Wednesday, 17 October 2012
Zili zaļi balts
Lai kaut nedaudz notraustu putekļus no novārtā atstātā bloga, atrādu savu jaunāko veikumu - mežģīņrakstā tamborētu jaku ar adītu pīņu apdari, ko pabeidzu jau 2. oktobrī. Pīni adīju pirmo reizi mūžā. Un plānoju adīt vēl, jo viegli un skaisti. Ir arīdzan pirmais pasūtījums no vīramātes: gara veste bez pogām.
Vēl varu pastāstīt, ka 3. oktobrī bijām ekskursijā uz Pāces vilnas fabriku, no kuras, protams, neatgriezāmies tukšām rokām, jo katrs izvēlējās sev tīkamu krāsu dzijas šķeteres, ko manas darbotieskārās rokas garajos, tumšajos vakaros pārtapinās siltos, skaistos izstrādājumos ;) Kārtējo reizi pierādījās tas, ka daba nepavisam nemīl tukšumu. Manās mājās atkal ir lieli dzijas krājumi. Būs laikam jāatzīst, ka tas ir normāli.
Tuesday, 18 September 2012
Lai silti tad, kad vēji pāri iet
Idejas saistībā ar bloga satura papildināšanu un uzlabošanu man ir kā mājas, bet līdz īstenošanai vēl neesmu tikusi, jo kopš septembra sākuma manā mājoklī notiek aktīva darbošanās pa virtuvi - gatavojos "bargajai" ziemai pārtikas frontē, proti, vāru zaptītes. Šogad goda vietā ieceltas brūklenes, āboli, bumbieri, burkāni, tomāti un ķirbji. Pēdējie jo īpaši :)
Kulinārā jucekļa dēļ neesmu pavēstījusi jums par visādām labām lietām:
1) Esmu papildinājusi mājas bibliotēku ar senkārotu, biezu, lielu un izsmeļošu grāmatu par Hāpsalu mežģīņu šaļļu adīšanu.
Kuresāres tirdzniecības centra grāmatnīcā manu ierašanos plauktā kā reiz pacietīgi sagaidīja vientuļš šīs grāmatas eksemplārs. Ja kādam no jums ir interese paskatīties, kas lācītim vēderā, varu par šīs grāmatas saturu un maniem iespaidiem uztaisīt atsevišķu ierakstu.
2) Ventspils novada Pagastu dienā atjaunoju savus dzijas krājumus ar dažām no Ances pagasta nākušām vilnas šķeterēm. Pie reizes saņēmu dūšu (te nu man jums jāatklāj, ka esmu ļoti kautrīga un izteikti introverta persona, kura paniski baidās pat piezvanīt agrāk nesatiktiem cilvēkiem, nemaz nerunājot par tikšanos ar viņiem) un aizgāju sastapties reālajā dzīvē ar Madaru. Varat smieties, bet nostaigāju viņas darinājumu stendam vismaz kādas 4 reizes garām, kamēr piegāju. Un sapratu, ka bija absolūti muļķīgi no manas puses baidīties no šīs tikšanās :D
... un secināja, ka ar aitumīļiem viņam nav pa ceļam :D
Kā jūs baudāt rudeni? Ceru, ka tikpat aizrautīgi kā es vai pat ar uzviju! Ko interesantu esat savārījuši un uztapinājuši? Manās mājās, vēsākam laikam iestājoties, rokdarbu vārti atkal plaši vaļā. Šovakar iesāku jaunu darinājumu.
Kulinārā jucekļa dēļ neesmu pavēstījusi jums par visādām labām lietām:
1) Esmu papildinājusi mājas bibliotēku ar senkārotu, biezu, lielu un izsmeļošu grāmatu par Hāpsalu mežģīņu šaļļu adīšanu.
2) Ventspils novada Pagastu dienā atjaunoju savus dzijas krājumus ar dažām no Ances pagasta nākušām vilnas šķeterēm. Pie reizes saņēmu dūšu (te nu man jums jāatklāj, ka esmu ļoti kautrīga un izteikti introverta persona, kura paniski baidās pat piezvanīt agrāk nesatiktiem cilvēkiem, nemaz nerunājot par tikšanos ar viņiem) un aizgāju sastapties reālajā dzīvē ar Madaru. Varat smieties, bet nostaigāju viņas darinājumu stendam vismaz kādas 4 reizes garām, kamēr piegāju. Un sapratu, ka bija absolūti muļķīgi no manas puses baidīties no šīs tikšanās :D
3) Atliekot īru mežģīņu darināšanu otrajā plānā, no jauniepirktās dzijas pa vakariem noadīju rudenīgiem laikapstākļiem piemērotu krāsainu džemperīti, kam šodien bija pirmais izgājiens tautās.
