Šonedēļ iemēģinu roku Briges mežģīņu darināšanā, gatavojoties jaunam kleitas projektam, kurā plānoju apvienot īru un Briges mežģīnes. Kleitu pieskaņošu ārkārtīgi brīnišķīgam lentīšu un pērlīšu izšuvuma rotu komplektam, ko pagājušajā nedēļā saņēmu dāvanā no mammas, un tā pirmoreiz tiks uzvilkta jūlija sākumā manā 30. dzimšanas dienā.
Baltais motīvs veidots no mainīga biezuma dzijas, tādēļ neizskatās tik gluds kā varbūt varētu vēlēties, tomēr man gluži labi patīk. Savukārt zaļais motīvs, kuru tamborēju no dzijas atlikuma, līdz tas pusceļā izbeidzās, ir precīzs paraugs tam, kāda izskatīsies manas kleitas apakšmala. Vienīgā atšķirība - strādāšu ar smalkiem diegiem.
Tā kā mežģīņkleitas tamborēšana solās būt laikietilpīgs process, par savu progresu centīšos sniegt regulāras atskaites šepat blogā. Ceru, ka pa vidu izdosies pavēstīt arīdzan par daļu no daudzajiem pabeigtajiem darbiem, kuri līdz blogārēm tā arī nav nokļuvuši. Ziemā pirmā stāva mājoklī ir bēdīgi ar gaismu, un tas neizbēgami atspoguļojas fotogrāfijās. 10. februārī pagalmā dāsni saplaukušie sniegpulksteņi gan vēsta, ka pavasaris vairs nav aiz kalniem! Par to pašu liecina arī kaimiņrunču ķērkstulīgās cīņas par Šanti sirdi. Viņa nav sajūsmā: staigā ar melnum melnām, dusmu pielijušām acīm un katru mīļu brīdi atgaiņājas ar ķepām.
