Piesaucot pavasari

Dažas nedēļas atpakaļ šķita, ka nu tik no tiesas sāksies pavasaris, intensīvi briedīs pumpuri un plauks lapiņas, bet šobrīd radusies sajūta, ka šis jaukais process sācis bremzēties. Tā nu piesaucu pavasari citos veidos - caur krāsām ēdienā, apģērbā un rokdarbos. Par pēdējiem runājot, neesmu vēl atrādījusi blogā savu dzelteno tamboršalli, kaut gan tā piedzīvo jau savu otro pavasari.

Mežģīņšalle tamborēta no Gazzal Riva 100% viskozes dzijas. Sākumā no tās tapa vienkārša - arī dzeltena - apaļšalle vīram no aizmugurējā cilpiņā tamborētiem stabiņiem ar 1 apmetumu, bet viņam tā ir izrādījusies tik mīļa, ka plauktā nemaz nenonāk un, baidos, drīz to klusiņām nāksies izmest kā pārāk novalkātu un aizstāt ar tādu pašu, tikai jaunu. Ar augstākminēto dziju man ārkārtīgi iepaticies strādāt, jo gatavajiem izstrādājumiem pēc tam ir brīnišķīgs kritums. Esmu dzirdējusi atsauksmes, ka dzija traki stiepjoties, bet manā pieredzē nekas tamlīdzīgs nav apstiprinājies. Skatīšos, kā būs ar vienu no jaunajiem kleitu projektiem, kura darināšanā tiek izmantota minētā dzija (drīzumā par to taps ieraksts!).

Tapuši pēc pasūtījuma

Šoreiz bez sīkākiem komentāriem, jo esmu pamatīgi iestrēgusi "negribu nevienam neko stāstīt" posmā. Nākamnedēļ gan centīšos tikt no tā ārā, piespiežot sevi piedalīties 4. Ikgadējā adīšanas un tamborēšanas blogu nedēļā (skat. pasākuma logo bloga labajā sānā).

Zili zaļi balts

Lai kaut nedaudz notraustu putekļus no novārtā atstātā bloga, atrādu savu jaunāko veikumu - mežģīņrakstā tamborētu jaku ar adītu pīņu apdari, ko pabeidzu jau 2. oktobrī. Pīni adīju pirmo reizi mūžā. Un plānoju adīt vēl, jo viegli un skaisti. Ir arīdzan pirmais pasūtījums no vīramātes: gara veste bez pogām.

Vēl varu pastāstīt, ka 3. oktobrī bijām ekskursijā uz Pāces vilnas fabriku, no kuras, protams, neatgriezāmies tukšām rokām, jo katrs izvēlējās sev tīkamu krāsu dzijas šķeteres, ko manas darbotieskārās rokas garajos, tumšajos vakaros pārtapinās siltos, skaistos izstrādājumos ;) Kārtējo reizi pierādījās tas, ka daba nepavisam nemīl tukšumu. Manās mājās atkal ir lieli dzijas krājumi. Būs laikam jāatzīst, ka tas ir normāli.