Uz tikšanos nākamajā gadā!

Gada nogale mūsu ģimenē bija skaista, sniegota un labiem darbiem piepildīta. Kaķīte pāris reizes paspēja apgāzt egli un, jo gari tai līdzās izstiepjoties, laiski pagulēt. Pārējos gadījumos viņa lieliski mācēja iztikt bez postošām nodarbēm:

24. decembrī, kad bija atlikušas vairs tikai dažas stundas līdz svinību sākumam, vēl steidzu pabeigt pēdējo dāvanu - zirnekļšalli vīramātei, kuru viņa jau diezgan sen bija pasūtījusi, bet mums līdz pēdējam brīdim nebija izdevies atrast kompromisu saistībā ar dzijas un tamborēšanas raksta izvēli. Tā kā laika bija maz, šalles tapšanas procesā savu roku pielika arī vīrs, sagriežot bārkstis un palīdzot tās arīdzan piestiprināt.

Raibā šalle nonāca vīra krustmātes īpašumā komplektā ar manas draudzenes darinātu brošiņu:

Domājot par ugunsdrošību, lotosa svečturīšos ieliktajām tējas svecītēm sagādājām "stikla kažociņus", un tagad tās greznojas vīra brālēna ģimenes mājās.

Vīra māsīcai dāvināmā somiņa tika pie koši sarkanas lentītes, jo, fotografējot to atrādīšanai vienā no iepriekšējiem bloga ierakstiem, es lentītes vietā ievēru manas iemīļotās vasaras kleitiņas balto jostu.

Tagad, kad šis tas pastāstīts un atrādīts, vēlos jums visiem novēlēt veiksmīgu, radošām iedvesmām un veikumiem bagātu 2011. gadu! Lai Kaķis pret jums ir maigs, iecietīgs un murrājošs!

Ziemassvētki kopā ar kaķi

Iepriekšējos gados mēs ar vīru iztikām bez Ziemassvētku eglītes, jo nevienam kociņam nevēlējāmies atņemt iespēju izaugt lielam, bet šogad beidzot izlēmām par labu baltas mākslīgās egles iegādei, jo šie ir pirmie Ziemassvētki pašiem savā mājoklī. Jā, protams, mākslīgā eglīte krāšņuma ziņā neaizstās dzīvu eglīti un reibinoši nesmaržos pēc skujām, toties ļaus katru gadu izglābt vienu kociņu, kas citādi pēc svētkiem nonāktu kādā atkritumu izgāztuvē pie tādu pašu nonīkušu bezskuju eglīšu tūkstošiem.

Pagājušajā reizē jau rakstīju, ka nav bijis laika savai eglītei pagatavot rotājumus. Šorīt radās ašā ideja - paņemt segai satamborētos Āfrikas ziedu motīvus, piesiet tiem bantītes un sakarināt eglītē. Tā ļoti ātri tiku pie man tīkama rezultāta.

Mūsu kaķis, pirmo reizi mūžā sastopoties ar Ziemassvētku eglīti, arī bija pilnīgā sajūsmā - tik lielā, ka nekavējoties sāka plucināt jaunradītos rotājumus un pēc piecām minūtēm apgāza eglīti, jo laikam uzskatīja, ka tādā stāvoklī tā izskatās krietni labāk. Pats apgāšanas motīvs gan nav fotogrāfiski piefiksēts, jo mēs ar vīru, kad tas atgadījās, kā reiz bijām piekrāvuši pusdienu šķīvjus ar gardām griķu miltu pankūciņām, bet šajā bildē var redzēt, ko kaķis domā par tamborētajiem rotājumiem:

Laiks no Ziemassvētkiem līdz Jaunajam gadam solās būt jautrs, jo nāksies stāties pretī kaķa untumiem. Šanti ārkārtīgi patīk viss čaukstošais (un mākslīgās eglītes zari ļoti jauki čab, kad tos atspārda ar pakaļkājām, rausta ar priekšķepām un košļā), tādēļ var uzskatīt, ka ar šodienu sākas daudzie mēģinājumi atvairīt draiskās kaķumeitenes tuvošanos Ziemassvētku kociņam. Būs jāizgudro kāds viltīgs un glīts veids, kā nostiprināt egles kāju, jo pašlaik tā ir ļoti nestabila.

Svētki nāk, svētki nāk...

Gada nogale ir pietuvojusies tik strauji, ka atliek secināt, ka mani piemeklējis kurpnieka liktenis, proti, esmu sarūpējusi materiālos prieciņus un labumiņus lielai daļai to cilvēku, ar kuriem kopā svinēšu Ziemassvētkus, bet pati pagaidām palikusi bez svētku dekorācijām (par laimi, Adventes vainags gan ir). Bija iecere savām rokām pagatavot eglītes rotājumus, kurus mūsu ģimenes mīļotajai, negantajai kaķei nebūtu pa spēkam sašķaidīt, tomēr, nesteidzīgi un meditatīvi darbojoties, līdz tam vēl neesmu tikusi, toties ir iesāktas un pabeigtas vairākas dāvaniņas.

Kā piemēru varu minēt šalli, kas darināta, vadoties pēc Ravelry atrodamās "Noro Catherine Wheel Scarf" tamborēšanas instrukcijas. Es gan nelietoju ekskluzīvo Noro dziju, bet izvēlējos visparastāko mohēru.

Pepijas zeķes

Pepijas tādēļ, ka katra citādi svītrota... Adītas atkal pēc karameļzeķu raksta, bet domāju, ka piekritīsiet, ka melanžētā dzija zeķu izskatu lielā mērā pārvērš - tā teikt, kādas tur vairs karameles.



Raksts tuvplānā:

Karameļu zeķes saldam miedziņam

Man kā lielai saldummīlei, protams, gaužām tīk arī karameles, piemēram, tās, ko amerikāņi dēvē par "candy canes":



Kad Purlbee blogā uzgāju karameļu zeķīšu adīšanas pamācību, bija skaidrs, ka tās man obligāti jāuztaisa, lai gan nevaru sevi gluži saukt par adīšanas speciālisti - savā mūžā esmu noadījusi vien kādus 10 zeķu pārus, 2 cimdu pārus, vairākas šalles, cepuri, vesti un džemperi. Iespējams, vēl ko citu... nudien neatceros.

Zeķītes ievērojamas ar to, ka, tās darinot, izpaliek papēža veidošana, kas daudziem šķiet sarežģīta. Atliek vien adīt taisno gabalu pa riņķi rakstā līdz pat purngala noraukumam. Zeķes lieliski pieguļ kājai, tādēļ pieņemu, ka teicami kalpos kā pēdu sildītājas naktī. Ne velti angļu nosaukumā ietverts vārds "bedroom".

Karameļzeķu adīšanas pamācība atrodama šeit:
http://www.purlbee.com/candy-cane-bedroom-socks/



Rokdarbs ir dāvana manai mīļajai jaunākajai māsiņai 22. dzimšanas dienā', kas svinama šodien, 6. decembrī. Vēlreiz daudz laimes tev, Ivetiņ! :*