam novedu tikai vakar!

Atnesa man Kristians pasen vienu korķa tāfeli, ko līdz tam bija izmantojis savā darbavietā. Nolēmu tāfeli pārkvalificēt par iedvesmas dēli, bet līdz tam, kā izrādījās, bija garum garš ceļš jāmēro.

Sākumā tāfele stāvēja dzīvoklī pie sienas bāla kā spoks un plika kā poda dibens. Apžēlojos un piešķīru dažus apģērba gabalus.

Vēlāk, jau līdz viducim paspējusi iegrimt oranžās un zaļās krāsas grāvī, vienu pēc otras satamborēju puķītes, saspraudu iedvesmas dēļa ietvarā, izdrukāju nelielu daļu bilžu, kas saldi un netraucēti snauda iedvesmas mapē datorā, un ar tām izrotāju dēli. 

Puspabeigtais dēlis veiksmīgi pārcieta pārvākšanos un Šanti interesi, līdz...

... vakar atradu brīvbrīdi, lai to pilnībā pabeigtu, piespraužot pagājušajā nedēļā jaunizdrukātas bildītes. 

Savu kārtu, brīnumskaistā, no Londonas brauciena pārvestā konfekšu kārbiņā ieliktas, pacietīgi gaida vēl simtiem citu manu sirdi saviļņojošu attēlu, tādēļ, domājams, ekspozīcija pastāvīgi mainīsies.

Vai jums ir savs iedvesmas dēlis un, ja ir, ko pie tā spraužat? 

Ziemas kamzolīši, Dino un nesenās nedienas

Kamēr vēl aiz loga ņipri danco ziema, steigšus jāpagūst atrādīt darbiņu, kas tapis pirms pāris mēnešiem. Jūs jautāsiet: kādēļ tāda vilcināšanās? Kopā ar vīru un kaķi pārvācos uz citu dzīvesvietu, kā arī kaitinoši ilgi karoju ar kādu kaprīzu tamborējumu pasūtītāju*, kuras dēļ pilnībā nācās pārtaisīt daļu no tā, kas sūri grūti, cīnoties ar katastrofālu brīvā laika trūkumu, bija tapis 1,5 mēnešu garumā.

Atceraties manu rudens džemperi? Pāri palika dzijas kamoliņš ar krāsu pārejām, kuru bez liekas domāšanas izlietoju, radot ziemas kamzolīšus trim no saviem mīļajiem telpaugiem. Savukārt līdakaste saņēma dāvanā otro ādu zaļā krāsā.  

Darināšana pavisam vienkārša: uzmet valdziņus tā, lai adāmgabals būtu puķu poda augstumā un ada visu laiku labiski, kamēr sasniegts vajadzīgais apkārtmērs, sašuj augšmalu ar apakšmalu kopā un vienu sānmalu aptamborē ar dekoratīvo maliņu. Voilà! 

Puķupodi jau pārceļojuši uz jauno mītni, un augu paēnā laimīgi pastaigājas pieskaņotas krāsas tiranozauriņš.  

* Nekad, NEKĀDĀ GADĪJUMĀ nerekomendēju piekrist kaut ko notamborēt, vadoties pēc plikas fotogrāfijas, kas izrakta no sazin kādām interneta dzīlēm, jo pat tad, ja jums izdosies gan precīzi atšifrēt tamborrakstu, gan izveidot uz mata tādu apdari kā bildē, nav ne mazākās garantijas, ka klients pēc izstrādājumu saņemšanas nepaziņos, ka tomēr ir pārdomājis (!!!) un gribētu apdari citā tehnikā, apģērba gabala garumu palielināt vēl par 20 cm, vēl šur tur ko pielikt vai atņemt  utt. Guvu mācību, ka turpmāk stingri piesardzīgi jāizturas pret cilvēkiem, kas paši paguvuši nopirkt dziju, lai gan no dzijām neko nejēdz, jo 1) var gadīties, ka dzijas specifikas dēļ darba procesā cieši sadraudzēsieties ar tulznām un 2) klients būs iegādājies efektdziju, kas dabiski veido grubuļus, bet no jums pieprasīs tamborējumu, kas gludāks par gludu, un 3) kad būs nepieciešams izstrādājumu pagarināt, klients piešķirs papildu dziju, taču nevis iepriekš lietoto efektdziju, bet gludu 100% akrila bērnu dziju, sak', dzija paliek dzija - galvenais, ka tādā pašā krāsā :D 

Kas ilgi nāk, tas labi nāk

Vakar beidzot varēju atviegloti nopūsties, jo decembra blogizlozes uzvarētājai Madarai tieši rokās nodevu viņas ilggaidīto balviņu - īru mežģīņu apkakli. Viņa vēlējās izstrādājumu košās krāsās, savā vēstulē kā mīļākās izceļot dzelteno, oranžo un zaļo un piebilstot, ka būtu jauki, ja tiktu iepīta arī sarkanā, tā kā viņai patlaban ir sarkano matu periods. Sacīts - darīts! 

Ņemot vērā faktu, ka Madara ir lieliska augu pazinēja, darba procesā parotaļājos ar augļu un ogu motīviņiem. Tapa mūžam sulīgi sarkanas vīnogas, saldie ķirši, kurus neviens strazds nespēs noknābāt, un veselīgie ziemas kārumi - mandarīni. Dabas labumi rātni satupa zaļā tīkliņpļavā uz, cerams, ilgu palikšanu. Lai labi, silti un skaisti valkājas!

Madaras atsauksmi par balviņu lasiet šeit.

Jautrā izloze

Šodien pie sevis klusībā nodomāju, ka droši vien vieglāk būtu, ja blozizlozi rīkotu rīt, jo biju piemirsusi ņemt vērā, ka pēc atgriešanās no ceļojumiem allaž nākas ierakties iekrājušos darbu gūzmā, grūti pārslēgties no atpūtas uz darba režīmu, turklāt neizprotamā kārtā nāk miegs, lai gan gulēts pietiekami. Tomēr - solīts paliek solīts - sagatavoju lapiņas ar blogizlozes dalībnieču vārdiem, kurus salocītā veidā likt aploksnītēs.

Pēc tumsas iestāšanās ar vīna glāzi rokās vakarējot Londonas brauciena fotogrāfiju ielenkumā, vīra tuvāko radu lokā noskaidrojām konfektes ieguvēju, par laimīgās lozes vilcējiem pieaicinot neatkarīgākos ekspertus - mājdzīvniekus.

Šanti nesaprata vai negribēja saprast, kas no viņas tiek prasīts.

Tad istabā iesaucām Foksi.

Arī viņam uz grīdas samestās aploksnes nešķita ievērības cienīgas. Domas krasi mainījās, kad atkārtoti salikām aploksnes pusmēness formā un zem tām paslēpām kārumus.

Tika izdarīta liktenīgā izvēle.

Puķuzirnis!

Pārsteigumā iesmējos, jo tieši šodien biju runājusi ar Madaru pa telefonu, tā kā gada nogalē ar viņu gatavojamies sadarboties Igaunijas - Latvijas jauniešu apmaiņas ietvaros. Sirsnīgi apsveicu! Madara uz blogizlozi pieteicās pati pirmā un savu vēlmi attiecībā uz izstrādājumu izteica e-pastā. Pagaidām paturēšu noslēpumā informāciju par to, kas tieši taps!

Paldies jums visām par piedalīšanos!

P.S. Madara, gaidīšu no Tevis ziņu e-pastā par vēlamajām izstrādājuma krāsām! :))