Spilvenu pulciņš aug

Dekoratīvo spilvenu darināšanas mānija turpinās - ir tapis jauns eksemplārs, izmantojot tirkīzzilu, oranžu, dzeltenu, gaiši zaļu un krēmkrāsas kokvilnas dziju. Kvadrātiņu tamborēšanas shēmu meklējiet šeit:
http://smoothfoxlover.blogspot.com/2009/06/smoothfoxs-easy-as-abc-free-pattern.html.

Re, kā trijotne draudzīgi sasēdusi uz manas pirms vairākiem gadiem darinātās Granny Square segas!

Jaunā spilvena pienākums būs greznot gultu guļamistabā.

No eglītes uz dīvāna jeb kā kaķis ar jauno spilvenu draudzējās

No Āfrikas zieda motīviem, ko Ziemassvētkos karināju eglītē, pirms nedēļas uzmeistaroju dekoratīvo spilvenu dzīvojamās istabas dīvānam, iekšā sapildot kāda lielāka, jau stipri saplakuša (un tādēļ nelietojama) dekoratīvā spilvena vēdera saturu. Jāpiebilst, ka arī paši motīvi tapuši no vairāku gadu garumā rokdarbu lādē krājušos dziju atlikumiem (no tām savulaik darināju gan pūra saturu kāzām, gan citas lietiņas, kuras fotoaparāta modrajai acij paslīdēja garām nepamanītas), vienīgi pamattoni veidojošā baltā dzija man bija lielākā vairumā uz atlaidēm iepirkta.

Bilde no darba procesa:

Tikko spilvens bija gatavs un fotografēšanas nolūkos tika nolikts uz dīvāna, to devās novērtēt Šanti, tādēļ solobildi uztaisīt tik viegli vis neizdevās:

Te nu beidzot spilvens viens pats...

...bet noslēgumā - cukursalds kaķa foto!

Austrumu aromāts virtuvē

Pārtraucu savu kulināro klusēšanu, lai piedāvātu ājurvēdiska kēksa recepti. Labā ziņa - to var cept ne tikai kēksa formā vai mazajās papīra formiņās, bet arī maizes mašīnā kā to darīju es!

Apelsīnu kēkss

Sastāvdaļas:

1 Rasa Lakto (2%, 220 g)
2 krūzes izsijātu miltu
2 ēdamkarotes rīvētas apelsīnu miziņas
100 g cukura
100 g labi izmērcētu rozīņu
100 g labi izmērcētu riekstu (var lietot jebkurus; es ņēmu Indijas riekstus)
1 tējkarote malta muskatrieksta
1 tējkarote TWAK (vai parastā kanēļa)
1 tējkarote GARAM MASALAS
2 tējkarotes cepamā pulvera

Pagatavošana:

Ja cepat maizes mašīnā, tad pēc sastāvdaļu sabēršanas cepšanas tvertnē vajadzētu ar karoti tās nedaudz apmaisīt, jo mēdz gadīties, ka lāpstiņai nav pa spēkam kārtīgi izmaisīt. Jāraugās, lai mīkla nebūtu pārāk cieta. Ja tā ir, tad pieliek kādu papildu karoti lakto vai skāba krējuma.

Cepot cepeškrāsnī, to uzkarsē līdz 180-200 grādiem un cep aptuveni 25-30 min. Ja vēlas, pēc atdzišanas apkaisa ar pūdercukuru. Mēs kēksu Vecgada vakarā ēdām kopā ar putukrējumu, kam pievienotas dažas tējkarotes melleņu ievārījuma.

Zeķu nekad nevar būt par daudz / One can never have enough socks

Šīs ziņas virsraksts patiesībā ir citāts no "Harija Potera", bet es tam pilnībā piekrītu, ja vien nav runa par cilvēku, kam vesela istaba piekrauta tikai ar zeķēm vien un kurš baidās atvērt durvis, lai tās viņu nejauši neapraktu :)

Par laimi, ar mani tik traki nav, jo, lai gan zeķu pārus darinu vienu pēc otra, tie lielākoties nonāk citu personu īpašumā. Tā kā sev es pēdējo pāri saražoju pirms gada, nolēmu, ka ir laiks palutināt savas pēdiņas ar jaunām zeķēm.

