Vēl viens pērngad, vēlā novembrī, tapt sācis darbiņš, ko līdz galam novedu tikai vakar!
Atnesa man Kristians pasen vienu korķa tāfeli, ko līdz tam bija izmantojis savā darbavietā. Nolēmu tāfeli pārkvalificēt par iedvesmas dēli, bet līdz tam, kā izrādījās, bija garum garš ceļš jāmēro.
Sākumā tāfele stāvēja dzīvoklī pie sienas bāla kā spoks un plika kā poda dibens. Apžēlojos un piešķīru dažus apģērba gabalus.
Vēlāk, jau līdz viducim paspējusi iegrimt oranžās un zaļās krāsas grāvī, vienu pēc otras satamborēju puķītes, saspraudu iedvesmas dēļa ietvarā, izdrukāju nelielu daļu bilžu, kas saldi un netraucēti snauda iedvesmas mapē datorā, un ar tām izrotāju dēli.
Puspabeigtais dēlis veiksmīgi pārcieta pārvākšanos un Šanti interesi, līdz...
... vakar atradu brīvbrīdi, lai to pilnībā pabeigtu, piespraužot pagājušajā nedēļā jaunizdrukātas bildītes.
Savu kārtu, brīnumskaistā, no Londonas brauciena pārvestā konfekšu kārbiņā ieliktas, pacietīgi gaida vēl simtiem citu manu sirdi saviļņojošu attēlu, tādēļ, domājams, ekspozīcija pastāvīgi mainīsies.
Vai jums ir savs iedvesmas dēlis un, ja ir, ko pie tā spraužat?
