Jauni svārciņi hiacintēm

Lai gan būtu cītīgi jāņemas ap lielo tambordarbu, nodarbojos ar visādām blakuslietām :)

Trīs labi cilvēki pēdējā ciemošanās reizē mums uzdāvināja neizplaukušas hiacintes. Virtuves omulīgajā siltumā tās drīz vien uzziedēja smaržīgiem ziediem, bet podiņu prasījās kaut kā pieskaņoti apdarināt, tādēļ vakar, paralēli skatoties krievu četrsēriju filmu "Метель", uzcakoju mežģīņotus, saldi rozā puķpoda svārciņus.

Kaķene arī priecājas par hiacinšu smaržu. Bieži sēž uz palodzes un osta violetos ziediņus. Otrajā foto redzama arī nabaga alveja, kam nekādi neizdodas izsprukt no kostkārās Šanti asajiem ilknīšiem...

Kārdinoša, bet neēdama

Droši vien uzcītīgākajiem bloga lasītājiem ir ienācis prātā jautājums, kur esmu pazudusi. Lieta tāda, ka jau otro nedēļu strādāju pie darbietilpīga tamborējuma, tādēļ nekam mazsarežģītam brīvā laika neatliek.

Tomēr vakar vīramātei bija vārda diena, tādēļ no mājās atrodamā kartona, papīra, dzijas, fimo masas, vilnas kārsumiem un lentītēm nolēmu pašrocīgi pagatavot nestandarta dāvanu kārbiņu krēmkūciņas izskatā. Vismaz ir kaut kas, ko jums atrādīt! Žēl, ka neizdevās to nofotografēt cukurotu augļu konfekšu ielenkumā, ieliktu greznā stikla saldumu traukā uz kājas. Izskatījās patiešām iespaidīgi - gandrīz vai gribējās apēst! Bet arī no šīs fotogrāfijas zināms priekšstats par kārbiņu radīsies:

Starp citu, šī kārbiņa vēlāk varēs kalpot kā adatu spilventiņš, jo iekšpuse ir polsterēta ar vilnu un oderēta ar krēmkrāsas satīnu. Adatas glabāsies drošā vietā un neviens mājdzīvnieks, pie vīramātes ciemojoties, nevarēs tās apēst (jā, jā, mana pieredze rāda, ka adatām suņu un kaķu acīs ir maģisks pievilkšanas spēks!).

Mīlestības zīmē

Mīliet viens otru, bet neļaujiet mīlestībai sevi saistīt:
Lai tā drīzāk ir viļņojoša jūra starp jūsu dvēseļu krastiem.
Pildiet viens otra kausu, bet nedzeriet no viena kausa.
Dodiet viens otram no savas maizes, bet nekodiet no viena rieciena.
Dziediet un dejojiet kopā un esiet līksmi, bet ļaujiet katram no jums būt par sevi.
Gluži kā lautas stīgas ir katra par sevi, kaut arī tās skan vienā mūzikā.

/H. Džibrāns./

LAI MĪLESTĪBA CAURSTRĀVO JŪSU ŠODIENAS GAITAS!

***

Lūk, vienkārša ideja, kā padarīt sirsnīgāku rīta maltīti: izveidojiet no bieza (vai divām kārtām salocīta plāna) papīra sirsniņas šablonu un, uzliekot to virs brokastu šķīvja, uzmanīgi caur to apkaisiet ēdienu, piemēram, ar kanēli vai rīvētu šokolādi, vai, ja tas ir sāļais ēdiens, ar rīvētu sieru vai kādu maltu garšvielu maisījumu!

P.S. Vakar paspēju noadīt vienkāršu cepuri iepriekš atrādītās šalles krāsās. Komplekts gatavs un jau atdots valkāšanā!

Pret drēgnajiem vējiem ar jaunu šalli

Vējainais laiks pamudināja izvilkt no paslēptuves pirms vairākiem mēnešiem līdz pusei noadītu šalli un to bez žēlastības izārdīt, jo acij tīkama šķita tikai labā puse. Tā kā tamborējumi izceļas ar to, ka tie parasti ir vienādi glīti no abām pusēm, tad izlēmu, ka laiks nelaimīgās adāmadatas mest pie malas un ķerties pie tamborēšanas.

Beidzot ir sajūta, ka dzija tikusi pienācīgi izmantota! Komplektā taps arī cepure, tikai vispirms līdz dziju veikalam jāaizsoļo, jo pelēkās un oranžās krāsas krājumi diemžēl ir beigušies.

Pavasaris ap kaklu

Šajā nedēļā no visnotaļ primitīviem tamborējumiem pievērsos sarežģītākiem, un tā rezultātā tapa puķaini lapains kakla sildītājs īru mežģīņu tehnikā. Tas būs īsteni piemērots valkāšanai laikā, kad ārā vēl ziema, bet sirdī jau lidinās tauriņi un žūžo pavasara vēji.

Pateicoties pavasarīgajam noskaņojumam, darbs uz priekšu ritēja raiti - motīviņi brālīgi rindojās viens pie otra sāniem, pat to savienošana sekmējās labāk nekā cerēts.

Neliela fotoreportāža no darba procesa:

Un šāds izskatās kakla sildītājs pēc pabeigšanas: