Džemperis sev

Šis ir jaunākais pašdarinājums manā garderobē - tamborēts silttoņu džemperis drēgnajām pavasara dienām no "Adelē" pieejamās mīkstās un pūkainās Soffice dzijas. Arī apdare ir tamborēta no reljefajiem stabiņiem (2 x 2).

Pamatraksts "Līkumotie gliemeži" ņemts no Betijas Bārndenas "Tamborējumi. Rokasgrāmata" (The Crochet Stitch Bible by Betty Barnden) latviešu valodā tulkotā izdevuma 99. lapaspuses. Ārkārtīgi vienkāršs, bet acīm tīkams.

Pie reizes, ja interesē, fotogrāfijās varat papētīt manu šobrīd ne pārāk kārtīgo grāmatplauktu, kuru lielās pavasara tīrīšanas un šķirošanas bargā roka vēl nav skārusi, bet vajadzētu, ai, kā vajadzētu, lai tā tur kaut mirkli pavirpuļotu un izgudrotu, kā skaisti ietilpināt grāmatu rindu virspusē sakrautās nelielās kaudzītes. 

Par spīti tam, ka aptuveni 50% grāmatu izlasu elektroniskā formātā savā Pocketbook, grāmatplaukts joprojām trekni barojas arīdzan ar drukātiem izdevumiem, jo nespēju paiet garām dizainiski un saturiski pievilcīgām grāmatām, kas turklāt iegādājamas ar ievērojamām atlaidēm. Vienīgais labums - es ne vien pērku, bet arī tās visas izlasu, tādēļ nav vērts gausties. 

Lai silti tad, kad vēji pāri iet

Idejas saistībā ar bloga satura papildināšanu un uzlabošanu man ir kā mājas, bet līdz īstenošanai vēl neesmu tikusi, jo kopš septembra sākuma manā mājoklī notiek aktīva darbošanās pa virtuvi - gatavojos "bargajai" ziemai pārtikas frontē, proti, vāru zaptītes. Šogad goda vietā ieceltas brūklenes, āboli, bumbieri, burkāni, tomāti un ķirbji. Pēdējie jo īpaši :)

Kulinārā jucekļa dēļ neesmu pavēstījusi jums par visādām labām lietām:

1) Esmu papildinājusi mājas bibliotēku ar senkārotu, biezu, lielu un izsmeļošu grāmatu par Hāpsalu mežģīņu šaļļu adīšanu.

Kuresāres tirdzniecības centra grāmatnīcā manu ierašanos plauktā kā reiz pacietīgi sagaidīja vientuļš šīs grāmatas eksemplārs. Ja kādam no jums ir interese paskatīties, kas lācītim vēderā, varu par šīs grāmatas saturu un maniem iespaidiem uztaisīt atsevišķu ierakstu.

2) Ventspils novada Pagastu dienā atjaunoju savus dzijas krājumus ar dažām no Ances pagasta nākušām vilnas šķeterēm. Pie reizes saņēmu dūšu (te nu man jums jāatklāj, ka esmu ļoti kautrīga un izteikti introverta persona, kura paniski baidās pat piezvanīt agrāk nesatiktiem cilvēkiem, nemaz nerunājot par tikšanos ar viņiem) un aizgāju sastapties reālajā dzīvē ar Madaru. Varat smieties, bet nostaigāju viņas darinājumu stendam vismaz kādas 4 reizes garām, kamēr piegāju. Un sapratu, ka bija absolūti muļķīgi no manas puses baidīties no šīs tikšanās :D

3) Atliekot īru mežģīņu darināšanu otrajā plānā, no jauniepirktās dzijas pa vakariem noadīju rudenīgiem laikapstākļiem piemērotu krāsainu džemperīti, kam šodien bija pirmais izgājiens tautās. 

Vīra krustmātes sunītis Foksis zibens ātrumā sajuta, ka esmu stājusies draudzīgās attiecībās ar aitām...

... un secināja, ka ar aitumīļiem viņam nav pa ceļam :D

Kā jūs baudāt rudeni? Ceru, ka tikpat aizrautīgi kā es vai pat ar uzviju! Ko interesantu esat savārījuši un uztapinājuši? Manās mājās, vēsākam laikam iestājoties, rokdarbu vārti atkal plaši vaļā. Šovakar iesāku jaunu darinājumu.

Skat, ko es dabūju gatavu! / Look what I've made!

Šoreiz no pavārmākslas pārsviedīšos pie rokdarbiem...

Pagājušajā rudenī, klīstot pa Šauļiem, uz gājēju ielas pilsētas centrā pamanīju jauku dzijas veikaliņu ar visādiem rokām darinātiem apģērba gabaliem skatlogā. Dzijas veikali ar laipnām, radošām pārdevējām ir mana vājība - no tiem nekad neiziešu tukšām rokām :) Arī toreiz mans guvums bija pilns maiss ar dziju. No viena veida dzijas tapa grezna, silta un pūkaina šalle vīra krustmātei, otro izlietoju vīramātes šallei, teātra apmetnim un izsmalcinātai piespraudei (jā, jā, var jau to nosaukt arī par pielīšanu jaunajiem radiem! ;)), bet no trešā veida dzijas vispirms uzdarināju savam burvīgajam vīriņam siltas zeķītes un vēlāk arī sev šo ziemīgo komplektu, kas sastāv no džempera, svārkiem un beretes. Pašai nu ļoti patīk!

This time I'll change the topic from cooking to crafts...

Last fall, walking along the central pedestrian street in Siauliai (Lithuania), I noticed a nice yarn shop with all sorts of hand-made garments in the windows. Yarn stores with friendly and creative sales-women ('cause I've never seen any yarn shop with male employees) are my weakness – I never go out of them empty-handed :) Also this particular time my gain was a full bag of yarn. From one type of yarn I crocheted a luxurious, warm and soft scarf for my husband's aunt. My mother-in-law got another wonderful shawl, an elegant cape and a sophisticated brooch (yes, yes, you may also call it crawling to the new relatives!;)), while from the third type of yarn I knitted warm socks for my beloved husband and later on also this winterish set consisting of a sweater, a skirt and a beret. I simply love it!