Kliedzoši košs pleds

Sen, sen atpakaļ kaut kādā šobrīd neizprotamā īslaicīga prāta aptumsuma brīdī veikala akcijas laikā tiku pie liela daudzuma aizsargkrāsu dzijas, kas man visus šos gadus nostāvēja teju neaiztikta, ja neskaita vienu uzadītu zeķu pāri. Saņēmos un tiku pāri ieilgušajai "fui, kā riebjas" stadijai un sāku ietamborēt neglīto dziju košā pledā, kas šobrīd personiskajā vērtējumā balansē uz robežas starp patīk/nepatīk.

Pleds vēl jāuzaudzē lielāks un jāievelk katras rindas galā esošie diegu gali, bet es atrādu veikumu jau tagad, jo mana jaunā, brīnišķīgā Tangkou Fairy modes lelle un aizraujošā Maksa Berija grāmata "Leksikons" mani šodien iedvesmoja uz pleda fotosesiju.

Joprojām vairāk blandos apkārt un urbjos grāmatās nekā tamborēju, taču ticu, ka drīzā rudens atnākšana mani piespiedīs pārnest uzmanību uz tamboradatas zibināšanu un kamolu ritināšanu. Bet, kamēr noņemos ar savām vasaras lietām, novēlu, lai jums sokas jūsējās!

Pasteļkleita: neliels progress

Rokdarbos pa vasaru uz priekšu virzos skudras solīšiem, tādēļ arī blogā iestājies klusums...

Iepriekšējā ieraksta komentāros jau atklāju, ka man izdevies atrast piemērotu toni trūkstošās persikkrāsas vietā, tādēļ sīkāk nerakstīšu lai neatkārtotos. Kam interesē, paši var palasīt. Kam ne, priecējiet acis, skatoties fotogrāfijas, jo man pašai ļoti patīk, kā viss pavērsies! Kleitai gan tiks piešķirts cits raksturs, varbūt to nebūs īsti korekti turpmāk dēvēt par pasteļkleitu, taču manā skatījumā kanēļkrāsa lieliski iekļaujas botāniskajā kopainā, nepadarot to pārlieku saldu. Jūsu domas?

Kādā siltā jūnija dienā paveiktais. Motīvi salikti mirklīgā izkārtojumā.

Kopējā tonalitāte ar krietnu šķipsnu kanēļa

  

Apkakles daļa

Roku apdare

Apakšmalas mežģīne

Dekoratīvā aukliņa, kas vīsies cauri visām kleitas mežģīnēm