Showing posts with label knitted. Show all posts
Showing posts with label knitted. Show all posts

Tuesday, 18 September 2012

Lai silti tad, kad vēji pāri iet

Idejas saistībā ar bloga satura papildināšanu un uzlabošanu man ir kā mājas, bet līdz īstenošanai vēl neesmu tikusi, jo kopš septembra sākuma manā mājoklī notiek aktīva darbošanās pa virtuvi - gatavojos "bargajai" ziemai pārtikas frontē, proti, vāru zaptītes. Šogad goda vietā ieceltas brūklenes, āboli, bumbieri, burkāni, tomāti un ķirbji. Pēdējie jo īpaši :)

Kulinārā jucekļa dēļ neesmu pavēstījusi jums par visādām labām lietām:

1) Esmu papildinājusi mājas bibliotēku ar senkārotu, biezu, lielu un izsmeļošu grāmatu par Hāpsalu mežģīņu šaļļu adīšanu.


Kuresāres tirdzniecības centra grāmatnīcā manu ierašanos plauktā kā reiz pacietīgi sagaidīja vientuļš šīs grāmatas eksemplārs. Ja kādam no jums ir interese paskatīties, kas lācītim vēderā, varu par šīs grāmatas saturu un maniem iespaidiem uztaisīt atsevišķu ierakstu.

2) Ventspils novada Pagastu dienā atjaunoju savus dzijas krājumus ar dažām no Ances pagasta nākušām vilnas šķeterēm. Pie reizes saņēmu dūšu (te nu man jums jāatklāj, ka esmu ļoti kautrīga un izteikti introverta persona, kura paniski baidās pat piezvanīt agrāk nesatiktiem cilvēkiem, nemaz nerunājot par tikšanos ar viņiem) un aizgāju sastapties reālajā dzīvē ar Madaru. Varat smieties, bet nostaigāju viņas darinājumu stendam vismaz kādas 4 reizes garām, kamēr piegāju. Un sapratu, ka bija absolūti muļķīgi no manas puses baidīties no šīs tikšanās :D


3) Atliekot īru mežģīņu darināšanu otrajā plānā, no jauniepirktās dzijas pa vakariem noadīju rudenīgiem laikapstākļiem piemērotu krāsainu džemperīti, kam šodien bija pirmais izgājiens tautās. 



Vīra krustmātes sunītis Foksis zibens ātrumā sajuta, ka esmu stājusies draudzīgās attiecībās ar aitām...


... un secināja, ka ar aitumīļiem viņam nav pa ceļam :D


Kā jūs baudāt rudeni? Ceru, ka tikpat aizrautīgi kā es vai pat ar uzviju! Ko interesantu esat savārījuši un uztapinājuši? Manās mājās, vēsākam laikam iestājoties, rokdarbu vārti atkal plaši vaļā. Šovakar iesāku jaunu darinājumu.

Monday, 6 December 2010

Karameļu zeķes saldam miedziņam

Man kā lielai saldummīlei, protams, gaužām tīk arī karameles, piemēram, tās, ko amerikāņi dēvē par "candy canes":



Kad Purlbee blogā uzgāju karameļu zeķīšu adīšanas pamācību, bija skaidrs, ka tās man obligāti jāuztaisa, lai gan nevaru sevi gluži saukt par adīšanas speciālisti - savā mūžā esmu noadījusi vien kādus 10 zeķu pārus, 2 cimdu pārus, vairākas šalles, cepuri, vesti un džemperi. Iespējams, vēl ko citu... nudien neatceros.

Zeķītes ievērojamas ar to, ka, tās darinot, izpaliek papēža veidošana, kas daudziem šķiet sarežģīta. Atliek vien adīt taisno gabalu pa riņķi rakstā līdz pat purngala noraukumam. Zeķes lieliski pieguļ kājai, tādēļ pieņemu, ka teicami kalpos kā pēdu sildītājas naktī. Ne velti angļu nosaukumā ietverts vārds "bedroom".

Karameļzeķu adīšanas pamācība atrodama šeit:
http://www.purlbee.com/candy-cane-bedroom-socks/



Rokdarbs ir dāvana manai mīļajai jaunākajai māsiņai 22. dzimšanas dienā', kas svinama šodien, 6. decembrī. Vēlreiz daudz laimes tev, Ivetiņ! :*