Vīra krustmātes sunītis Foksis zibens ātrumā sajuta, ka esmu stājusies draudzīgās attiecībās ar aitām...
... un secināja, ka ar aitumīļiem viņam nav pa ceļam :D
Kā jūs baudāt rudeni? Ceru, ka tikpat aizrautīgi kā es vai pat ar uzviju! Ko interesantu esat savārījuši un uztapinājuši? Manās mājās, vēsākam laikam iestājoties, rokdarbu vārti atkal plaši vaļā. Šovakar iesāku jaunu darinājumu.
Thursday, 6 September 2012
Adatu kažociņš
Uzminiet nu, kas tas ir? Adatu kažociņš duras mugurā.
Atbilde: iesākta īru mežģīņu jaciņa, kas ar simtiem adatiņu piesprausta pie dzīvojamās istabas dīvāna atzveltnes.
Mjā, tāda nu ir šībrīža situācija mūsmājās!
Īru mežģīņu kopā likšana ir garš process, kas emocionāli un bieži vien fiziski traumē itin visus manas ģimenes locekļus.
Es dažkārt ciešu no tā, ka vēlos, lai tīkliņa veidošanas process beigtos ātrāk, nekā tas reāli ir iespējams, līdz ar to varu teikt, ka īru mežģīņu darināšana man māca būt ļoti, ļoti pacietīgai un baudīt pašu procesu, nevis koncentrēties uz drīzu rezultātu.
Kristianam, lai gan viņš neko nav pārmetis, droši vien neērtības sagādā fakts, ka adatiņas mēdz izkustēties no vietas brīžos, kad, laiski ieritinājušies dīvānā, pa vakariem skatāmies filmas, līdz ar to vai ik dienu mūs piespiežot izbaudīt savdabīgu adatu terapiju. Uzsēsties virsū izkritušai adatai gan, par laimi, nav līdz šim gadījies (un ļoti ceru, ka negadīsies!). Mācāmies būt modri!
Bet ko par to visu domā kaķīte? Šanti nav miera, jo ļoti gribas paraudzīt, cik daudz spēka jāpieliek, lai izjauktu mana darinājuma iestrādes (to viņa arī uzcītīgi dara pa naktīm un mirkļos, kad novēršam no viņas savus visuredzošos skatienus vai dodamies uz citām telpām).
Protams, es varētu ar saviem rokdarbiem izvērsties kādā citā vietā, bet šī pagaidām tikusi atzīta kā vislabākā. Tādēļ - neērtībām būs būt!
Atbilde: iesākta īru mežģīņu jaciņa, kas ar simtiem adatiņu piesprausta pie dzīvojamās istabas dīvāna atzveltnes.
Mjā, tāda nu ir šībrīža situācija mūsmājās!
Es dažkārt ciešu no tā, ka vēlos, lai tīkliņa veidošanas process beigtos ātrāk, nekā tas reāli ir iespējams, līdz ar to varu teikt, ka īru mežģīņu darināšana man māca būt ļoti, ļoti pacietīgai un baudīt pašu procesu, nevis koncentrēties uz drīzu rezultātu.
Kristianam, lai gan viņš neko nav pārmetis, droši vien neērtības sagādā fakts, ka adatiņas mēdz izkustēties no vietas brīžos, kad, laiski ieritinājušies dīvānā, pa vakariem skatāmies filmas, līdz ar to vai ik dienu mūs piespiežot izbaudīt savdabīgu adatu terapiju. Uzsēsties virsū izkritušai adatai gan, par laimi, nav līdz šim gadījies (un ļoti ceru, ka negadīsies!). Mācāmies būt modri!
Bet ko par to visu domā kaķīte? Šanti nav miera, jo ļoti gribas paraudzīt, cik daudz spēka jāpieliek, lai izjauktu mana darinājuma iestrādes (to viņa arī uzcītīgi dara pa naktīm un mirkļos, kad novēršam no viņas savus visuredzošos skatienus vai dodamies uz citām telpām).