Tās lieliski pieguļ un ir teicami sildījušas manas kājas jau divas naktis pēc kārtas. Kas attiecas uz tamborētām zeķēm - pāri var dabūt gatavu vienā dienā!

Saules mandala / Sun mandala

Vēl kāds laiciņš jāpagaida, līdz saulīte atgriezīsies šaipusē, lai sildītu mūs cauru dienu, tādēļ, lai kaut kā izgaismotu šo gaismas gaidīšanas laiku, notamborēju saules mandalu. Tā tik ļoti priecē manu sirdi, ka varētu uz to lūkoties cauru dienu, ja vien man nebūtu augstāku mērķu, pēc kuriem tiekties :)

Tik tiešām - kad skatos uz mandalu, tā it kā atgādina:

Šai saulē, šai zemē
Viesiem vien padzīvoju;
Viņa saule, viņa zeme,
Tā visam mūžiņam.

Kā tamborēt mandalas apli, ikviens angļu valodu protošs rokdarbnieks var iemācīties Crochet with Raymond blogā (meklējiet pie Patterns and Tutorials), bet saulītes stari nav obligāti - tos dizainēju pati, jo gluži vienkārši vēlējos neparastāku mandalu.

Galva vēsumā, bet kājas – siltumā

Gada pirmās dienas veltīju pērnā gada astīšu pievilkšanai, bet nu jau esmu ķērusies pie jauniem, radošiem pacietības un pirkstu veiklības pārbaudījumiem. Pirmo reizi mūžā adu vīriešu džemperi, kas, protams, tiks vīram, no Āfrikas zieda motīviņiem, kurus karināju svētku eglē, darinu dekoratīvā spilvena pārvalku, adu jaunas karameļzeķes, jo tās ļoti iepatikušās visiem radiem un draugiem, kuriem tās esmu rādījusi, kā arī plānoju paplašināt viesu čību arsenālu ar vairākiem tamborētiem eksemplāriem, lai neviens, atnākot ciemos, nepaliktu bez siltiem un glītiem istabas apaviem.

Šodien notamborēju pieguļošas čībiņas sev, lai maldinātu kaķeni, jo viņai manas veikalā iegādātās čības ir galvenais uzbrukumu objekts. Vienas čības gada nogalē jau izmetu, jo to zolēs Šanti bija izgrauzusi caurumus, tagad tiek pamazām iznīcināts otrs pāris. Jācer, ka jauno tamborējumu nerātnele uzskatīs par zeķēm (pret tām viņa lielākoties ir vienaldzīga):

Un te - vēl viens karameļzeķu pārītis:

Par pārējiem darinājumiem stāstīšu kādā citā reizē, kad tie būs pabeigti.

Uz tikšanos nākamajā gadā!

Gada nogale mūsu ģimenē bija skaista, sniegota un labiem darbiem piepildīta. Kaķīte pāris reizes paspēja apgāzt egli un, jo gari tai līdzās izstiepjoties, laiski pagulēt. Pārējos gadījumos viņa lieliski mācēja iztikt bez postošām nodarbēm:

24. decembrī, kad bija atlikušas vairs tikai dažas stundas līdz svinību sākumam, vēl steidzu pabeigt pēdējo dāvanu - zirnekļšalli vīramātei, kuru viņa jau diezgan sen bija pasūtījusi, bet mums līdz pēdējam brīdim nebija izdevies atrast kompromisu saistībā ar dzijas un tamborēšanas raksta izvēli. Tā kā laika bija maz, šalles tapšanas procesā savu roku pielika arī vīrs, sagriežot bārkstis un palīdzot tās arīdzan piestiprināt.

Raibā šalle nonāca vīra krustmātes īpašumā komplektā ar manas draudzenes darinātu brošiņu:

Domājot par ugunsdrošību, lotosa svečturīšos ieliktajām tējas svecītēm sagādājām "stikla kažociņus", un tagad tās greznojas vīra brālēna ģimenes mājās.

