Pasteļkleita: neliels progress

Rokdarbos pa vasaru uz priekšu virzos skudras solīšiem, tādēļ arī blogā iestājies klusums...

Iepriekšējā ieraksta komentāros jau atklāju, ka man izdevies atrast piemērotu toni trūkstošās persikkrāsas vietā, tādēļ sīkāk nerakstīšu lai neatkārtotos. Kam interesē, paši var palasīt. Kam ne, priecējiet acis, skatoties fotogrāfijas, jo man pašai ļoti patīk, kā viss pavērsies! Kleitai gan tiks piešķirts cits raksturs, varbūt to nebūs īsti korekti turpmāk dēvēt par pasteļkleitu, taču manā skatījumā kanēļkrāsa lieliski iekļaujas botāniskajā kopainā, nepadarot to pārlieku saldu. Jūsu domas?

Kādā siltā jūnija dienā paveiktais. Motīvi salikti mirklīgā izkārtojumā.

Kopējā tonalitāte ar krietnu šķipsnu kanēļa

  

Apkakles daļa

Roku apdare

Apakšmalas mežģīne

Dekoratīvā aukliņa, kas vīsies cauri visām kleitas mežģīnēm

Pasteļkleita: atskaite Nr. 3

Pirmās divas atskaites varat lasīt šeit un šeit.

Pasteļkleitas sakarā man ir pavēstāmas divas ziņas - laba un slikta. Labā ir tāda, ka esmu atguvusi vēlmi turpināt mežģīņdarināšanu un nedēļas nogale pagāja, ļoti ražīgi darbojoties, bet sliktā - persiku krāsas diegus man neredzēt kā savas ausis, jo dziju veikals ir pārtraucis sadarbību ar konkrēto ražotāju. Pavisam! Ha, ha, es nemaz šeit nesākšu sīkāk iztirzāt to, ka pēdējās reizēs nav bijušas pieejamas arī citas dzijas, kuras man nepieciešamas, lai turpinātu dažus no pārējiem iesāktajiem projektiem. 

Ehhh, bet ko tur vairs... Tā kā diegu (ne)dabūšanas ziņā ieviesusies pilnīga skaidrība, saskatu vairākus turpmākas rīcības variantus:

1) paglabāt notamborētos persiku krāsas motīvus kādam citam projektam un turpmāk strādāt tikai ar atlikušajiem trīs toņiem, kas nozīmētu, ka kleita vairs glīti nesaderēs ar mammas dāvāto rotu komplektu;

2) šturmēt dziju veikalus Ventspilī un citviet Latvijā, lai atrastu vajadzīgā toņa persiku diegus no citu ražotāju piedāvājuma, kas nozīmētu daudz ieguldīta laika un līdzekļu;

3) mēģināt piemeklēt attiecīgo persiku toni starp izšūšanai paredzētajiem diegiem (cerīgs variants, bet dārgas izmaksas, jo diegu vajadzētu daudz);

4) ārdīt ārā gatavās persiku krāsas detaļas, Briges mežģīņu apakšmalu tamborēt no bēšās krāsas diegiem, savukārt iegūtos persiku toņa diegus pārstrādāt aukliņā vai sīkos motīviņos, ar ko vienmērīgi cauraust kleitu;

5) strādāt ar esošajiem toņiem, bet piemeklēt kleitai attiecīgā persiku toņa oderes audumu (maz ticams, ka izdotos uz vietas atrast);

6) aptaujāt bloga lasītājus, vai viņu krājumos nav paslēpušies Egitto "Giza 83" Perlato 5 diegi (Titolo 5, Colore 85, Partita 1) un, ja atrastos, pārpirkt, jo internetu jau esmu izmalusi cauri bez rezultātiem;

7) aizmirst par rotu pieskaņošanu un persiku toņa diegu vietā ieviest citu pieskaņotu pasteli.

Pagaidām pavairoju motīvu skaitu un nevienu no variantiem neesmu izvēlējusies. Ja nav slinkums iedziļināties, papētiet bildes un uzrakstiet, ko par minētajiem variantiem domājat jūs!

Pasteļkleita: atskaite Nr. 2

Kamēr pa brīvdienām pilsētā paguva uzkrist un nokust sniegs, mājas iekšienē valdīja omulība un pavasaris un mežģīņkleitas motīvu skaits palēnām vairojās.
Cenzdamies mēroties spēkos un skaistumā ar krāsainu tulpju buķeti guļamistabas kumodes vāzē, saplaukuši dzijas ziedi, kā arī sazaļojušas filigrānas lapiņas, pateicoties negaidītajai domai ieviest darbā vēl vienu - zaļo - krāsu, kas iešāvās dzijas veikala pēdējā apmeklējuma reizē.
Persiku krāsas diegus gan, par nožēlu, nedabūju, uz tiem nāksies kādu brīsniņu pagaidīt, jo veikala krājumi izbeigušies. Būs vien jāstrādā ar pārējiem manā rīcībā esošajiem toņiem!
Pēdējā fotogrāfijā redzams, ka pēc saulrieta, elektrisko spuldžu gaismā, motīvu krāsas ir palsākas nekā spožā dienasgaismā.

Atskaites beigas! Turpināšu čakli darboties. Lai jums ražīga un visās dzīves jomās izdevusies nākamā nedēļa!