Protams, es varētu ar saviem rokdarbiem izvērsties kādā citā vietā, bet šī pagaidām tikusi atzīta kā vislabākā. Tādēļ - neērtībām būs būt!
Monday, 20 August 2012
Friday, 10 August 2012
Nevīstošu ziedu jūklī
Niecīgu daudzumu smalko tambordiegu tomēr paturēju sev, nevis ziedoju Give & Get festivāla radošajām nodarbēm. Tā kā visas adāmadatas un tamboradatas, ceļojot no Krapes atpakaļ uz Ventspili, atstāju pie radiņiem, mežģīņot varēšu atsākt tikai pašās augusta beigās, kad būšu atgriezusies no Ventspils Jauniešu domes un Igaunijas partnerorganizācijas "Triigi Adventure Beach" rīkotās jauniešu apmaiņas Sāremā salā. Līdz tam - atā, atā, dzīvojiet koši!
Thursday, 9 August 2012
Yarn bombing Give & Get festivāla iekārtošanas nometnē
Pa taisno no lidmašīnas, vēl īsti nepaspējot attapties no Norvēģijas ceļojuma, gadījās iefiltrēties to trīs Give & Get festivāla iekārtošanas nometnes brīvprātīgo tamborētāju/adītāju pulciņā, kuras no 6. līdz 8. augustam ietērpa košā mētelī vienu no Krapes muižas parka lielajiem ozoliem.
Pirmā sajūsminoši skaistā yarn bombing pieredze, kuru nespēj aptumšot ne no lielās piepūles sāpoši muguras un roku muskuļi, uz galvas krītošas ozolzīles un lietusgāzes, ne applūdusi telts un caurcaurēm izmirkušas drēbes, kuru dēļ nācās ar steigu doties projām, tā arī nesagaidot paša festivāla sākumu.
Sasmēlos ozolu spēku vai veselam gadam, strādāju plecu pie pleca ar burvīgiem cilvēkiem (sirsnīgs sveiciens Lindai, Mārai, Ērikai, Daigai un Antrai!), baudīju brīnumgardas veģetārās maltītes (superliels paldies Uģim un viņa palīgiem!) un jutos neizsakāmi labi, ka ar savu darbu varu ieliet prieku citu sirdīs. Komplimenti bira kā no pārpilnības raga jau tad, kad darbs bija vien nesen iesākts!
Šis viennozīmīgi bija kolosālākais veids, kā atbrīvoties no saviem dziju krājumiem. Mājās mani mīļi sagaidīja noilgojies vīrs un patīkami tukšas lādes, kurās atkal varēšu lēni un apdomīgi rindot krāsainus kamolīšus saskaņā ar senlolotu plānu turpmāk lietot tikai dabisku šķiedru dziju.
Līdz 12. augustam gadās būt Krapes tuvumā? Nenoslinkojiet un iebrauciet parkā aplūkot mūsu kopdarbu!
Ja jaunatbraukušajai tamborēšanas amatierei Ērikai būs piebiedrojušās citas čaklas un enerģiskas rokdarbnieces, koka ietērps, iespējams, kļūs vēl bagātīgāks un iespaidīgāks :)
Pirmā sajūsminoši skaistā yarn bombing pieredze, kuru nespēj aptumšot ne no lielās piepūles sāpoši muguras un roku muskuļi, uz galvas krītošas ozolzīles un lietusgāzes, ne applūdusi telts un caurcaurēm izmirkušas drēbes, kuru dēļ nācās ar steigu doties projām, tā arī nesagaidot paša festivāla sākumu.Sasmēlos ozolu spēku vai veselam gadam, strādāju plecu pie pleca ar burvīgiem cilvēkiem (sirsnīgs sveiciens Lindai, Mārai, Ērikai, Daigai un Antrai!), baudīju brīnumgardas veģetārās maltītes (superliels paldies Uģim un viņa palīgiem!) un jutos neizsakāmi labi, ka ar savu darbu varu ieliet prieku citu sirdīs. Komplimenti bira kā no pārpilnības raga jau tad, kad darbs bija vien nesen iesākts!