Vīra māsīcai dāvināmā somiņa tika pie koši sarkanas lentītes, jo, fotografējot to atrādīšanai vienā no iepriekšējiem bloga ierakstiem, es lentītes vietā ievēru manas iemīļotās vasaras kleitiņas balto jostu.

Tagad, kad šis tas pastāstīts un atrādīts, vēlos jums visiem novēlēt veiksmīgu, radošām iedvesmām un veikumiem bagātu 2011. gadu! Lai Kaķis pret jums ir maigs, iecietīgs un murrājošs!

Ziemassvētki kopā ar kaķi

Iepriekšējos gados mēs ar vīru iztikām bez Ziemassvētku eglītes, jo nevienam kociņam nevēlējāmies atņemt iespēju izaugt lielam, bet šogad beidzot izlēmām par labu baltas mākslīgās egles iegādei, jo šie ir pirmie Ziemassvētki pašiem savā mājoklī. Jā, protams, mākslīgā eglīte krāšņuma ziņā neaizstās dzīvu eglīti un reibinoši nesmaržos pēc skujām, toties ļaus katru gadu izglābt vienu kociņu, kas citādi pēc svētkiem nonāktu kādā atkritumu izgāztuvē pie tādu pašu nonīkušu bezskuju eglīšu tūkstošiem.

Pagājušajā reizē jau rakstīju, ka nav bijis laika savai eglītei pagatavot rotājumus. Šorīt radās ašā ideja - paņemt segai satamborētos Āfrikas ziedu motīvus, piesiet tiem bantītes un sakarināt eglītē. Tā ļoti ātri tiku pie man tīkama rezultāta.

Mūsu kaķis, pirmo reizi mūžā sastopoties ar Ziemassvētku eglīti, arī bija pilnīgā sajūsmā - tik lielā, ka nekavējoties sāka plucināt jaunradītos rotājumus un pēc piecām minūtēm apgāza eglīti, jo laikam uzskatīja, ka tādā stāvoklī tā izskatās krietni labāk. Pats apgāšanas motīvs gan nav fotogrāfiski piefiksēts, jo mēs ar vīru, kad tas atgadījās, kā reiz bijām piekrāvuši pusdienu šķīvjus ar gardām griķu miltu pankūciņām, bet šajā bildē var redzēt, ko kaķis domā par tamborētajiem rotājumiem:

Laiks no Ziemassvētkiem līdz Jaunajam gadam solās būt jautrs, jo nāksies stāties pretī kaķa untumiem. Šanti ārkārtīgi patīk viss čaukstošais (un mākslīgās eglītes zari ļoti jauki čab, kad tos atspārda ar pakaļkājām, rausta ar priekšķepām un košļā), tādēļ var uzskatīt, ka ar šodienu sākas daudzie mēģinājumi atvairīt draiskās kaķumeitenes tuvošanos Ziemassvētku kociņam. Būs jāizgudro kāds viltīgs un glīts veids, kā nostiprināt egles kāju, jo pašlaik tā ir ļoti nestabila.

Svētki nāk, svētki nāk...

Gada nogale ir pietuvojusies tik strauji, ka atliek secināt, ka mani piemeklējis kurpnieka liktenis, proti, esmu sarūpējusi materiālos prieciņus un labumiņus lielai daļai to cilvēku, ar kuriem kopā svinēšu Ziemassvētkus, bet pati pagaidām palikusi bez svētku dekorācijām (par laimi, Adventes vainags gan ir). Bija iecere savām rokām pagatavot eglītes rotājumus, kurus mūsu ģimenes mīļotajai, negantajai kaķei nebūtu pa spēkam sašķaidīt, tomēr, nesteidzīgi un meditatīvi darbojoties, līdz tam vēl neesmu tikusi, toties ir iesāktas un pabeigtas vairākas dāvaniņas.

Kā piemēru varu minēt šalli, kas darināta, vadoties pēc Ravelry atrodamās "Noro Catherine Wheel Scarf" tamborēšanas instrukcijas. Es gan nelietoju ekskluzīvo Noro dziju, bet izvēlējos visparastāko mohēru.