Vakarsaule dārzā un jauniesākts darbs

Labs vakars visiem!

Kaķene prasījās iekšā pa guļamistabas logu, un man, viņas ienākšanas vēlmi apmierinot, izdevās pamanīt, cik spilgtu ainu rietošā saule uzbūrusi dārzā, kas ar katru jaunu pavasara dienu aizvien vairāk atdzīvojas, sakuplo un papildinās.

Daži no dārzā redzamajiem krāsu toņiem pamanāmi arī topošajā bezvīļu džemperī. Izmēģinu, cik laba ir Limbažu tīnes daudzkrāsainā dzija, ko paveicās iegādāties svētdien visādi citādi ražotāju diezgan nabadzīgi pārstāvētā Latvijas preču izstādē Olimpiskā sporta centrā Rīgā.

Tamborbildes tapušas vakarrīt un šopēcpusdien (pēdējās divas ir telefonbildes), vakarpusē jau rumpja daļu pabeidzu un nule iesāku pirmo piedurkni.

Ar dziju esmu ārkārtīgi apmierināta. Kombinēju divus dažādus krāsojumus, kur atsevišķi toņi ir sakritīgi, bet pārējie atšķiras. Cik nemanāmi izdevies iepludināt otrās šķeteres saturu, atrādīšu jums, kolīdz darbs būs galā. Jāsaka, ka šķeteres gan Limbažiem padevušās milzīgas, tītavas knapi ņēma pretī. Lai nu kā, tas nav domāts kā pārmetums ražotājiem, jo manas tītavas nav diez ko lielas.

  

Džemperis sev

Šis ir jaunākais pašdarinājums manā garderobē - tamborēts silttoņu džemperis drēgnajām pavasara dienām no "Adelē" pieejamās mīkstās un pūkainās Soffice dzijas. Arī apdare ir tamborēta no reljefajiem stabiņiem (2 x 2).

Pamatraksts "Līkumotie gliemeži" ņemts no Betijas Bārndenas "Tamborējumi. Rokasgrāmata" (The Crochet Stitch Bible by Betty Barnden) latviešu valodā tulkotā izdevuma 99. lapaspuses. Ārkārtīgi vienkāršs, bet acīm tīkams.

Pie reizes, ja interesē, fotogrāfijās varat papētīt manu šobrīd ne pārāk kārtīgo grāmatplauktu, kuru lielās pavasara tīrīšanas un šķirošanas bargā roka vēl nav skārusi, bet vajadzētu, ai, kā vajadzētu, lai tā tur kaut mirkli pavirpuļotu un izgudrotu, kā skaisti ietilpināt grāmatu rindu virspusē sakrautās nelielās kaudzītes. 

Par spīti tam, ka aptuveni 50% grāmatu izlasu elektroniskā formātā savā Pocketbook, grāmatplaukts joprojām trekni barojas arīdzan ar drukātiem izdevumiem, jo nespēju paiet garām dizainiski un saturiski pievilcīgām grāmatām, kas turklāt iegādājamas ar ievērojamām atlaidēm. Vienīgais labums - es ne vien pērku, bet arī tās visas izlasu, tādēļ nav vērts gausties. 

Dzijas kāmim pilni vaigi

Sevis iepriecināšanas tūre turpinās, jo dzijas kāmis vairākus gadus nav barots ar produktiem "nenoskārstai vajadzībai". Galīgi plāns palicis un vai ik dienu nīd pēc kaut kā garšīga :))

Supertievi lina diegi jau sen bija manā vēlmju sarakstā, jo, kā jau varbūt esat pamanījuši, pašreizējā dzīves posmā prāts vairāk nesas uz mežģīņu izstrādājumu darināšanu.

Kopš aizvakardienas manā rīcībā nonākuši kopumā 24 990 m lina diegu 14 brīnišķās krāsās. Pilnā sparā tiek darbinātas tītavas; darbs man un kaķim nodrošināts: es tinu kamolus, savukārt Šanti uzcītīgi kaļ uzbrukuma plānus no visām četrām debespusēm, augšas un apakšas, jo nezināms kustīgs objekts viņā uzjundī visnotaļ spēcīgas emocijas.

Un kas ar rokdarbiem saistīts satrauc jūsu mājdzīvniekus?

Skat, ko es dabūju gatavu! / Look what I've made!

Šoreiz no pavārmākslas pārsviedīšos pie rokdarbiem...

Pagājušajā rudenī, klīstot pa Šauļiem, uz gājēju ielas pilsētas centrā pamanīju jauku dzijas veikaliņu ar visādiem rokām darinātiem apģērba gabaliem skatlogā. Dzijas veikali ar laipnām, radošām pārdevējām ir mana vājība - no tiem nekad neiziešu tukšām rokām :) Arī toreiz mans guvums bija pilns maiss ar dziju. No viena veida dzijas tapa grezna, silta un pūkaina šalle vīra krustmātei, otro izlietoju vīramātes šallei, teātra apmetnim un izsmalcinātai piespraudei (jā, jā, var jau to nosaukt arī par pielīšanu jaunajiem radiem! ;)), bet no trešā veida dzijas vispirms uzdarināju savam burvīgajam vīriņam siltas zeķītes un vēlāk arī sev šo ziemīgo komplektu, kas sastāv no džempera, svārkiem un beretes. Pašai nu ļoti patīk!

This time I'll change the topic from cooking to crafts...

Last fall, walking along the central pedestrian street in Siauliai (Lithuania), I noticed a nice yarn shop with all sorts of hand-made garments in the windows. Yarn stores with friendly and creative sales-women ('cause I've never seen any yarn shop with male employees) are my weakness – I never go out of them empty-handed :) Also this particular time my gain was a full bag of yarn. From one type of yarn I crocheted a luxurious, warm and soft scarf for my husband's aunt. My mother-in-law got another wonderful shawl, an elegant cape and a sophisticated brooch (yes, yes, you may also call it crawling to the new relatives!;)), while from the third type of yarn I knitted warm socks for my beloved husband and later on also this winterish set consisting of a sweater, a skirt and a beret. I simply love it!