Trīs labi cilvēki pēdējā ciemošanās reizē mums uzdāvināja neizplaukušas hiacintes. Virtuves omulīgajā siltumā tās drīz vien uzziedēja smaržīgiem ziediem, bet podiņu prasījās kaut kā pieskaņoti apdarināt, tādēļ vakar, paralēli skatoties krievu četrsēriju filmu "Метель", uzcakoju mežģīņotus, saldi rozā puķpoda svārciņus.
Kaķene arī priecājas par hiacinšu smaržu. Bieži sēž uz palodzes un osta violetos ziediņus. Otrajā foto redzama arī nabaga alveja, kam nekādi neizdodas izsprukt no kostkārās Šanti asajiem ilknīšiem...
ai kā man šitie patīk. man ar doma dažiem šādus siltus svārciņus pašūt :))
ReplyDeletenu dikti skaisti - mani gan attur no šādiem veidojumiem doma, kas notiks ar šo skaistumu, kad no apakšas ūdens sūksies un parādīsies baisi pleķi... Vai no tā var kaut kā nodrošināties?
ReplyDelete:))) skaists un mīlīgs ietērps podiņam!
ReplyDeleteMīļš paldies jums visām! Nē, Inese, nodrošināties laikam gan pret sūkšanos nevar... :) Bet es par tādām lietām nebēdāju: galu galā nekas nav mūžīgs. Sabojāsies šie svārciņi, uztaisīšu jaunus, ja tas vēl būs man aktuāli. Es visas skaistās lietas nevis glabāju kaut kādiem supernotikumiem, noslēptus dziļi skapī (hmmm, man tāda šajā dzīvoklī nemaz nav), bet izmantoju ikdienā, jo tieši šodiena ir tā, kas ikkatram dota. Pagātne jau ir mums atņemtais, iztērētais laiks, bet rītdiena, pašreizējā ķermenī esot, var tā arī nepienākt, tādēļ par puķūdens pleķiem būtu jāuztraucas vismazāk :D
ReplyDeletenjā, es šito filosofisko ideju tikai teorētiski spēju uztvert, praktiski vēl nesanāk iemiesot :D, regulāri sevi pieķeru pie domas, ka atkal kaut ko noglabāju īpašam brīdim - zinot, ka tā nevajag darīt :)
ReplyDeleteGood work..
ReplyDeleteskaists tērps podiņam un burvīgs kaķis!
ReplyDeleteBeautiful blog! I have the same cat but with only one eye!
ReplyDelete