Šis viennozīmīgi bija kolosālākais veids, kā atbrīvoties no saviem dziju krājumiem. Mājās mani mīļi sagaidīja noilgojies vīrs un patīkami tukšas lādes, kurās atkal varēšu lēni un apdomīgi rindot krāsainus kamolīšus saskaņā ar senlolotu plānu turpmāk lietot tikai dabisku šķiedru dziju.
Līdz 12. augustam gadās būt Krapes tuvumā? Nenoslinkojiet un iebrauciet parkā aplūkot mūsu kopdarbu!
Ja jaunatbraukušajai tamborēšanas amatierei Ērikai būs piebiedrojušās citas čaklas un enerģiskas rokdarbnieces, koka ietērps, iespējams, kļūs vēl bagātīgāks un iespaidīgāks :)
Tuesday, 10 July 2012
Pilns komplekts
Domās, bet vēlāk arī darbos, uzbūru savai lielajai, krāsainajai, mīļajai un siltajai Supersegai mazo māsiņu Sedziņu, kas nu grezno kumodi. Merserizētas kokvilnas tambordiegi, divas dienas gan čakla, gan ne pārāk rosīga darba, un jauns izstrādājums atkal dzimis.
Tagad guļamistabā dominē trijotne: vecākais brālis Soliņpārvalks, vidējā māsa Supersega un pastarīte Sedziņa. Tamborētājas sapnis par saskaņotiem guļamistabas aksesuāriem veiksmīgi piepildīts!
Sedziņu tamborējot, vadījos pēc tā paša raksta no Crochet with Raymond bloga, ko izmantoju par pamatu savai Saules mandalai.
P.S. Sedziņa vēl ir pavisam jauniņa un pagalam spītīga. Pirmajai nostiepšanai nepadevās, fotosesijā nemaz necentās slēpt savas krociņas. Būs jābrūk tai virsū ar adatiņām vēlreiz! :)
Saturday, 23 June 2012
Lai svinam!
Līgodama vien atnāca
Tā līksmā Jāņu diena
Pār siliem, pār mežiem,
Pār miezīšu tīrumiem.
Nu ēdām, nu dzērām,
Nu laimīte jāvēlē:
Lai Dievs dod divas vārpas
Viena salma galiņā!
Jāņu diena Liepenē, 2008
Līgojam, līgojam,
Neguļam, neguļam,
Redzēsim, redzēsim,
Kur saulīte rotājās!
Saullēkts Valmieras apkaimē, 2010
Priecīgus jums visiem Līgo un Jāņus!
Thursday, 14 June 2012
Sekojot tautas sakāmvārdam...
... rati jākaļ ziemā, bet ragavas – vasarā.
Vasaras režīmā zeķes var (un gribas) kalt ļoti līksmi un vasarīgi – kārdinoši košās augļu un dārzeņu krāsās, ietekmējoties no bagātīgā dabas piedāvāto gardumu klāsta, kas cītīgi briest latvieša dārzā, mazdārziņā vai uz balkona, kā arī rotājas tirgu un veikalu dārzeņu stendos.
Zeķes kā zaļa zālīte, smaržīgas piparmētru lapiņas, saldi un sulīgi arbūzi (bez sēkliņām!), citrona un laima šķēlītes dienišķajā ūdens glāzē, debesmanna no svaigi noplūktām sārtvaidzēm zemenēm... Un vēl un vēl, un vēl – silts, bezgalīgs prieks, viscaur pozitīvs laiskums, miermīlīgs klusums un laimīga līdzāspastāvēšana ar visu dzīvo.
Vasaras režīmā zeķes var (un gribas) kalt ļoti līksmi un vasarīgi – kārdinoši košās augļu un dārzeņu krāsās, ietekmējoties no bagātīgā dabas piedāvāto gardumu klāsta, kas cītīgi briest latvieša dārzā, mazdārziņā vai uz balkona, kā arī rotājas tirgu un veikalu dārzeņu stendos.
Zeķes kā zaļa zālīte, smaržīgas piparmētru lapiņas, saldi un sulīgi arbūzi (bez sēkliņām!), citrona un laima šķēlītes dienišķajā ūdens glāzē, debesmanna no svaigi noplūktām sārtvaidzēm zemenēm... Un vēl un vēl, un vēl – silts, bezgalīgs prieks, viscaur pozitīvs laiskums, miermīlīgs klusums un laimīga līdzāspastāvēšana ar visu dzīvo.
Subscribe to:
Posts (Atom)